Digitāli attīstīta un iekļaujoša izglītība: izaicinājumi un iespējas

Izglītības iestāžu vadība aktīvi jāiesaistās digitālās pārveides veicināšanā, uzsverot iespējas, ko sniedz digitālo rīku izmantošana mācību procesā. Ir pieejams Eiropas Komisijas izstrādātais pašnovērtējuma rīks “SELFIE”, kas skolai var palīdzēt labāk izprast un pieņemt lēmumus, pārskatot digitālās tehnoloģijas lietojumu mācīšanās procesā, mācīšanā un novērtēšanā un šo lietojumu nemitīgi uzlabojot. Rīks kolektīvās pārdomās par tehnoloģijas izmantojumu iesaista gan skolēnus, gan skolotājus un skolu vadītājus.

Tas ir īpaši svarīgi tāpēc, ka European Schoolnet (European Schoolnet un Ljēžas Universitāte, 2013) veiktie pētījumi liecina, ka atbalstoša vide ir galvenais izglītības iestāžu digitālās pārveides veicinātājs. Pieejamie arī citi rīki, kas paredzēti plašai sabiedrībai, piemēram, Eiropas Komisijas izstrādātais rīks “Pārbaudiet savas digitālās prasmes”, var palīdzēt identificēt digitālās kompetences jomas, kurās būtu nepieciešams pilnveidot zināšanas un prasmes.

Profesionālā pilnveide

Pēc OECD apsekojuma 2018. gada datiem, gandrīz puse Eiropas skolotāju (40%) norādījuši, ka viņiem būtu nepieciešama papildu profesionālā pilnveide, lai digitālās tehnoloģijas efektīvi izmantotu ikdienas mācību procesā. Labākā prakse būtu, ka izglītības iestāžu vadības komanda pēc iespējas atbalstošāk iedrošinātu kolēģus skolotājus aktīvāk izmantot bezmaksas iespējas, kas tiek piedāvātas profesionālajai pilnveidei digitālajā jomā (piemēram, tādas platformas kā Apple Education Community, Microsoft Learn Educator Centre, FutureLearn un Eiropas Skolu tīkla akadēmija).

Ikviens pamatskolas vai vidusskolas skolotājs Eiropas Savienībā vai ārpus tās var pieteikties un izmantot bezmaksas platformu “SELFIE for TEACHERS”. Tā ir iespēja individuāli vai kopā ar kolēģiem iespēja novērtēt, kā pašlaik tiek izmantoti digitālie rīki un tehnoloģijas, un saņemt attiecīgas atsauksmes turpmākajam darbam. Pētījumi liecina, ka mentorēšanas un pieredzes apmaiņas pieejas ir īpaši efektīvas, jo īpaši sniedzot atbalstu jauniem skolotājiem.

Mācību programmu saturs un novērtējums

Viens no izaicinājumiem iekļaujošas un digitālās izglītības sistēmas izveidei ir mācību programmas un novērtēšanas struktūra. Daudzās ES valstīs pietrūkst digitālā mācību satura. Pat tad, ja mācību programmā ir iekļauts digitālais saturs, tas bieži vien nav pietiekami novatorisks. Piemēram, tas var būt pārnests no drukātajiem mācību materiāliem uz digitālo vidi, neparedzot interaktivitātes iespējas, ko var sniegt mūsdienīgi tehnoloģiskie risinājumu.

Joprojām notiek debates par to, vai digitālo mācību līdzekļu izmantošana ir iekļauta mācību programmā pietiekamā apmērā. Eksperti norāda, ka novērtēšanas struktūru neesamība ir šķērslis veiksmīgākai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) integrācijai ikdienas mācību procesā. Nozīmīgi būtu atbalstīt un īstenot plašāku informācijas vākšanu, analīzi un tehnoloģiju rīku izmantošanu par mācīšanas un mācīšanos procesu un sasniegtajiem rezultātiem (Abid Haleem all, 2022).

