DESI 2022: Latvija saglabā pozīciju un ierindojas 17. vietā

DESI 2022: Latvija saglabā pozīciju un ierindojas 17. vietā

  • 1. augusta, 2022. gads
  • 0 comments

Šī gada 28. jūlijā Eiropas komisija publicēja 2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultātus, kas galevenokārt ir balstīti uz 2021. gada pārskata datiem un atspoguļo ES dalībvalstīs panākto digitālās konkurētspējas jomā.

Lai gan Covid-19 pandēmijas laikā kopumā ES dalībvalstis ir panākušas progresu digitālajā jomā, tām joprojām ir grūtības mazināt digitālo plaisu jeb nevienlīdzību starp tehnoloģiju iespējām un cilvēku prasmēm tās izmantot. Tomēr ES ir pielikusi lielas pūles, lai atbalstītu digitālo pārveidi: ar gandrīz 127 miljardiem eiro, kas paredzēti reformām un investīcijām digitālajā nozarē. Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir daļa no visaptveroša reaģēšanas pasākumu kopuma, un tā mērķis ir mazināt koronavīrusa pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas un padarīt Eiropas ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās uzdevumiem un iespējām.

Digitālā pārveide un digitālās prasmes

Digitālās tehnoloģijas ir kļuvusi par neatņemamu cilvēka ikdienas dzīves un sabiedriskās līdzdalības daļu. Sekmīgai digitālās pārveides īstenošanai būtiski ir nodrošināt mērķtiecīgas aktivitātes, lai palīdzētu iedzīvotājiem apgūt digitālās prasmes. DESI 2022. gada ziņojuma dati liecina, ka tikai 54% Eiropas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās pamatprasmes. Eiropas digitālās desmitgades mērķis līdz 2030. gadam ir vismaz 80% iedzīvotāju ar digitālajām pamatprasmēm.

Turklāt šobrīd saskaņā ar DESI Eiropā ir nodarbināti 9 miljoni IKT speciālistu. Tas ir izaicinājums, lai līdz 2030. gadam sasniegtu plānotos 20 miljonus speciālistu. Neraugoties uz to, ka laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam darba tirgū ienāca 500 000 jaunu IKT speciālistu, tas joprojām nav pietiekami, lai novērstu darbaspēka trūkumu, ar ko pašlaik saskaras iestādes, uzņēmumi un organizācijas.

Digitālā pārveide un progresīvās tehnoloģijas

2022. gada DESI rezultāti liecina, ka, lai gan lielākā daļa ES dalībvalstu gūst panākumus digitālajā pārveidē, uzņēmumi joprojām plaši neizmanto tādas būtiskas digitālās tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts (AI) un lielie dati. Līdervalstis šajā jomā ir Somija, Dānija, Nīderlande un Zviedrija. Tomēr pat tad, ja tiek ieviestas tādas progresīvas digitālās tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts un lielo datu izmantošana, joprojām tādītāji ir tikai aptuveni 30%, kas ievērojami atpaliek no 2030. gada digitālajai desmitgadei noteiktā 75% mērķa. Tas daļēji ir saistīts arī ar ievērojamo digitālo prasmju trūkumu, kas kavē vispārējo progresu.

Tomēr ES turpina uzlabot vispārējo digitalizācijas līmeni, un dalībvalstis, kas sākotnēji bija zemākā līmenī, pamazām paaugstina savus rādītājus. Iepriekšējos piedcos gados īpaši ievērojamu savus DESI rādītājus ir paaugstinājušas Itālija, Polija un Grieķija.

Latvijas DESI 2022 

2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija no 27 ES dalībvalstīm ir 17. vietā, Igaunija ierindojas devītajā, bet Lietuva – 14. vietā. Latvijas rezultāts indeksā ir 49,7, bet Eiropas vidējais: 52,3. Pārskatā teikts, ka pēdējo gadu laikā Latvijas DESI rezultāts ir uzlabojies lēnāk nekā vairumam citu ES valstu. Tādējādi, neraugoties uz Latvijas centieniem, tā vēl nav spējusi panākt pārējās dalībvalstis.

IKT speciālistu īpatsvars aug

Cilvēkkapitāla jomā Latvijā ir ievērojami augstāks nekā vidēji ES absolventu īpatsvars, kuri studē IKT. Valstī ir arī samērā labs sieviešu IKT speciālistu īpatsvara rādītājs, lai gan izaugsme ir sākusi bremzēt. Pārskatā teikts, ka IKT speciālistu īpatsvars pastāvīgi pieaug, un Latvija lēnām tuvojas ES vidējam rādītājam.

Latvijas iedzīvotāju vidū digitālās pamatprasmes un par pamatprasmēm augstākas digitālās prasmes, kā arī digitālā satura radīšanas pamatprasmes joprojām ir nedaudz vājākas nekā ES vidēji. “Tāpēc ir jāpieliek lielākas pūles, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes. Tas ir arī ļoti svarīgi, lai ES kopumā sasniegtu digitālās desmitgades mērķrādītājus attiecībā uz digitālajām pamatprasmēm un IKT speciālistiem,” norādīts pārskatā.

Savienotības rādītājs

Latvija uzrāda augstus rādītājus attiecībā uz ļoti augstas veiktspējas tīkla (VHCN) pārklājumu (91% salīdzinājumā ar 70% vidēji ES). Tas ir svarīgi, lai sasniegtu digitālās desmitgades mērķrādītāju līdz 2030. gadam visās mājsaimniecībās nodrošināt 100% pārklājumu ar gigabitu tīkliem.

