DESI 2021. gadā: Latvija ierindojas 17. vietā

DESI 2021. gadā: Latvija ierindojas 17. vietā

  • 21. novembr, 2021. gads
  • 0 comments

Š.g 12.novembrī Eiropas Komisija publicēja 2021. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultātus, kas atspoguļo ES dalībvalstīs panākto digitālās konkurētspējas jomā tādās jomās kā cilvēkkapitāls, platjoslas savienojamība, ciparsignālu tehnoloģiju pārņemšana uzņēmumos un digitālie publiskie pakalpojumi. DESI 2021. gada ziņojumos pārsvarā ir 2020. gada pirmā vai otrā ceturkšņa dati, kas dod daļēju ieskatu galvenajās norisēs digitālajā ekonomikā un sabiedrībā Covid-19 pandēmijas pirmajā gadā. Tomēr dati neparāda Covid-19 ietekmi uz digitālo pakalpojumu izmantošanu un piedāvājumu un pirmā gada laikā īstenoto politiku rezultātus, un tie būs redzamāki 2022. gada izdevumā.

2021. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvijai ir 17. vieta 27 ES dalībvalstu vidū. Latvija ir vadošās pozīcijās attiecībā uz platjoslas pārklājumu un izmantošanu, kā arī ir labi sagatavojusies 5G ieviešanai. Valsts galvenās stiprās puses ir ārkārtīgi plašais ātrdarbīgas platjoslas (NGA) pārklājums (93 % salīdzinājumā ar vidēji 87 % ES) un fakts, ka vismaz 39 % mājsaimniecību abonē vismaz 100 Mb/s ātru platjoslas pieslēgumu salīdzinājumā ar vidēji 34 % ES, lai gan fiksēto platjoslas pakalpojumu izmantošana kopumā ir maza.

Latvijā ir gandrīz pilnīgs 4G pārklājums (99,9 %), un tā jau ir piešķīrusi radiofrekvenču spektru 5G. Tomēr, neskatoties uz plašajiem ieguldījumiem “vidējās jūdzes” savienojumos lauku apvidos, joprojām pastāv digitālā plaisa. Nav veikti privāti ieguldījumi “pēdējās jūdzes” savienojumos, jo šādi ieguldījumi nav komerciāli dzīvotspējīgi; tāpēc ir vajadzīgs publisks finansējums, lai lauku apvidos nodrošinātu piekļuvi ātram internetam.

Latvijai labi sekmējas digitālo publisko pakalpojumu sniegšanā. E-pārvaldes lietotāju skaits turpina palielināties, un tiešsaistes publisko pakalpojumu sniegšana ir vēl vairāk uzlabojusies. Valdība ir pieņēmusi Pakalpojumu vides pilnveides plānu 2020.–2023. gadam, kurā tā plāno: pakalpojumu proaktīvu sniegšanu; uz lietotāju orientētu pieeju, kas pamatojas uz galvenajiem dzīves notikumiem; saskaņotu un integrētu pakalpojumu struktūru; pārrobežu pakalpojumus; principus “digitāls pēc noklusējuma” un “primāri digitāls”.

Digitālo prasmju jomā Latvijas rezultāts ir zemāks par vidējo, jo aptuveni pusei tās iedzīvotāju joprojām nav digitālo pamatprasmju. Tomēr valsts rezultāts ir augstāks par vidējo IKT programmu absolventu ziņā un IKT speciālistu sieviešu ziņā. Latvija arī mazina IKT speciālistu trūkumu — šajā jomā nodarbināto skaits ir 3,7 % no kopējā nodarbināto skaita salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 4,3 %. Digitālo prasmju trūkums ir būtisks šķērslis ceļā uz digitālo risinājumu plašāku izmantošanu privātajā sektorā; gandrīz puse no Latvijas uzņēmumiem, kas ir mēģinājuši aizpildīt digitālo speciālistu vakances, ir saskārušies ar grūtībām.

Latvijas uzņēmumi spēj labāk izmantot digitālo tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Saistībā ar tehnoloģiju integrēšanu uzņēmumos valsts ierindojas 23. vietā. Lai gan Latvijas uzņēmumi atgūst iekavēto mākoņpakalpojumu izmantošanas ziņā (18 %), tikai 9 % uzņēmumu izmanto lielos datus, tikai 19 % uzņēmumu veic darbības sociālajos medijos, tikai 11 % MVU tirgojas tiešsaistē un tikai 7 % MVU apgrozījuma nodrošina e-komercija.

2021. gada 6. jūlijā Latvija pieņēma Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam. Šī ir visaptveroša stratēģija valsts digitālajai pārveidei, kas ietver IKT izglītību un prasmes, piekļuvi internetam, modernu un efektīvu publisko pārvaldi, e-pakalpojumus un digitālo saturu sabiedrībai. Konkrētām jomām ir izstrādātas citas pamatnostādnes, proti, izglītībai laika periodam no 2021. līdz 2027. gadam (“Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai”), un šajās pamatnostādnēs pievēršas IKT izglītībai un prasmēm.