Eiropas Iedzīvotāju digitālās kompetences ietvara (DigComp) mērķis ir palīdzēt Eiropas iedzīvotājiem veikt zināšanu, prasmju un attieksmes pašnovērtējumu, kā arī apzināt mācību un darba iespēju piedāvājumu. DigComp 2.2 ietvaram ir nozīmīga loma Eiropas digitālās desmitgades izvirzīto mērķu sasniegšanā attiecībā uz digitalizācijas veicināšanu Eiropas Savienībā. Līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka vismaz 80% visu pieaugušo ir apguvuši digitālās pamatprasmes un ES IKT nozarē ir nodarbināti 20 miljoni speciālistu. DigComp 2.2 ir iekļauti pielikumi par iedzīvotāju mijiedarbību ar mākslīgā intelekta sistēmām un par attālināto/hibrīdo darbu, kā arī tiek sniegts ieskats iepriekšējo ietvara versiju saturā.

Eiropas Komisijas izstrādātais Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam aicina uz ciešāku sadarbību digitālās izglītības jomā, lai pievērstos Covid-19 pandēmijas kontekstā apzinātajām problēmām un iespējām un nodrošinātu, ka izglītības un apmācības kopienai (pedagogiem, izglītojamajiem), politikas veidotājiem, akadēmiskajām aprindām un pētniekiem ir pieejamas dažādas iespējas valsts, ES un starptautiskā līmenī.

Lai palīdzētu pārvarēt šos izaicinājumus, labākā prakse ir, ka valdība piešķir papildus finansējumu, lai veicinātu digitālo mācību satura un novērtēšanas struktūru izstrādi, kā arī šī satura pieejamību izglītības iestādēs mūsdienīgu mācību programmu īstenošanai.

Jāņem vērā arī tas, ka izaicinājums joprojām ir arī pieejamās infrastruktūras jautājums. Kopumā aptuveni 5% mājsaimniecības nevar atļauties datoru, kā arī nespēj vai nevēlas nodrošināt interneta pieslēgumu. Eiropas Savienība cenšas novērst infrastruktūras trūkumu, piešķirot dalībvalstīm finansējums no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma jaunas datortehnikas nodrošināšanai un iekštīklu infrastruktūras uzlabojumu veikšanai izglītības iestādēs.

Sadarbības grupas un koplietojami resursi 

Sadarbības aktivitātes un pieejamo resursu koplietošanu veiksmīgi var īstenot, izmantojot prakses kopienas un īstenojot kopīgus projektus. Piemēram tiešsaistes platforma eTwinning apvieno tūkstošiem skolotāju, kuriem ir kopīgs redzējums par iekļaujošām skolām, kuri izmanto informācijas un sakaru tehnoloģiju lietderīgā veidā un pilnībā pielieto 21. gadsimta prasmes.

Citi Eiropas iniciatīvas atbalsta sadarbības tīklu veidošanu ar nozares ekspertiem, lai izstrādātu jaunus pedagoģiskos modeļus, kas saistīti ar IKT. ES Programmēšanas nedēļa (EU Code Week) ir iedzīvotāju kustība, kas veltīta radošumam, problēmu risināšanai un sadarbībai, izmantojot programmēšanu un citas tehnoloģiskas aktivitātes.

Eiropas Komisijas izstrādātā sistēma digitāli kompetentām izglītības organizācijām ir resurss, ar kura palīdzību novērtēt politiku un praksi šī mērķa sasniegšanā. Tā ir iespēja lēmumu pieņēmējiem efektīvāk izstrādāt un īstenot pieejas, lai turpinātu attīstīt digitālo pārveidi dažādās izglītības iestādēs visā Eiropā.

Par autoru

Alexa Joyce ir ar praktisko pieredzi izglītības digitālās pārveides jomā vairāk kā 20 gadus un ir sadarbojusies ar valdībām vairāk nekā 100 valstīs visā pasaulē. Autore strādājusi vairākās vadošās starptautiskās izglītības organizācijās: European Schoolnet (34 Eiropas Izglītības ministriju tīkls), UNESCO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Viņa ir arī padomniece daudzās valdēs, tostarp Eiropas tehnoloģiju centrā sieviešu iesaistei digitālajā jomā,  ALL Digital u.c.