Digitālās darbvietas: padziļinātā analīze

Digitālās darbvietas: padziļinātā analīze
Padziļināta analīzes rezultāti norāda uz to, kā dažādi Eiropas ietvari Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju ietvars (ESCO) un e-kompetences ietvars (e-CF) apraksta digitālos darbus, profesijas un amatus. Darbvietu daudzveidība, kurās digitālajām tehnoloģijām ir būtiska nozīme, pastāvīgi pieaug, jo arvien vairāk darbību ir atkarīgas no informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), lai uzlabotu efektivitāti un sasniegtu aizvien labākus snieguma rezultātus.
Digitālās darbvietas jēdziens ir plašs, sākot no tiem darbiem, kas tehnoloģijas izmanto intensīvi (piemēram, programmētāji vai digitālie mākslinieki), līdz tradicionālākiem darbiem (piemēram, grāmatveži vai loģistikas speciālisti). Pat profesijas, kas tradicionāli ir maz saistītas ar tehnoloģijām, arvien vairāk to izmantošanu iekļauj savās pamatdarbībās. Piemēram, kravas automobiļu un taksometru vadītāji tagad pastāvīgi izmanto GPS vadības sistēmas, lietotnes rezervāciju pārvaldībai u.tml. Šī digitālo darbu daudzveidība ir iespēja darba ņēmējiem pilnveidot digitālās prasmes, lai veiktu jau zināmos pienākumus, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas.
Digitālie darbi ir tie, kuros IKT izmantošanas iemaņas jaunā vai jau esošā procesā ir būtiska, lai gan izšķiroša nozīme var būt arī citām zināšanām un prasmēm. Pasaules Banka (2018) uzskata, ka ikviens, kas “izmanto digitālās tehnoloģijas vai veic darbu, ko tehnoloģijas padara iespējamu” ir digitāls darba ņēmējs. Digitālās darbvietas tiek piedāvātas gan lielās korporācijās, gan mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), tāpat arī nevalstiskās organizācijās (NVO) un valdības un publiskā sektora struktūrās, jo šīs organizācijas savās esošajās darbībās izmanto IKT, lai uzlabotu sniegumu kā īstermiņā tā arī ilgtermiņā.
Eiropas Savienībā (ES) ir izstrādāti tādi dokumenti kā Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju ietvars (ESCO) un e-kompetences ietvars (e-CF), kas sniedz vienotu terminoloģiju un aprakstus par digitālajiem darbiem un IKT profesionālajām lomām visā Eiropā.
Pamatdefinīcijas: amats, profesija un funkcija
Aprakstot darba tirgu, vispirms ir svarīgi precizēt dažus terminus – “amats”, “profesija” un “funkcija”. Lai gan tiem ir daudz dažādu definīciju, šajā rakstā tiks izmantota ESCOpedia sniegtā terminoloģija ar atsauci uz oficiālo ESCO darba klasifikāciju:
“Profesija ir darbu kopums, kas ietver līdzīgus uzdevumus un kam vajadzīgs līdzīgs prasmju kopums. Profesijas nedrīkst jaukt ar amatu vai amata nosaukumiem. Lai gan amats ir saistīts ar konkrētu darba kontekstu un to veic viena persona, profesijas grupē amatus pēc kopīgām iezīmēm.”
“Amats” ir īpaša pozīcija organizācijā. Jēdzienu var labāk izskaidrot ar šādu piemēru: “Datubāzes administrators tiešsaistes darba sludinājumu portālā JobHunter” ir amats. “Datubāzes administrators”,“datubāzes speciālists” vai “IT inženieris” varētu būt profesijas, t.i., amatu grupas, pie kurām šis amats pieder. Profesijas var izmantot kā amata nosaukumus. Darba devējs, kas pieņem darbā iepriekš minētajā amatā, vakanto amatu var nosaukt ar profesijas nosaukumu, piemēram, “datubāzes speciālists”.