Visas ES dalībvalstis ir progresējušas digitalizācijas jomā, bet kopējā aina dalībvalstīs ir neviendabīga, un, neraugoties uz zināmu konverģenci, plaisa starp ES līderiem un tiem, kam DESI ir viszemākie rādītāji, joprojām ir liela. Neraugoties uz šiem uzlabojumiem, visām dalībvalstīm būs saskaņoti jācenšas sasniegt 2030. gadam izvirzītos mērķus, kas noteikti Eiropas digitālajā desmitgadē.

Priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere uzsvēra:

“Šāgada indeksa vēstījums ir pozitīvs, visas ES valstis ir guvušas zināmus panākumus, kļūstot digitālākas un konkurētspējīgākas, taču varam darīt vēl vairāk. Mēs sadarbojamies ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka caur Atveseļošanas un noturības mehānismu tiek veikti būtiski ieguldījumi, lai optimāli izmantotu digitālās iespējas visiem pilsoņiem un uzņēmumiem.”

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons piebilda:

“Mērķrādītāju noteikšana 2030. gadam bija svarīgs solis, bet tagad tie ir jāsasniedz. Šodienas DESI liecina par progresu, bet arī par lietām, kas mums ir jāuzlabo kolektīvi, lai nodrošinātu, ka Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi, jo īpaši MVU, var piekļūt progresīvām tehnoloģijām un izmantot tās, kas uzlabos viņu dzīvi, padarīs to drošāku un zaļāku.”

2021. gada DESI ir pielāgots, lai atspoguļotu galvenās politikas iniciatīvas, tai skaitā iniciatīvu “2030. gada Digitālais kompass: Eiropas ceļš digitālajā desmitgadē, kurā izklāstīta Eiropas vērienīgā iecere digitālajā jomā un skatījums uz digitālo pārkārtošanos un konkrēti mērķrādītāji 2030. gadam šādos četros galvenajos virzienos: prasmes, infrastruktūra, uzņēmumu digitālā pārkārtošanās un publiskie pakalpojumi.

2021. gada septembrī iesniegtajā politikas programmā “Ceļš uz digitālo desmitgadi” izklāstīts jauns ar dalībvalstīm kopīgs pārvaldes veids, kurā tiek izmantots ES iestāžu un dalībvalstu ikgadējas sadarbības mehānisms, kas nodrošina, ka tās kopīgi sasniedz lielus mērķus. “Ceļš uz digitālo desmitgadi” uzdod DESI novērot digitālās desmitgades mērķu sasniegšanu, tādēļ DESI rādītāji tagad ir strukturēti ap četriem digitālā kompasa kardinālajiem punktiem.

Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros ES dalībvalstis ir apņēmušās vismaz 20 % no atveseļošanas un noturības plānā paredzētajām valsts dotācijām tērēt digitalizācijai, un līdz šim dalībvalstis šo mērķi ir sasniegušas vai lielā mērā pārsniegušas. DESI ziņojumos par valstīm ir iekļauts kopsavilkums par digitālajiem ieguldījumiem un reformām atveseļošanas un noturības plānos, kurš attiecas uz 22 plāniem, kurus Padome jau apstiprinājusi.

2021. gada DESI galvenie konstatējumi četrās jomās

Digitālo prasmju jomā ES 56 % indivīdu ir vismaz digitālās pamatprasmes. Dati rāda nelielu pieaugumu IKT speciālistu nodarbinātībā: 2020. gadā ES bija 8,4 miljoni IKT speciālistu salīdzinājumā ar 7,8 miljoniem iepriekšējā gadā. Tā kā 55 % uzņēmumu 2020. gadā ziņoja par grūtībām pieņemt darbā IKT speciālistus, tas, ka daudzās dalībvalstīs trūkst darbinieku ar dziļākām digitālajām prasmēm, bremzē arī uzņēmumu digitālo pārkārtošanos. Dati skaidri rāda, ka jāpaplašina apmācības piedāvājums un iespējas, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti Digitālajā prasmju desmitgadē (80 % iedzīvotāju ir digitālās pamatprasmes un ir 20 miljoni IKT speciālistu). Nākamajos gados ir gaidāmi ievērojami uzlaboju, jo 17 % ieguldījumu digitalizācijā atveseļošanas un noturības plānos, kurus līdz šim apstiprinājusi Padome, ir atvēlēti digitālajām prasmēm (apmēram 20 miljardi eiro no kopējiem 117 miljardiem).

Komisija ir publicējusi arī rezultātu pārskatu par sievietēm digitālajā jomā, kurš apstiprina, ka speciālistu digitālajās prasmēs joprojām pastāv būtiska dzimumu nevienlīdzība. Tikai 19 % IKT speciālistu un apmēram trešdaļa zinātnes, tehnikas, inženierzinātņu un matemātikas studiju absolventu ir sievietes.

