Bibliotēkas palīdz iedzīvotājiem pieteikumu sagatavošanā valsts atbalstam apkures sezonā

Bibliotēkas palīdz iedzīvotājiem pieteikumu sagatavošanā valsts atbalstam apkures sezonā

  • 21. oktobr, 2022. gads
  • 0 comments

Lai saņemtu valsts noteikto kompensāciju, iedzīvotājiem jāvēršas vietējā pašvaldībā, iesniedzot pieteikumu klātienē vai arī veicot e-pakalpojumu Pieteikšanās energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalstam portālā epakalpojumi.lv, un šajā procesā, sniedzot iedzīvotājiem atbalstu pieteikuma sagatavošanā, aktīvi iesaistījušās arī pašvaldību publiskās bibliotēkas.

Nav pārsteidzoši, ka uzdevums iesaistīties iedzīvotāju pieteikumu pieņemšanā bibliotēkām tiek deleģēts no vietējās pašvaldības, ņemot vērā bibliotekāru daudzpusīgās digitālās prasmes, kas apgūtas un pilnveidotas gadu gaitā – gan visaptverošā, Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) administrētā publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais Tēva dēls” ietvaros, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotās programmas “Dari digitāli” digitālo aģentu un digitālo līderu mācību programmās, gan dažādos citos mācību kursos un projektos.

Līdz ar to arī pašas bibliotēkas proaktīvi iesaistās energoresursu atbalsta pieteikumu izpildes procesos un meklē radošus un efektīvus risinājumus kā iedzīvotāju konsultēšanai, tā arī pašu pieteikumu pieņemšanai, noskaidrojot katram konkrētajam apmeklētājam atbilstošo pabalsta veidu. Pats galvenais – lai ikviens apmeklētājs saņemtu nepieciešamo informāciju par iespējām pieteikties pabalstam un nepieciešamības gadījumā – arī palīdzību pieteikuma iesniegšanas procesā.

Kā atzīst Iršu pagasta bibliotēkas vadītāja Dace Grele: “Laukos cilvēki ir kautrīgi. Nav raduši saņemt palīdzību naudas izteiksmē. Izmantoju nelielas kopienas priekšrocību un iedzīvotājus uzrunāju klātienē un telefoniski, iedrošinu, informēju par iespējām saņemt energoresursu pabalstu. Galvenais, lai uzrunātais atnāk uz bibliotēku!  Sadarbībā ar klientu soli pa solim tiek ievadīti nepieciešamie dati, izdrukāts iesniegums un klients to paraksta. Iedzīvotāji izmanto dažādas apkures iespējas, līdz ar to datu ievadīšanas laiks ir atšķirīgs, dažreiz ilgs un gana piņķerīgs. Ar klientiem saskaņoju ierašanās laiku. Rindas kārtība atvieglo iesniegumu pieņemšanu un palīdz plānot bibliotēkas darbu.

Aptaujājot bibliotēku vadītājus, uzzinām, ka Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā, Latgales Centrālajā bibliotēkā, Ventspils bibliotēkā, Balvu Centrālajā bibliotēkā, Ludzas, Madonas, Varakļānu novadu bibliotēkās un arī citviet atsevišķi bibliotēku darbinieki ir piedalījušies uzņēmuma ZZ Dats organizētajās mācībās par Energoresursu moduļa lietošanu pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammā SOPA un ir arī saņēmuši piekļuvi SOPA platformai, lai varētu pieņemt iesniegumus no tiem iedzīvotājiem, kuriem nav digitālu autorizācijas līdzekļu (internetbankas datu, eID karšu u.c.) , jo šādu cilvēku reģionos joprojām ir ievērojams skaits.

Tāpat bibliotekāri sniedz konsultatīvu atbalstu tiem, kuriem gan ir digitālie autorizācijas līdzekļi, bet nav skaidras izpratnes, kā veikt konkrēto e-pakalpojumu. Bibliotēkas nereti arī rūpējas par to, lai vietējie cilvēki uzzinātu par atbalsta iespēju un arī to saņemtu, piemēram, Tukuma bibliotēkā ir pieejamas drukātas infolapiņas par atbalstu apkurei, savukārt Ērģemes bibliotēka pat organizēja transportu, lai attālāk dzīvojošie pagasta iemītnieki varētu nokļūt bibliotēkā un iesniegt pieteikumus.

Valsts noteiktajam atbalstam par apkuri iedzīvotāji var pieteikties arī valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros (KAC), taču nereti ļaudis pagastos izvēlas doties tieši uz bibliotēku, kur ir jau pierasta un zināma atmosfēra, kā arī tiek piedāvāti citi pakalpojumi – ir iespēja iepazīties ar aktuālo presi, paņemt lasīšanai kādu grāmatu. Dažkārt vietējā bibliotēka ir sasniedzamāka.

Kā norāda Tūjas bibliotēkas vadītāja Zeltīte Millere“Tas ir darbietilpīgs un atbildīgs process. Daru to no brīvas gribas, palīdzot saviem lasītājiem un vietējai diasporai. Pamatā tā ir vecākā paaudze, kam nav transporta, nav kontu, nav interneta, nav, kas palīdz. Attālumi nav lieli līdz Liepupes pagasta pakalpojumu sniegšanas centram, taču apgrūtinoši šīm cilvēku grupām. Šādus iesniegumus un citas palīdzības sniegšanu varētu darīt KAC, izbraucot uz vietām konkrētās dienās, mēnesī vienu līdz divas reizes. Bibliotēka apkalpošanas vietu var nodrošināt, taču acīmredzot pašvaldībai trūkst resursu vai par to nav domāts, kā sniegt palīdzību dažādās pagastu apdzīvotajās vietās.

