Digitālie eksperti: padziļināta analīze

Digitālā transformācija, ko virza jaunākie tehnoloģiju sasniegumi, rada paradigmas maiņu darbavietā. Gan Eiropas Savienībā (ES), gan visā pasaulē trūkst augsti kvalificēti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) profesionāļi (digitālie eksperti). Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam IKT profesionāļu skaits ES būtu jāpalielina līdz 20 miljoniem. Jaunu digitālo tehnoloģiju radīšana, integrēšana un pieņemšana prasa esošo IKT ekspertu prasmju pilnveidi un pārkvalificēšanu.

Lai atbalstītu IKT ekspertu profesionālo attīstību, šajā rakstā tiek piedāvāts četru posmu process:

• Prasmju trūkumu vai plaisu identificēšana.
• Nepieciešamo prasmju attīstība formālā un neformālā izglītības ceļā.
• Zināšanu un prasmju pārnese darba tirgū.
• Digitālās transformācijas efektivitātes monitorings un novērtēšana.

Uzsvars tiek likts uz prasmju attīstības ekosistēmu, kas iesaista vairākus dalībniekus un piedāvā dažādas iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalificēšanai. ES ir apņēmusies to palīdzēt nodrošināt, atbalstot daudzas iniciatīvas IKT profesionāļu nepārtrauktai attīstībai.”Digitālā desmitgade” ir politikas programma, kurā 2030. gadam definēti konkrēti mērķi un uzdevumi, kā arī programma “Digitālais kompass: Eiropas ceļš uz digitālo desmitgadi”, kas veicina Eiropas sabiedrības un ekonomikas digitālo transformāciju, radot priekšrocības ikvienam.

Digitālā transformācija rada pieprasījumu pēc jaunām digitālajām prasmēm

Jaunu tehnoloģiju fenomens rada būtiskas izmaiņas dažādos ar darbu saistītos aspektos: izmaiņas attiecībā uz to, kā darbinieki veic uzdevumus, kā arī izmaiņas viņu sociālajās attiecībās organizācijās un arī vispārējā darba pieredzē (Meske& Junglas, 2020, 1120. lpp.). Vairāku revolucionāru tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta (MI), lietu interneta (IoT) un lielo datu parādīšanās strauji pārveido organizāciju struktūras un darba stilu (Verhoef et al, 2021), kā arī rada pieprasījumu pēc jaunām prasmēm visdažādākajās nozarēs visā pasaulē. Pasaules Ekonomikas forums savā 2023. gada ziņojumā par nodarbinātības nākotni (Zahidi, 2023. gads) prognozēja, ka nākamajos piecos gados 44% darba ņēmēju pamatprasmes mainīsies un ka līdz 2025. gadam pusei darbinieku visā pasaulē būs jāpārkvalificējas, jo tiks ieviestas jaunas tehnoloģijas. Eiropā trūkst arī digitālo ekspertu, kas varētu izstrādāt un attīstīt mūsdienīgas digitālās tehnoloģijas sabiedrībai.

ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) definē IKT speciālistus kā “personas, kuras spēj izstrādāt, izmantot un uzturēt IKT sistēmas un kurām IKT ir galvenā darba daļa” (ESAO, 2014: Informācijas tehnoloģiju perspektīvas). Saskaņā ar ESCO, Eiropas prasmju, kompetenču un profesiju klasifikāciju, IKT speciālisti veic pētniecību; plāno, izstrādā, raksta, testē, sniedz padomus un uzlabo informācijas tehnoloģiju sistēmas, aparatūru, programmatūru un saistītās koncepcijas konkrētām lietojumprogrammām; izstrādā saistīto dokumentāciju, tostarp principus, politiku un procedūras; un izstrādā, kontrolē, uztur un atbalsta datubāzes un citas informācijas sistēmas, lai nodrošinātu optimālu darbību un datu integritāti un drošību. Jauno tehnoloģiju straujā attīstība un integrācija būtiski ietekmē IKT profesionālo lomu, padarot dažas prasmes novecojušas un palielinot citu prasmju nozīmi.