Visbeidzot, “amata nosaukums” apraksta kādu konkrētu amatu vai pozīciju. Daudziem cilvēkiem var būt viena un tā pati profesija bez viena un tā paša amata nosaukuma. Piemēram, “IT izstrādātājs” ir profesija, taču ir daudz dažādu veidu izstrādātāju, piemēram, tie, kas specializējas videospēļu izstrādes jomā, un tie, kas specializējas mobilo lietotņu izstrādes jomā.
“Funkcija” izriet no vajadzības kaut ko paveikt (CEN/CENELEC, 2018). Tā ir organizatoriska prasība, ko var izpildīt, norīkojot darbiniekus veikt visus vai daļu no uzdevumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu uzdevuma izpildi. Viena persona vai komanda sava darba ietvaros var uzņemties vairākas funkcijas: piemēram, viens IT vadītājs darbosies kā IT projektu vadītājs, IT sistēmu analītiķis un pat kā programmatūras izstrādātājs.
Digitālo darbvietu veidi
Ņemot vērā plašo iespējamo darbu klāstu, kur digitālās tehnoloģijas ir būtiskas darbību veikšanai un mērķu sasniegšanai, ir iespējams aplūkot dažādus darbu veidus, atkarībā no to veida un izcelsmes. Kategorizējot digitālos darbus, par galveno kritēriju mēdz pieņemt IKT izmantošanas intensitāti (Kluzer et al., 2020). 1. tabulā aprakstītas trīs digitālo darbu kategorijas (Pasaules Banka, 2018) ar piemēriem no ESCO ietvara.
Digitālo darbu kategorija |
Apraksts |
ESCO profesijas |
Darbi, kuros IKT tiek izmantotas intensīvi
|
Tieši vērsti uz IKT izmantošanu, nevar pastāvēt bez attiecīgajiem digitālajiem pakalpojumiem, produktiem vai tehnoloģijām.
|
Programmatūras izstrādātājs, tiešsaistes kopienas vadītājs, 3D animators utt. |
Darbi, kas ir atkarīgi no IKT
|
Digitālo tehnoloģiju izmantošana dažādās pakāpēs, taču būtiska nozīme ir zināšanām un prasmēm citās jomās.
|
Biržas mākleris, zvanu centru analītiķis, ceļojumu aģentūras vadītājs u.c. |
Darbi, kurus uzlabo IKT
|
Digitālās tehnoloģijas tiek izmantotas dažādos līmeņos, bet nepieciešamās darbības joprojām varētu īstenot bez tehnoloģijām.
|
- tabula. Digitālo darbu kategorijas, kas saistītas ar piemēriem ESCO.
Lielākā daļa darbu, kurus uzlabo IKT, tradicionāli tiek veikti birojos vai citās darbavietās, bet tagad tos papildina tādi digitālie rīki kā teksta apstrāde, izklājlapas un citi. Darbi, par kuriem noslēgti apakšlīgumi un/vai kurus veic tiešsaistē, ir atkarīgi no tehnoloģijām: tie nevarētu notikt bez digitālajām tehnoloģijām, un tiem bieži ir vajadzīgas specializētas lietojumprogrammas vai aparatūra, piemēram, 3D dizaina izstrādei, finanšu analīzeei u.tml. Darbi, kuros IKT tiek izmantotas intensīvi, var tikt veikti attālināti, piemēram, programmēšana vai tīmekļa vietņu izstrādāšana.
Darbi, kuros IKT tiek izmantotas intensīvi
Pirmā darbu kategorija ir izveidojusies, izstrādājot jaunus pakalpojumus un produktus, kas gandrīz pilnībā balstās uz digitālajām tehnoloģijām. Dažus no šiem amatiem var uzskatīt par specializāciju citos ar tehnoloģijām saistītajos amatos: digitālo videospēļu izstrādātājus var uzskatīt par lietojumprogrammu izstrādātājiem un dizainerus ar atbilstošu specializāciju spēļu jomā. IKT speciālistiem ir vajadzīgas ne tikai digitālās prasmes, bet arī citas ar IKT nesaistītas prasmes vai konkrētas jomas zināšanas, piemēram, par apdrošināšanu, banku pakalpojumiem vai veselību, ja viņi strādā šo nozaru organizācijās.
