Digitālās asamblejas seminārs: Darbības digitālo prasmju uzlabošanai un digitālās desmitgades mērķu sasniegšanai
Digitālās asamblejas seminārs: Darbības digitālo prasmju uzlabošanai un digitālās desmitgades mērķu sasniegšanai
Vairāk nekā 70 pārstāvji no uzņēmumiem, publiskajām iestādēm, akadēmiskajām aprindām, IKT apvienībām un NVO pulcējās Digitālajā asamblejā 2022 Tulūzā, lai rastu risinājumus pieaugošajai digitālo prasmju plaisai Eiropā. Viņi vienojās, ka tikai pārrobežu un nozaru sadarbība tuvinās Eiropas Savienību digitālās desmitgades mērķiem, proti, līdz 2030. gadam panākt, ka ES ir 20 miljoni IKT speciālistu bez lielas skaita atšķirības starp dzimumiem, un 80% ES iedzīvotājiem ir vismaz digitālās pamatprasmes.
Pirmajā paneļdiskusijā tika uzsvērts, cik svarīgi ir celt darbinieku kvalifikāciju. Aniss Gaaya no Airbus stāstīja par sava uzņēmuma pārkvalifikācijas iespējām darbiniekiem. Viņš raksturoja, kā pēdējos trijos gados Airbus ir mācījis vairāk nekā 1000 darbinieku datu zinātnē. Lai līdzīgas iniciatīvas būtu veiksmīgas, uzņēmumam vispirms bija jāizprot vajadzīgās prasmes un nākotnes profesiju profili.
Josef Lannemyr no Zviedrijas Ekonomiskās un reģionālās izaugsmes aģentūras runāja par nepieciešamību pēc vairāk ekspertiem ar kombinētām prasmēm (ārsts ar specializāciju mākslīgā intelekta jomā, jurists ar kiberdrošības prasmēm utt.). Šis jaunais pieprasījums prasa pāreju uz daudzdisciplīnu akadēmiskām programmām. Tomēr saskaņā ar Pizas Universitātes pārstāvja Roberto Giovannoni sniegto informāciju, izglītības sistēma pašlaik nespēj nodrošināt pietiekami absolventu, lai apmierinātu pieprasījumu darba tirgū. Elastīgākas modulārās programmas, kurās apvienota akadēmiskā izglītība un darba prakse (īsāki mācību kursi), varētu palīdzēt palielināt digitālo ekspertu skaitu.
Pēc paneļdiskusijas dalībnieki pārrunāja problēmas un iespējamos risinājumus mazākās grupās. Daži no dalībnieku ierosinājumiem bija šādi:
- veicināt digitālo kultūru organizācijās, lai piesaistītu un noturētu kompetentus darbiniekus;
- ieviest inovācijas izglītībā un piedāvāt darba un mācību līgumus darbiniekiem;
- mazināt stereotipus skolā, ģimenē un medijos, lai novērstu dzimumu nevienlīdzību tehnoloģiju jomā;
- veicināt izpratni un motivēt iedīvotājus izglītoties, lai nodrošinātu digitālo iekļaušanu;
- strādāt kopā jau esošajās grupās un ar līdzīgi domājošiem partneriem, un apmainīties ar labo praksi;
- darba ņēmējiem, darba devējiem un valdībām būtu jānovirza finansējums nepieciešamajām mācību programmām.
Plašāka informācija par konkrētiem risinājumiem ir atrodama uz šīs digitālās tāfeles.
Otrajā paneļdiskusijā tika diskutēts par ES stratēģisko autonomiju tehnoloģiju jomā un nepieciešamību saglabāt un piesaistīt Eiropai talantus. Eiropas Parlamenta deputāte Lina Gálvez Muñoz atgādināja par dzimumu atšķirībām tehnoloģiju jomā un aicināja īstenot pasākumus, lai mudinātu meitenes apsvērt IKT studijas un darbu šajā nozarē. Samia Ghozlane no Grande Ecole de Numerique piebilda, ka ir svarīgi skaidrot sievietēm un meitenēm, ka digitālās darbvietas nozīmē radīt kaut ko jēgpilnu ar sociālu ietekmi.
Slovākijas Valsts digitālo pasmju un darbavietu koalīcijas pārstāvis Mário Lelovský runāja par to, cik svarīga ir politiskā līderība un vēlme sadarboties valsts līmenī. Viņš arī minēja digitālo ekspertu lomu turpmākajā Ukrainas rekonstrukcijā.
Šī semināra paneļdiskusiju rezultāti tiks izmantoti apspriešanā ar ieinteresētajām pusēm attiecībā uz strukturēto dialogu par digitālajām prasmēm un izglītību.
Digitālo prasmju līmenis:
Vidējs
Augsts
Eksperta