Pašlaik vairāk nekā 70% uzņēmumu ziņo, ka trūkst darbinieku ar atbilstošām digitālajām prasmēm. 2021. gadā vairāk nekā 60% ES uzņēmumu, kas pieņēma darbā vai mēģināja pieņemt darbā IKT speciālistus, saskārās ar grūtībām aizpildīt vakances. Saskaņā ar Eurostat datiem 2022. gadā aptuveni 9 miljoni personu strādāja par IKT speciālistiem (digitālajiem ekspertiem) visā Eiropas Savienībā (ES), no kuriem 81,1% bija vīrieši un 18,9% — sievietes. Pēdējo desmit gadu laikā IKT speciālistu īpatsvars ES kopējā darbaspēkā ir palielinājies. Kā redzams 1. attēlā, 2022. gadā lielākais īpatsvars bija Zviedrijā (8,6%), kam sekoja Luksemburga (7,7%) un Somija (7,6%), bet zemākais īpatsvars tika novērots Grieķijā (2,5%), Rumānijā (2,8%) un Polijā (3,6%). Tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam IKT speciālistu (digitālo ekspertu) skaits palielināsies līdz 20 miljoniem. Tomēr nesenā Monte Carlo simulācijā Eiropa nesasniedz digitālās desmitgades mērķi attiecībā uz IKT speciālistiem ar gandrīz 7 miljonu IKT ekspertu iztrūkumu (aptuveni 13 miljoni plānoto 20 miljonu vietā) (EIT Digital 2021).

Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju, lielākos izaicinājumus varētu rasties kontekstā ar jaunākajām tehnoloģijām, tai skaitā, mākslīgais intelekts, lielie dati, mākoņdatošana, kiberdrošība, rūpnieciskās biotehnoloģijas, robotika un mikroelektronika. Eiropas Programmatūras prasmju alianses (ESSA) ziņojumā norādīts, ka programmatūras speciālistiem visnepieciešamākās tehniskās prasmes ir programmēšanas prasmes (Java, Javascript un HTML, kam seko Python, C++ un C#), un tālāk ierindojas algoritmu prasmes un projektēšanas prasmes. Pašreizējā prasmju trūkuma dēļ ir nepieciešama IKT speciālistu pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana, un šī trūkuma novēršana ir prioritāte gan reģionālā, gan valsts un Eiropas līmenī.

Mūsdienīga digitālo prasmju vide

Prasmju novērtēšana, lai noteiktu neatbilstības un trūkumus, ir pirmais solis efektīvas pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides stratēģijas noteikšanā (ESAO, 2016. gads), lai uzlabotu IKT speciālistu digitālo prasmju līmeni Eiropā. Eiropas e-kompetences sistēma (e-CF) sniedz atsauci uz 40 kompetencēm un lietpratības līmeņiem, kas nepieciešami IKT speciālistiem visā Eiropā. CEN (Eiropas Standartizācijas komiteja) publicētais Eiropas IKT profilu saimes koks, kas ir strukturēts septiņās saimēs (procesu uzlabošana, uzņēmējdarbība, tehniskais, projektēšana, izstrāde, pakalpojumi un darbība, kā arī atbalsts), veido 30 Eiropas IKT profesionālo funkciju profilu sistēmu, kas ir attiecināta uz SFIA prasmēm. Tomēr ir vairāki tehnoloģiju ieviešanas virzītājspēki, kas ietekmēs šo prasmju būtību.  Jaunākajā ziņojumā par nodarbinātības nākotni (Zahidi, 2023. gads), ko publicējis Pasaules Ekonomikas forums, tika uzsvērts, ka mākslīgajam intelektam, lielajiem datiem un mākoņdatošanai būs vislielākā ieviešanas iespējamība, un tāpēc turpmākajos gados tiem būs potenciāls kļūt par galvenajiem pārmaiņu virzītājspēkiem. Mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās speciālisti, uzņēmējdarbības informācijas analītiķi, datu analītiķi un zinātnieki, tīklu un lietu interneta inženieri un informācijas drošības analītiķi būs visstraujāk augošās darbvietas un amati IKT jomā, un prognozēts, ka šis tehnoloģijas līmenis sasniegs produktivitātes plato pēc 10 līdz 15 gadiem.

Kā jaunu digitālo tehnoloģiju integrācija un pieņemšana maina IKT ekspertiem nepieciešamās prasmes? 

Mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās

Mākslīgais intelekts (MI), šķiet, ir visdaudzsološākā tehnoloģija: tā var automatizēt sarežģītus procesus un uzlabot datu analīzes precizitāti un ātrumu dažādos lietojumos (Chen et al., 2021). Dažādās nozarēs MI arvien vairāk tiek izmantots, lai racionalizētu un paātrinātu piegādes ķēdes un uzņēmējdarbības procesus, samazinātu izmaksas un uzlabotu uzņēmējdarbību. Mašīnmācīšanās (ML) kā MI lietotne (vai apakškopa) ļauj sistēmām mācīties no datiem bez padziļinātas programmēšanas. Turklāt jaunākā attīstība lielo valodu modeļu jomā (piemēram, ChatGPT izlaišana 2022. gada beigās) rada ne tikai lielas iespējas, bet arī izaicinājumus. Paredzams, ka Eiropas MI un ML tirgus laikposmā no 2021. līdz 2028. gadam pieaugs par gandrīz 40% gadā, tāpēc pieaug pieprasījums pēc kvalificētiem IKT profesionāļiem mākslīgā intelekta jomā, kas šobrīd netiek sasniegts. Saskaņā ar MI prasmju vajadzību analīzes ziņojumu (ARISA, 2023) visvairāk pieprasītās MI lomas ir datu zinātnieki un inženieri, mašīnmācīšanās inženieri (tostarp dabiskās valodu apstrādes un datorredzes inženieri). Operatīvie inženieri ir vēl viena joma, kurai jāpievērš liela uzmanība. ES, izmantojot Mākslīgā intelekta aktu, par prioritāti ir noteikusi mākslīgā intelekta ētisku un likumīgu izmantošanu.

Virtuālā realitāte un metaverss ir divas jaunas tehnoloģijas, kurām būs būtiska ietekme, kas radīs gan iespējas, gan izaicinājumus. Virtuālā realitāte (VR) ir trīsdimensiju digitālā vide, kas simulē un uzlabo realitāti, piedāvājot interaktīvu un iesaistošu vizuālo, dzirdes, taustes vai pat ožas pieredzi (Di Natale et al., 2020), savukārt metaversu varētu uzskatīt par tradicionālās virtuālās realitātes (VR) vai paplašinātās realitātes (AR) progresīvo versiju (Hwang et al., 2023). Tā kā internets pastāvīgi attīstās, nākamā paaudze Web 4.0 ļaus integrēt digitālus un reālus objektus un vidi, uzlabojot mijiedarbību starp cilvēkiem un mašīnām un izjaucot robežas starp virtuālajām un reālajām pasaulēm. Tam nepieciešamas īpašas prasmes darbam ar papildināto un virtuālo realitāti (AR/VR). Tiek lēsts, ka līdz 2025. gadam ES būs vajadzīgas 860 000 darbinieku paplašinātās realitātes jomā. Nesen Eiropas Komisija ir pieņēmusi jaunu stratēģiju par Web 4.0 un virtuālajām pasaulēm, lai virzītu nākamo tehnoloģisko pāreju. Viens no galvenajiem stratēģiskajiem pīlāriem ES virtuālo pasauļu stratēģijā ir saistīts ar VR/AR prasmju veidošanu. Ir svarīgi definēt AR/VR kompetenču satvarus un izveidot attiecīgas mācību programmas (Nikou et al., 2023).

Datu zinātne/lielie dati

Datu pārvaldības tehnoloģijas ir katras informācijas sistēmas pamatelementi. Lielo datu pieņemšanai ir vajadzīgas jaunas datu pārvaldības metodes un līdz ar to prasmes datu modelēšanā, datu integrēšanā, darījumu datu pārvaldībā, vaicājumu valodās un optimizācijā un analītiskajās metodēs (Darmont, 2022). Tas palielina pieprasījumu pēc datu zinātniekiem ar spēcīgām datizraces, analītiskajām un modelēšanas prasmēm un uzņēmējdarbības informācijas analītiķiem, lai palīdzētu uzņēmumiem kvalitatīvi izmantot lielos datus (Morrison, 2016). Datu pieaugošā nozīme ir atspoguļota Komisijas Eiropas Datu stratēģijā, kuras mērķis ir uzlabot ES konkurētspēju un datu suverenitāti pasaules mērogā.

Mākoņdatošana un lietu internets (IoT)