Darbi, kas ir atkarīgi no IKT
Šī kategorija bieži tiek dēvēta arī par hibrīddarbu, jo tā apvieno, piemēram, finanšu un investīciju prasmes ar specializētām digitālajām zināšanām. Piemēram, biotehnologs bieži vien var būt biologs ar plašu prieredzi IKT tehnoloģiju jomā vai dažkārt IKT inženieris ar īpašu papildu izglītību bioloģijā. Vēl viens piemērs varētu būt bibliotekārs, kuram arvien vairāk jāstrādā ar digitālajiem dokumentiem un resursiem, vienlaikus saglabājot grāmatas papīra formātā. Šie digitālie hibrīddarbi var būt ļoti dažādi un darba ņēmēji ir plaši pieprasīti.
Darbi, kurus uzlabo IKT
Pēdējā kategorijā ietilpst tādi darbi kā, piemēram, kurjeri – pastāv jau vairākus gadu desmitus un to darba metodes ir mainījušās atkarībā no tehnoloģiju attīstības. Sākumā kurjeri izmantoja radiosakaru sistēmas, pēc tam viņi izmantoja analogos mobilos tālruņus, un tagad viņi izmanto viedtālruņus vai planšetdatorus. Šīs tehnoloģijas ir nodrošinājušas lētākus, ātrākus un uzticamākus piegādes pakalpojumus, kas savukārt ir palielinājis pakalpojumu pieprasījumu un konkrētās nozares uzņēmumiem attīstības iespējas.
Terminoloģijas un sistēmu nozīme
ES ir pielikusi lielas pūles, lai ar ESCO starpniecību nodrošinātu darbaspēka terminoloģijas viendabību un konsekvenci attiecībā uz prasmēm un profesijām.
Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju ietvarā ir 3008 profesijas un 13 890 ar šīm profesijām saistītas prasmes, kas tulkotas 27 valodās (visās ES oficiālajās valodās, kā arī islandiešu, norvēģu un arābu valodā). Šī vienotā terminoloģija jau palīdz sekmīgi integrēt bēgļus un ir nodrošinājusi progresīvus darba tirgus izpētes rīkus (piemēram, OVATE) u.tml. Piemēram, digitālo darbvietu gadījumā ESCO piedāvā standarta terminoloģiju IKT profesionāļiem (25. profesiju grupa), piemēram, programmatūras un lietojumprogrammu izstrādātājiem un līdzīgām profesijām, piemēram:
- IKT sistēmas analītiķi: pārveido programmatūras lietotāju vajadzības tehniskajās specifikācijās.
- Datoru redzes inženieri: izmanto progresīvas metodes, lai risinātu tādas problēmas kā autonomā braukšana, digitālā attēlu klasifikācija, medicīniskā attēla diagnostika u. c.
- Datu analītiķi: sagatavo, organizē, validē un interpretē lielas datu kopas, lai radītu vizualizācijas un interpretācijas lēmumu pieņēmējiem.
Ar IKT profesijām saistītas citas grupas, piemēram:
- IKT tehniķi (35. grupa), piemēram, tīmekļa pārziņi, kas atbild par tīmekļa vietnes saturu un tehnisko darbu, vai IKT palīdzības dienesta darbinieki, kas palīdz lietotājiem, atbild uz viņu jautājumiem vai risina viņu datorproblēmas.
- IKT pakalpojumu vadītāji (133. apakšgrupa): CIO (galvenais informācijas speciālists), IKT augstākā līmeņa vadītāji un IKT projektu vadītāji, kas atbild par projektu panākumiem.
- IKT tirdzniecības speciālisti (2434. apakšgrupa), piemēram, IKT pirmspārdošanas inženieri: tās sadarbojas ar pārdošanas grupu un sniedz tehniskus norādījumus par produktu IKT konfigurāciju plānošanu un pārveidošanu, lai izpildītu klientu prasības.