Dati par savienojamību liecina par uzlabojumiem “ļoti augstas veiktspējas tīklos” (VHCN), it īpaši par to, ka tā ir pieejama 59 % ES mājsaimniecību salīdzinājumā ar 50 % pirms gada, bet joprojām tālu no vispārēja gigabitos mērāmu tīklu aptvēruma (digitālās desmitgades mērķa 2030. gadam). Ļoti augstas veiktspējas tīkla pārklājums laukos palielinājies no 22 % 2019. gadā līdz 28 % 2020. gadā. Turklāt mazliet 5G spektra ir piešķīrušas 25 dalībvalstis, salīdzinot ar 16 dalībvalstīm pirms gada. 5G ir laists darbā 13 dalībvalstīs, galvenokārt aptverot pilsētu teritorijas. Komisija publicējusi arī pētījumus par mobilās un fiksētās platjoslas cenām Eiropā 2020. gadāplatjoslas pārklājumu 2020. gada jūnijā un valstu platjoslas ieviešanas plāniem. Jānorāda, ka 11 % no digitālajiem ieguldījumiem Padomes pieņemtajos atveseļošanas un noturības plānos (aptuveni 13 miljardi eiro no 117 miljardu eiro kopsummas) ir paredzēti savienojamībai.

Ciparu tehnoloģiju pārņemšanas ziņā ievērojami palielinājusies mākoņdatošanas tehnoloģiju izmantošana (no 16 % uzņēmumu 2018. gadā līdz 26 % 2020. gadā). Lielie uzņēmumi turas vadībā ciparu tehnoloģiju izmantošanā: piemēram, tie izmanto elektronisko informācijas apmaiņu uzņēmumu resursu plānošanā (ERP) un mākoņdatošanas programmatūru daudz biežāk nekā MVU (attiecīgi 80 % un 35 % attiecīgi ERP un 48 % salīdzinājumā ar 25 % mākoņdatošanai). Tomēr tikai neliela daļa uzņēmumu izmanto modernākās ciparu tehnoloģijas (14 % – lielos datus, 25 % – mākslīgo intelektu, 26 % – mākoņdatošanu). Šie dati rāda, ka ciparu tehnoloģiju ieviešanas pašreizējais stāvoklis ir tālu no digitālās desmitgades mērķiem; ES mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, lai 90 % MVU būtu vismaz digitālās intensitātes pamatlīmenis pretstatā 60 % atskaites punktam 2020. gadā un vismaz 75 % uzņēmumu 2030. gadā izmantotu modernākās ciparu tehnoloģijas. Pašlaik tikai maza daļa uzņēmumu izmanto lielos datus pat vairākās valstīs ar labākajiem rādītājiem, lai gan mērķis ir 75 %. Svarīgi norādīt, ka aptuveni 15 % no digitālajiem ieguldījumiem Padomes pieņemtajos atveseļošanas un noturības plānos (gandrīz 18 miljardi eiro no 117 miljardu eiro kopsummas) ir paredzēti digitālajām spējām un pētniecībai un izstrādei digitālajā jomā.

Papildinot DESI ziņojumā iekļautos datus, publicēts pētījums, kurā aplūkots IKT ieguldījums ES uzņēmumu vidiskās ilgtspējas darbībās – tas rāda, ka 66 % apsekoto uzņēmumu izmanto IKT risinājumus, lai mazinātu savas pēdas vidē.

Lielāks e-pārvaldes pakalpojumu uzlabojums vēl neparādās datos par digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem. Pandēmijas pirmajā gadā vairākas dalībvalstis izveidoja vai uzlaboja digitālās platformas, lai sniegtu vairāk pakalpojumu tiešsaistē. 37 % ieguldījumu digitālajā jomā Padomes pieņemtajos atveseļošanas un noturības plānos (aptuveni 43 miljardi eiro no 117 miljardu eiro kopsummas) ir paredzēti digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, tāpēc tuvākajos gados ir gaidāmi ievērojami uzlabojumi. Komisija arī darījusi pieejamu 2021. gada salīdzinošo ziņojumu par e-pārvaldi, kur ļaudis 36 Eiropas valstīs izvaicāti par to, kā izmanto digitālās pārvaldes pakalpojumus.

Konteksts

Ikgadējais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss rāda ES dalībvalstu noieto ceļu uz digitālo ekonomiku un sabiedrību, pamatojoties uz Statistikas biroja datiem un īpašiem pētījumiem un datu vākšanas paņēmieniem. Tas palīdz ES dalībvalstīm apzināt jomas, kurās vajadzīgi prioritāri ieguldījumi un pasākumi. DESI arī ir galvenais rīks digitālo aspektu analīzei Eiropas pusgadā.

Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), kura budžets ir 723,8 miljardi eiro un kurš tika pieņemts 2021. gada februārī, ir “NextGenerationEU” lielākā programma.

Digitālās tehnoloģijas/specializācija:
Digitālās prasmes
Digitālo prasmju līmenis:
Pamata
Augsts
Eksperta
Vidējs
Ģeogrāfiskais tvērums - valsts:
Eiropas savienība
Iniciatīvas veids:
ES institucionālā iniciatīva