Lai gan Latvija 5G vajadzībām jau piešķīrusi ievērojamu spektra apjomu, 5G ieviešana tajā vēl nav sākusies. Neraugoties uz ievērojamām investīcijām atvilces maršrutēšanas savienojumos lauku apvidos, joprojām pastāv digitālā plaisa, kas tiks mazināta ar vairākiem jauniem pasākumiem. Tomēr privāto investīciju komerciālā dzīvotspēja pēdējās jūdzes savienojumos lauku apvidos ir ierobežota, tāpēc tīklu izvēršanas atbalstam šajās teritorijās būs vajadzīgs publiskais finansējums.

Tehnoloģijas var pavērt iespēju uzlabot konkurētspēju

Digitālo tehnoloģiju integrācija Latvijas uzņēmumiem var pavērt jaunas izdevības uzlabot savu konkurētspēju. Tomēr pārskatā teikts, ka ir vēl daudz darāmā, lai šo potenciālu varētu atraisīt. Attiecībā uz svarīgāko digitālo tehnoloģiju integrāciju Latvijas uzņēmumu rādītāji ir krietni zemāki par ES vidējo rādītāju. Tas attiecas arī uz vairākiem svarīgiem digitālās desmitgades rādītājiem, tostarp lielo datu, mākslīgā intelekta un mākoņdatošanas izmantošanu. Ievērojami ir augusi sociālo plašsaziņas līdzekļu apguve un elektroniska informācijas kopīgošana. Abos gadījumos rādītājs ir pieaudzis par 7 procentpunktiem. Tas nozīmē, ka Latvija tuvojas Eiropas vidējam rādītājam vai pat ir to sasniegusi.

Sadaļā tehnoloģijas integrācija uzņēmējdarbībā Latvija ierindojas 23. vietā. E-rēķinus izmanto 15%, mākoņkalapojumus 22%, lielos datus 9%, sociālos medijus – 26%. Latvijas uzņēmumi ir virs ES vidējā līmeņa elektroniskās informācijas apritē starp uzņēmumiem – 39%.

Liels e-pārvaldes lietotāju īpatsvars

Latvijai ir labi rezultāti digitālo publisko pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Latvijā ir liels e-pārvaldes lietotāju īpatsvars (84% no interneta lietotājiem), un priekšaizpildīto veidlapu izmantošanas rādītājs pārsniedz ES vidējo rādītāju. Latvija apņēmīgi virzās uz to, lai tiktu sasniegts digitālās desmitgades mērķrādītājs 100% svarīgu publisko pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiešsaistē.

Latvijas mērķis ir arī visiem iedzīvotājiem nodrošināt pilnīgu piekļuvi eveselības pacienta kartei, kas arī atbilst digitālās desmitgades mērķrādītājam. Valsts aktīvi uzlabo valsts pārvaldes darbinieku digitālo prasmju līmeni, lai digitālie publiskie pakalpojumi būtu vēl vairāk orientēti uz lietotāju un vēl iekļaujošāki.

Visaptveroša valsts digitālās pārveides stratēģija ir izklāstīta Latvijas Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, kas pieņemtas 2021. gada 6. jūlijā. Pamatnostādnēs apskatīti tādi jautājumi kā piekļuve internetam, IKT izglītība un prasmes, moderna un efektīva valsts pārvalde, e-pakalpojumi un sabiedrībai paredzēts digitālais saturs. Digitālās transformācijas pamatnostādnes papildina Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam un Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.

384 miljoni digitālo problēmu risināšanai

Latvijas atveseļošanas un noturības plānā Latvijas galveno digitālo problēmu risināšanai ir atvēlēti vairāk nekā 384 miljoni eiro jeb 21 % no plāna budžeta. Plāna galvenie mērķi ir novērst digitālo prasmju trūkumu un veicināt uzņēmumu digitalizēšanos un inovāciju, vienlaikus saglabājot labos panākumus sabiedrisko pakalpojumu modernizācijā un digitālizācijā. Paredzēts arī investēt 5G atvilces maršrutēšanā un “pēdējās jūdzes” savienojamībā.

Latvijas atveseļošanas un noturības plāna darbību galvenais mērķis 2021. gadā bija reformas un stratēģijas ar mērķi atvieglot Latvijas ekonomikas un sabiedrības digitalizēšanos. Viens no atskaites punktiem bija tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz attālinātu mācību organizēšanu un īstenošanu. Līdz 2021. gada beigām bija jāpieņem arī kopīgs modelis, kā attīstīt pēdējās jūdzes savienojamību, un tehniskās prasības satīklotai un automatizētai braukšanai.

2022. gadā ir paredzēti vairāki būtiski rīcībpolitiski pasākumi, piemēram, stāsies spēkā jauns tiesiskais regulējums, kas cita starpā atbalstīs publiskās pārvaldes procesu un pakalpojumu digitalizāciju, nacionālas ekonomikas datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas izveidi un valsts pārvaldes centrālo sistēmu un platformu izstrādi. Plānots veikt arī citus pasākumus, piemēram, izveidot pilnībā funkcionējošu Eiropas digitālās inovācijas centru un digitālās gatavības testēšanas sistēmu, kas uzņēmumiem palīdzēs apzināt, kāda rīcība un valsts atbalsts tiem ir vajadzīgi.

Interaktīvā karte, kurā ietverti svarīgākie dati, atziņas un darbības saistībā ar digitālajām prasmēm un darbvietām katrā ES dalībvalstī pieejama šeit.

Vairāk informācijas par DESI 2022 pieejama šeit.

#DESIeu #DigitalEU

Digitālo prasmju līmenis:
Pamata
Vidējs
Augsts
Eksperta
Digitālās tehnoloģijas/specializācija:
Digitālās prasmes
Ģeogrāfiskais tvērums - valsts:
Eiropas savienība
Iniciatīvas veids:
ES institucionālā iniciatīva