ESCO klasifikācija skaidri apraksta katru profesiju ar standarta ieteicamo zināšanu un prasmju profilu. Piemēram, IKT projektu vadītāja aprakstā ir uzskaitītas dažas viņu funkcijas, piemēram, “shēma, kontrole un resursu, cilvēku, finansējuma un iekārtu novirzīšana, lai sasniegtu IKT projektu mērķus” un ieteiktas dažas būtiskas prasmes, piemēram, “sniegt izmaksu un ieguvumu analīzes ziņojumus”, “vadīt darbiniekus” vai “veikt riska analīzi”.
Protams, ESCO apraksta arī citus darbus, kuros IKT tiek intensīvi izmantotas, kas nav cieši saistītas ar IKT nozari: piemēram, digitāls mākslinieks, tiešsaistes kopienas vadītājs vai digitālo mediju dizainers. Viens no šīs darbu kategorijas apraksta piemēriem ir digitāls prototipators: “Pārveidot papīra rakstu digitālā formātā, izmantojot īpašu datorprogrammatūru. Tās ekspluatē un uzrauga mašīnas, kas ražo dažādus ar apģērbu saistītus produktus”.
Protams, ir iekļautas arī tradicionālās darbvietas, kas digitālizācijas rezultātā ir ļoti pārveidotas, piemēram, iepriekš minētais automobiļu vai furgonu piegādes šofera piemērs (darbs 8322.2), un tām parasti ir vajadzīgas digitālās prasmes, piemēram, “atrisināt atrašanās vietas un navigācijas problēmas, izmantojot GPS rīkus”, vai pat zināšanas, piemēram, “datu aizsardzībā”.
Citi ietvari
Arī citi ietvari var mums palīdzēt izprast darba tirgū nepieciešamās lomas un kompetences tiem, kas strādā ar digitālajām tehnoloģijām, galvenokārt IKT profesionāļiem, kā arī citiem, kas intensīvi izmanto digitālās tehnoloģijas.
E-kompetences ietvars (e-CF) ir noteikta 41 e-kompetence, kas apraksta visus iespējamos IKT profesionālā darba veidus, piedāvājot kopīgu izpratni kompetenču, spēju un prasmju līmeņiem visā Eiropā. IKT speciālisti var darboties piecās galvenajās darba jomās, no kurām katra ir saistīta ar prasmju kopumu:
- Plānošana — IKT risinājumu konceptualizācija, projektēšana vai lēmumu pieņemšana.
- Izstrāde — sistēmu un lietojumprogrammu izstrāde un ieviešana.
- Vadīšana — sistēmu un infrastruktūras nodrošināšana, atbalstīšana, ekspluatācija un uzturēšana.
- Iespēju nodrošināšana — piemērotu nosacījumu izveide ar IKT saistītām profesionālajām darbībām.
- Pārvaldība — resursu un procesu nodrošināšana un pieejamība IKT speciālistiem.
E-CF regulējuma praktiska ieviešana
Sava darba ietvaros IKT speciālistam, kas strādā uzņēmumā, var rasties nepieciešamība nodrošināt, ka pašreizējā IKT infrastruktūra atbilst apzinātām vai jaunām uzņēmējdarbības vajadzībām (kompetence A.1. Informācijas sistēmas un uzņēmējdarbības stratēģijas saskaņošana), un dažkārt var piedāvāt risinājumus, kā iegūt vērtīgu informāciju no lieliem aptuveniem datiem, lai sasniegtu uzņēmējdarbības mērķus (kompetence D.7. Datu zinātne un analīze). Ja tiek izstrādāts un izmēģināts jauns digitāls risinājums, IKT ekspertam ir jāanalizē tā pašreizējās iezīmes un jānosaka, vai rīks atbilst pieprasītajam (kompetence B.3. Testēšana). Lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, IKT speciālistam ir jāuztur esošās sistēmas un jāuzrauga, vai tās darbojas pareizi un vai tās joprojām pilda savu funkciju (kompetence C.5. Sistēmu pārvaldība vai E.6. IKT kvalitātes pārvaldība).