Mākoņdatošana palielina pieprasījumu veidot un optimizēt datu mākoņus, pakalpojumu integrāciju un stratēģiskās pārvaldības prasmes (Darrow, 2015). Turklāt 5G un 6G šūnu tīklu attīstība uzlabos datu pārraides efektivitāti, palielinot lietu interneta (IoT) izplatību.  Lietu internets savieno fiziskus objektus ar iegultiem sensoriem un citām tehnoloģijām. Lai palīdzētu lietu internetam apstrādāt daudz vairāk informācijas, tiek izmantota arī perifērdatošana — process, kas decentralizē datu apstrādi (t. i., ka informācija tiek apstrādāta tuvu vietai, kur tā tiek ģenerēta, saīsinot laiku, kas vajadzīgs datu pārraidei, un palielinot pieslēguma ātrumu). Tā rezultātā var izveidoties Industriālais lietu internets (IIoT), kura mērķis ir savienot miljardiem neviendabīgu ierīču ar rūpnieciskiem lietojumiem, kas ļauj vākt, apmainīties un analizēt datus (Sigov et al., 2022), kas noved pie nākamās paaudzes “Rūpniecība 4.0” vai “Rūpniecība 5.0”. Tīklu un lietu interneta speciālisti turpmākajos gados būs ļoti vajadzīgi, un tas ir arī atspoguļots ES politikas veidošanā, īstenojot jaunas iniciatīvas, ar kurām tiek likti pamati savienojamības nozares pārveidei ES.

Kiberdrošība

Palielinātā bezvadu savienojamība bieži vien var būt neaizsargāta pret iespējamiem riskiem un draudiem, piemēram, neatļautu piekļuvi vai ļaunprātīgiem uzbrukumiem pakalpojumu kvalitātei un pieejamībai (piemēram, e-komercija, e-bankas vai e-veselības aprūpes sistēmas). Kiberdrošības prasmes, kas saistītas gan ar programmatūru, gan aparatūru, uzskata par būtiskām, lai saglabātu informācijas privātumu un konfidencialitāti. Turklāt MI izmantošana var paplašināt kiberdraudus (BECUE et al, 2021). Tas rada pieprasījumu pēc kiberdrošības prasmēm, kas saistītas ar mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanos. Eiropas Kiberdrošības aģentūra (ENISA) nodrošina uzticamu atskaites punktu, lai panāktu augstu vienotu datoru drošības līmeni visā Eiropā, izmantojot Kiberdrošības aktu, kas ietver datoru drošības sertifikācijas sistēmu produktiem, pakalpojumiem un procesiem. Tomēr ir ārkārtīgi svarīgi novērst kiberdrošības prasmju trūkumu, lai nodrošinātu informācijas drošību un personu privātuma aizsardzību. ES stratēģiskās iniciatīvas, piemēram, Kiberdrošības akadēmija ir Eiropas politikas iniciatīva, kas tika uzsākta 2023. gadā. Tās mērķis ir apvienot esošās iniciatīvas kiberprasmju jomā un uzlabot to koordināciju, lai novērstu kiberdrošības talantu trūkumu un palielinātu ES konkurētspēju, izaugsmi un noturību.

Kvantu datošana

Visbeidzot, vēl viena potenciāli revolucionāra tehnoloģija, apvienojot datošanu un fiziku, ir kvantu datošana. Kvantu tehnoloģijas padara iespējamu lielāku skaitļošanas jaudu un neuzlaužamu interneta infrastruktūru, pārvarot esošo datoru ierobežojumus. Kvantu tehnoloģiju vēl nevar uzskatīt par pietiekami nobriedušu komercializācijai, taču tā noteikti ir nākamais lielais jautājums tuvākajai nākotnei, kas var atrisināt problēmas daudz ātrāk, nekā mūsdienu datori. Kvantu tehnoloģijas ieņem augstu vietu ES darba kārtībā ar tādām iniciatīvām kā Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums (EuroHPC JU) un Kvantu tehnoloģiju pamatiniciatīva, kuras mērķis ir atbalstīt kvantu pētniekus, lai Eiropā izstrādātu pasaules klases superdatošanas ekosistēmu.

Ņemot vērā iepriekš minētās jaunās tehnoloģijas un pašreizējo prasmju trūkumu, ir būtiski jāuzlabo IKT darbaspēkam vajadzīgās prasmes, lai būtu gatavi nākotnei. Lai pārdefinētu IKT speciālistu (digitālo ekspertu) pienākumus un darbības, ir vajadzīgas iniciatīvas, lai novērstu prasmju trūkumu un veicinātu viņu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju. Prasmju pilnveide viņiem piedāvās jaunas prasmes, kas vajadzīgas viņu profesionālajām funkcijām, savukārt pārkvalifikācija ļaus viņiem uzņemties jaunas funkcijas.

Pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana ir kļuvusi stratēģiski obligāta

Eiropas Komisija ir pasludinājusi 2023. gadu par Prasmju gadu, kura mērķis ir veicināt mūžizglītību un veicināt “pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides domāšanu, palīdzot cilvēkiem iegūt pienācīgas prasmes kvalitatīvām darbvietām”. Mums ir arī jāaplūko Eiropas Prasmju gads saistībā ar Digitālo kompasu: Eiropas ceļu Digitālās desmitgades programmai. Programmā ir izvirzīti četri konkrēti mērķi. Dažādi ES rādītāji, piemēram, Eiropas Komisijas DESI (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) cilvēkkapitāla dimensija vai Cedefop Eiropas prasmju indekss (ESI), seko līdzi dalībvalstu digitālajam sniegumam dažādās jomās, tostarp prasmju jomā.

Lai veicinātu prasmju attīstību, Komisijas darbības šajā jomā ietver “iekļaujošus ieguldījumus apmācībā un prasmju pilnveidē, nodrošinot, ka prasmes atbilst darba tirgus vajadzībām, saskaņojot cilvēku centienus un prasmju kopumus ar iespējām darba tirgū, kā arī stiprinot mācību iespējas un mobilitāti un atvieglojot kvalifikāciju atzīšanu”. Lai to padarītu iespējamu, Eiropas izglītības un apmācības sistēmām jākļūst piemērotām digitālajai laikmeta prasībām, un tas ir pašā priekšplānā ES Digitālās izglītības rīcības plānā 2021.–2027. gadam.

Atbalsts digitālo ekspertu profesionālajai izaugsmei ES

ES jau atbalsta dažādas svarīgas iniciatīvas, lai apmācītu IKT un digitālos ekspertus. Programma “Digitālā Eiropa” (DIGITAL) ir jauna ES finansēšanas programma, kuras mērķis ir digitālo tehnoloģiju nodrošināšana uzņēmumiem, iedzīvotājiem un pārvaldes iestādēm. Nodrošinot digitālo tehnoloģiju plašu un iekļaujošu izmantošanu visā ekonomikā un sabiedrībā, programma atbalsta projektus tādās svarīgās spēju jomās kā superdatošana, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, padziļinātas digitālās prasmes. Programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros LeADS, mērķis ir atbalstīt izglītības un apmācības kopienas, nodrošinot ceļvežus un pamatnostādnes mainīgajām padziļināto digitālo prasmju (ADS) prasībām. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT Digital) koordinē daudzu Eiropas ieinteresēto pušu ekosistēmu, kuras mērķis ir atbalstīt iedzīvotājus, jaunuzņēmumus un MVU ar apmācībām un uzņēmumu izveides un akselerācijas pakalpojumiem, veicinot inovāciju un uzņēmējdarbības attīstību spēcīgas digitālās Eiropas labā (piemēram, 2023. gada Atvērtās inovācijas fabrika). Digitālo prasmju un darbu platforma ikvienam, kas vēlas pilnveidot savas digitālās prasmes, zināšanas un karjeru, nodrošina brīvu piekļuvi dažādai kvalitatīvai informācijai un resursiem. Kā piemēru var minēt četras augsta līmeņa maģistra programmas, ko atbalsta CEF un kas vērstas uz antropocentrisku mākslīgo intelektu, MI ētiku, publisko sektoru un MI veselības aprūpē, kur studenti var pieteikties kursos, kurus māca labākie speciālisti šajā jomā dažādās ES valstīs.

Personīgā iesaiste mūžizglītībā ir profesionālās izaugsmes priekšnoteikums, un digitālo ekspertu profesionālā attīstība ir saistīta ar šo mūžizglītības domāšanas veidu. Zināšanas un prasmes vajadzētu uzskatīt par kapitāla veidiem, rezultāts ir “apzināti ieguldījumi”, un ieguldījums cilvēkkapitālā palielina produktivitāti un darbinieku labklājību (Becker, 1993). Mūsu ceturtās industriālās revolūcijas laikmetā, kas IKT prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju izvirza katras sarunas priekšplānā, ir ļoti svarīgi, lai publiskā un privātā sektora ieinteresētās puses, ES dalībvalstis, uzņēmumi un apmācības pakalpojumu sniedzēji sadarbotos, lai izstrādātu nākotnes prasībām atbilstošu politiku, iniciatīvas un apmācības programmas un izveidotu izglītības ekosistēmu IKT darbaspēka digitālo prasmju uzlabošanai.

IKT digitālo ekspertu pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi var uzskatīt par četru posmu pieeju (sk. 2. attēlu).