Katru dienu vidēji aizpildu 10 un vairāk iesniegumus. Viena daļa, kas var, pilda paši, bet lielākai daļai ir jāpalīdz gan aizpildīt, gan ar paskaidrojumiem, gan kopējot klāt papildu nepieciešamos dokumentus. Savukārt Liepājas Centrālās Zinātniskās bibliotēkas Bibliotēku dienesta vadītāja Kristīne Frickopa atzīmē, ka “saskaņā ar bibliotekāru sniegto informāciju daudzi iedzīvotāji nebija informēti, ka var vērsties arī pagastu KAC. Daži KAC, kas netika galā ar iedzīvotāju apkalpošanu uz vietas, aicināja iedzīvotājus vērsties bibliotēkā.”

Nereti vietējās bibliotēkās tiek izveidots KAC, un bibliotēkas vadītāja paralēli savam pamatdarbam darbojas arī kā klientu apkalpošanas centra speciālists un sniedz praktisku palīdzību iedzīvotājiem dažādos jautājumos, kas saistīti ar valsts un pašvaldības pakalpojumu saņemšanu, piemēram, Ērgļu pagasta, Gaujienas, Ērģemes un Iršu pagasta bibliotēkās.

Varam secināt, ka pašreiz Latvijas pilsētās un laukos notiekošajam aktīvajam pieteikšanās procesam energoresursu atbalstam ir būtiska nozīme arī bibliotēku sadarbības veicināšanā ne tikai ar vietējo pašvaldību administrāciju, bet arī veidojot konstruktīvu saziņu ar Latvijas Pašvaldību savienību, kas organizē regulāras konsultācijas un iknedēļas sarunas procesā iesaistītajiem bibliotēku pārstāvjiem. Jebkurā gadījumā esošā situācija vēlreiz pierāda pašvaldību publiskās bibliotēkas kā absolūti neaizstājamas un nostiprina to ietekmi vietējā sabiedrībā.

Nobeigumā Preiļu novada Sīļukalna bibliotēkas vadītājas Marutas Bečas rezumējums: “Plusi šim procesam: jauns izaicinājums, jāapgūst jaunas programmas lietojums, jābūt kompetentam, sniedzot ziņas klientiem par vajadzīgajiem dokumentiem, jābūt komunikablam, jāprot rast risinājumus, veikt plašu izskaidrošanas darbu un būt informācijas nesējiem, īpaši gados vecākiem klientiem. Arī iedrošināt un atbalstīt, jo daļu šī darba aizņem konsultācijas pa telefonu, ja e-pakalpojuma izmantotājiem rodas neskaidrības. Jāsadarbojas ar sociālās aprūpes darbinieku, kurš gādā, lai viņa aprūpējamie varētu iesniegt šos iesniegumus.

Lai arī it kā tiek noteikts darba laiks iesniegumu pieņemšanai, tomēr lauki ir lauki, ja klients atnāk, tad tiek pieņemts arī bibliotēkas darba laikā. Savukārt man kā bibliotekāram rodas iespēja pareklamēt savas bibliotēkas piedāvājumu, jo ļoti daudzi no apmeklētājiem šajā iestādē ir ieradušies pirmo reizi.

Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) kā ilggadējs ļoti ciešs pašvaldību publisko bibliotēku sadarbības partneris un Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) jeb Gaismas tīkla uzturētājs novērtē sinerģiju, kas izveidojusies starp bibliotēku, pašvaldību un vietējo kopienu valsts mērogā nozīmīgā darba procesā.

Šajā kopdarbībā liela loma ir gan bibliotekāru digitālajām, komunikācijas un vadības prasmēm, gan arī pārdomāti veidotajam, visu Latviju aptverošajam pašvaldību publisko bibliotēku tīklam. Gaismas tīklā ikviena bibliotēka neatkarīgi no tās atrašanās vietas un lasītāju skaita ir spožs gaismas avots vietējā sabiedrībā. Ir būtiski, ka bibliotēkas saglabā savu statusu kā mūsdienīgas un tehnoloģiski nodrošinātas zināšanu un informācijas sniedzējas. Vienmēr aktuāls ir jautājums par atbilstošu tehnisko infrastruktūru un tās atjaunošanu.

Sasniegt augstus rezultātus varam, tikai sadarbojoties, un arī turpmāk mūsu centrs aktīvi strādās, pārraugot bibliotēku tīklu un gādājot par tā sekmīgu un nepārtrauktu darbību.To nodrošina gan Kultūras ministrijas kopējs uzstādījums un atbalsts, gan pašu vairāk nekā divos gadu desmitos uzkrātā pieredze un zinoši, izglītoti darbinieki.

Pēdējie gadi pasaulē ir nākuši ar lieliem izaicinājumiem, taču sabiedrība un, tai skaitā, bibliotekāri ir pierādījuši, ka īsā laikā spēj pieņemt jaunas situācijas un pilnveidot prasmes, aktīvi izmantojot tehnoloģiju sniegtās iespējas.

Digitālās tehnoloģijas/specializācija:
Digitālās prasmes
Digitālo prasmju līmenis:
Pamata
Vidējs
Augsts
Ģeogrāfiskais tvērums - valsts:
Latvija
Iniciatīvas veids:
Nacionālā iniciatīva