Reālajā pasaulē šīs darbības veic konkrētā lietpratības līmenī atkarībā no tā, cik lielā mērā IKT speciālists spēj veikt nepieciešamos uzdevumus. Standartizētā sistēma to atspoguļo. Piemēram, lai aptvertu 1. līmeņa prasmes, IKT speciālistam vienkārši būtu jāievēro iepriekš noteikti protokoli, lai uzturētu operētājsistēmas. Turpretī, lai aptvertu 5. līmeni, IKT ekspertam ir jābūt kompetentam plānot stratēģiskus risinājumus daudz augstākā līmenī.
Piemērojot kompetences, IKT speciālistiem bieži jāizmanto prasmes un zināšanas, lai sasniegtu vislabākos rezultātus: piemēram, e-kompetencei D.10. Informācijas un zināšanu pārvaldība, speciālistam jāzina “tiesību akti (IPR, VDAR)” (zināšanas K5) un jāspēj pārvērst/atspoguļot uzņēmējdarbības uzvedību strukturētā informācijā (prasme S3).
Pamatojoties uz šo standartu, ir citi dokumenti, kas ir noderīgi, lai noteiktu attiecīgos profesionālās darbības aspektus darbā ar IKT. Piemēram, standartā EN 16234 –1 ir noteiktas arī 30 profesionālās funkcijas IKT jomā: piemēram, DevOps eksperts, sistēmu arhitekts, tīkla speciālists vai informācijas drošības pārvaldnieks. Katrai no šīm 30 funkcijām ir ieteikts e-kompetenču kopums ar atbilstošu prasmes līmeni.
E-CF izmanto starptautiski uzņēmumi un lielas organizācijas Eiropas Savienībā, piemēram, La Poste Italiane, Airbus vai Tata Steel un citas. Turklāt ir vēl citi pielietojumi, kur tiek izmantots e-kompetenču ietvars, lai definētu vairākas funkcijas: piemēram, CEN/CENELEC (CEN/CENELEC, 2022) definē “tiešsaistes satura autora” profilu. Šī darba veicējs ir atbildīgs par efektīvas pieejamības satura radīšanu mājaslapai gan teksta, gan multivides formātā (skatīt 2. tabulu).
e-kompetence |
Īss apraksts |
Lietpratības līmenis |
C.3. Pakalpojumu sniegšana:
|
Nodrošina pakalpojumu sniegšanu, analizējot datus un ziņojot par incidentiem.
|
( L2) |
D.6. Digitālā tirgvedība |
Izmanto analītiskos rīkus un novērtē lietotāju iesaisti un tīmekļa vietnes efektivitāti.
|
(L3) |
E.4. Attiecību pārvaldība |
Pārvalda vienkāršas daudzu ieinteresēto pušu daudzdisciplīnu attiecības.
|
(L3) |
E.6. IKT kvalitātes pārvaldība |
Novērtē kvalitātes rādītājus un procesus, kā arī ierosina uzlabošanas pasākumus.
|
(L3) |
- tabula. “Tiešssaites satura autora” profila funkcijas e-CF ietvarā.
Ņemot EN 16234 –1 par pamatu ir izstrādi papildus elementi, lai labāk definētu darbus un citus papildinošus aspektus, piemēram, profesionālo IKT zināšanu kopuma definēšanu, pamatnostādnes IKT mācību programmu izstrādei profesionālajai apmācībai, IKT profesijas ētikas ietvaru u. c.
Kā prognozet darbinieku pieprasījumu digitalajiem darbiem?
Darba tirgus analīze ir sarežģīta, un precīzi prognozēt, kas notiks nākotnē, vienmēr ir grūts uzdevums. Vieglāk ir identificēt tradicionālo IKT profesionālo darbaspēku. Eurostat regulāri piedāvā statistiku par IKT speciālistu skaitu ES kā daļu no DESI (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) cilvēkkapitāla sadaļas. 2021. gadā Eiropā bija 9 miljoni IKT speciālistu, kas veido 4,3% no kopējā darba spēka. Sievietes joprojām bija nepietiekami pārstāvētas, veidojot mazāk nekā 20% no kopējā IKT darbaspēka (DESI 2022). No jau nodarbinātajiem IKT speciālistiem nedaudz vairāk nekā puse (64,5%) ir studējuši datorzinātni universitātē. Tas nozīmē, ka tiem, kuriem nav formālas izglītības, bet kuriem ir īpaša digitālā apmācība un prasmes, ir daudz iespēju. Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP) norāda, ka laikposmā no 2020. līdz 2030. gadam Eiropā būs vajadzīgi aptuveni 560,000 IKT tehniķu un 1,421,000 IKT speciālistu. Eiropas Komisijas “Digitālais kompass” tika izveidots, lai reaģētu uz šo vajadzību, sniedzot augsta līmeņa redzējumu par to, kā nākamo desmitgadi Eiropas Savienībā padarīt digitālu, nosakot mērķi līdz 2030. gadam panākt, lai ES būtu 20 miljoni IKT speciālistu.
Šie skaitļi ir aplūkoti arī padziļinātāk. ES ir izstrādājusi darba klasifikācijas un atsauces sistēmas, kas ļauj uzlabot datu vākšanu vairākās darba tirgus dimensijās. Ar šo vienoto un pilnīgo terminoloģiju ir iespējams izmantot lielos datus, apstrādājot tos ar valodu apstrādes rīkiem un mākslīgo intelektu. CEDEFOP rīks OVATE piedāvā detalizētu informāciju par darba devēju pieprasījumu pēc darbvietām un prasmēm, pamatojoties uz miljoniem tiešsaistes darba sludinājumu (OVA), kas iegūti no dažādiem avotiem (piemēram, privātiem darba portāliem, valsts nodarbinātības aģentūru portāliem, darbā pieņemšanas aģentūrām, tiešsaistes laikrakstiem un korporatīvajām tīmekļa vietnēm) 28 Eiropas valstīs. Pēc tam visa informācija tiek kartēta ar ESCO darbaspēka klasifikācijas profesijām un prasmēm.

Attēls 1. Tiešsaistes darba sludinājumi ES, kuros pieprasīti IKT speciālisti 2021. gada 1. ceturksnī (2021. gada 4. ceturksnis).
Dati, kas iegūti no OVA, var palīdzēt izprast pieprasījumu pēc digitālajām prasmēm visās citās profesiju kategorijās vispārejā darba tirgus digitalizācijas kontekstā.
2. attēls. Darba sludinājumu procentuālā daļa ES, kuros norādīta katra vispārīgā digitālā prasme 2021. gada 1. ceturksnī (2021. gada 4. ceturksnis).
Kā redzams 2. attēlā, lielākajā daļā darbu ir vajadzīgas vispārīgas digitālās prasmes, un visvairāk pieprasītās ir tādas kompetences kā “darbs ar datoriem”, pamatzināšanas IKT jomā un “informācijas pratība”. Ir minētas arī konkrētākas prasmes (mazāk pieprasītas), piemēram, spēja izmantot digitālos rīkus sadarbībai un produktivitātei vai spēja izveidot vai programmēt datorsistēmas (skatīt 3. attēlu “Darba sludinājumu procentuālā daļa, kurā minēta katra konkrētā digitālā prasme ES 2021. gada 1. ceturksnī un 2021. gada 4. ceturksnī”).
3. attēls. To darba sludinājumu procentuālā daļa, kuros norādīta katra konkrētā digitālā prasme ES 2021. gada 1. ceturksnī (2021. gada 4. ceturksnis).
Sākotnējā pētījumā, ko veica Kassi et al. (2021), norādīts, ka pašlaik šajās jomās strādā 5 miljoni speciālistu, kas strādā pilnu slodzi, un 19 miljoni darba ņēmēju veic nepilna laika vai gabaldarbus. Turklāt Covid-19 pandēmija Eiropā ir ne tikai paātrinājusi profesiju digitalizāciju, bet arī palielinājusi cilvēku interesi par attālinātiem darbiem, ko var veikt tikai tiešsaistē (Nagel, 2020).
Skats uz nākotnes darbu un ES digitālo desmitgadi
Situācija, ko Eiropā izraisīja Covid-19 pandēmija, radīja nepieciešamību darba ņēmējiem apgūt gan pamatprasmes, gan padziļinātas IKT prasmes, lai saglabātu konkurētspēju pastāvīgi mainīgajā darba tirgū. Un prognozes par nodarbinātību IKT jomā apstiprina, ka pieprasījums pēc IKT prasmēm joprojām ir un būs ļoti spēcīgs arī turpmākajos gados (Martin Sundblad un Marianne Kolding, 2022. gads). Turklāt straujā tehnoloģiju attīstība nozīmēs arī prasmju kopuma maiņu attiecībā uz darba pienākumiem IKT jomā. Daudzās darbvietās, kas darba devējiem būs jāaizpilda līdz 2030. gadam, būs vajadzīgs augstāks digitālo prasmju līmenis (McKinsey &Co, 2020). Attiecībā uz citām digitālo darbu kategorijām perspektīva ir līdzīga (McKinsey & Company, 2017).
Nesenā Monte Carlo simulācija (Codagnone et al., 2021) liecina, ka bez ievērojamiem ieguldījumiem digitālajās prasmēs, prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā Eiropa nesasniegs digitālās desmitgades mērķus, proti, 80% ES iedzīvotāju ar vismaz digitālajām pamatprasmēm, tādējādi nesasniedzot arī mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt 20 miljonus IKT speciālistu. Tā vietā simulācija liecina, ka līdz 2030. gadam tikai 64% eiropiešu būs digitālās pamatprasmes (par 16% mazāk nekā mērķrādītajs) un tikai 13,3 miljoni IKT speciālistu būs nodarbināti jeb par 6,7 miljoniem mazāk nekā mērķrādītājs (EIT Digital, 2022).
Automatizācija ir viens no faktoriem: digitālās tehnoloģijas attīstās strauji, un vidējā darba ņēmēja uzdevumi un darbības nākotnē mainīsies. Kā? Tas ir atkarīgs no dažādiem aspektiem. McKinsey &Co ziņojumā (2017) sacīts, ka atkarībā no IKT un jauno tehnoloģiju ieviešanas ātruma līdz 2030. gadam, līdz pat 30% no visā pasaulē nostrādātajām stundām varētu automatizēt. Tas nozīmē, ka prasmes ir ātri jāpielāgo pašreizējai situācijai. Strauji pieaugot digitālo prasmju piedāvājumam un pieprasījumam, ir jānodrošina proaktīva apmācība un atbalsts darbiniekiem, lai viņi varētu vai nu padziļināt esošās prasmes, vai apgūt jaunas. Eiropas uzņēmumiem un organizācijām liels uzsvars būtu jāliek uz darbaspēka pārkvalifikāciju un jaunu talantu piesaistīšanu. Ir jāstiprina publiskā un privātā sektora partnerības spēks prasmju jomās, iesaistot visas ieinteresētās puses digitālo prasmju un darbu kopienā. Un tas nav viss: izglītības un apmācības sistēmām ir būtiska nozīme “nākamās paaudzes darbaspēka” veidošanā (Accenture, 2021), un tās var palīdzēt mazināt plaisu starp pašreizējo izglītības piedāvājumu un prasmēm, kas atbilst darba tirgus vajadzībām.
Par autoru
Luis Fernandez Sanz ir ieguvis bakalaura un maģistra grādu informācijas tehnoloģiju zinātnē Madrides Politehniskas universitātē (UPM) 1989. gadā. 1997. gadā viņš ieguva doktora grādu Basku zemes Universitātē. Viņš ir bijis UPM asociētais profesors (1989–1996), profesors Madrides Eiropas universitātē (1996–2008) un Alkalas Universitātes asociētais profesors (kopš 2008).
Luis ir CEPIS valdes loceklis (2011–2013, 2016–2020), un kopš 2022. gada viņš ir CEPIS priekšsēdētājs. Gadu gaitā viņš ir palīdzējis izstrādāt ES digitālo prasmju un nodarbinātības atsauces ietvaru. Luis kā oficiālais eksperts ir aktīvi iesaistījies ESCO, e-CF un DigComp dokumentu izstrādē.
Attēlu avots: CC BY-SA
Digitālās tehnoloģijas/specializācija:
Digitālo prasmju līmenis:
Augsts
Eksperta