Attēls nr.2 Piedāvātais ietvars digitālo ekspertu pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidei

Pirmais posms ir prasmju trūkuma vai nepilnību apzināšana. Apsekojumi vai citas tradicionālās metodes var aptvert prasmju vajadzības IKT darba tirgū. Tomēr Darba tirgus un prasmju apzināšana (LMSI), kurā izmanto lielos datus un MI metodes, var sniegt labāku ieskatu par jaunajām tendencēm un vajadzīgajām prasmēm salīdzinājumā ar tradicionālajām metodēm, piemēram, prasmju apsekojumiem un prognozēšanu (CEDEFOP, 2021). Kad būs apzinātas vajadzīgās prasmes, nākamais solis ir attīstīt vajadzīgās prasmes, izmantojot formālo un neformālo izglītību. Prasmju attīstības ekosistēmā var būt iesaistīti vairāki dalībnieki, kas nodrošina vairākus pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides ceļus.

Augstākās izglītības iestādes 

Universitātēm ir un var arī turpmāk būt izšķiroša nozīme digitālo ekspertu prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā. Izmantojot partnerības un sadarbību ar nozares līderiem un tehnoloģiju uzņēmumiem, viņi var gūt ieskatu digitālajā nozarē vajadzīgajās prasmēs. Tāpēc viņi var proaktīvi vai reaģētspējīgi izstrādāt programmas un kursus, kas atbilst nozares tendencēm un jaunajām tehnoloģijām, piedāvājot absolventiem vajadzīgās prasmes, piemēram, mākslīgajā intelektā, datu analīzē, kiberdrošībā utt. Tās var arī piedāvāt īstermiņa vai ilgtermiņa pilna laika vai nepilna laika programmas, kas pielāgotas konkrētām nozares vajadzībām un prasmju trūkumam. Turklāt, pateicoties praksei, studenti var gūt vērtīgu pieredzi, strādājot IKT nozarē īstermiņā pirms studiju beigšanas. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka universitātes var veicināt pētniecību un inovāciju jauno tehnoloģiju jomā.

Tehniskās un profesionālās izglītības nodaļas

Vidējās profesionālās izglītības ietvaros studenti var iegūt nepieciešamās prasmes, kas vajadzīgas konkrētai profesionālai IKT lomai. Profesionālās izglītības un apmācību (CVET) turpināšana, kas pielāgota konkrētām nozares vajadzībām un prasmju trūkumam, ir būtiska, lai atbalstītu darbiniekus IKT prasmju turpmākā pilnveidošanā, atjaunināšanā un uzlabošanā. Turklāt prakse, kas ir politikas prioritāte PIA jomā Eiropas līmenī (CEDEFOP, 2023), var palīdzēt studentiem gūt reālu darba pieredzi, ko meklē darba devēji, un savukārt pieaugušie, var uzlabot savas prasmes. Mikroakreditācija (piemēram, digitālie žetoni) ir jauns veids, kā indivīdi elastīgā veidā var “uzkrāt” mācīšanās rezultātus, apkopojot kompetences orientētas sertifikātus un veidojot savus portfeļus. Vērts pieminēt, ka izglītības un apmācības kvalifikācijas visos līmeņos un sistēmās ir “lasāmas un saprotamas dažādās valstīs un sistēmās” caur Eiropas kvalifikāciju ietvaru (EKI).

Apmācība darbavietā

Pētījumi pierāda, ka pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidei vajadzētu būt daļai no organizācijas stratēģiskajiem mērķiem (Li, 2022).  Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma jaunāko ziņojumu “Ceļā uz pārkvalifikāciju” (2019. gads) uzņēmuma pašreizējā darbaspēka pārkvalificēšanai, nevis jaunu darbinieku pieņemšanai darbā ir finansiāla nozīme. Lai nodrošinātu savus darbiniekus ar nākotnē nepieciešamajām prasmēm, uzņēmumi var piedāvāt darbā mācīšanās iespējas, piemēram, seminārus un darbnīcas, vai mentorēšanas programmas, kurās mentori var sniegt norādījumus, ieskatu un praktisku pieredzi, vai piedalīties sadarbības projektos uzņēmumā un iepazīstināt darbiniekus ar jaunām tehnoloģijām. Uzņēmumi var arī finansēt ārējas apmācības, piemēram, atbalstot IKT speciālistus iegūt augstāko izglītību vai piedalīties citās apmācību iespējās, piemēram, tiešsaistes kursos bez studiju maksas. 2021. gadā 11,2 % no ES uzņēmumiem nodrošināja savus IKT speciālistus ar profesionālo apmācību.

Profesionālas biedrības un organizācijas 

Daudzas labas un profesionālās biedrības un organizācijas piedāvā starptautiski atzītus sertifikātus par dažādiem specializētiem tematiem. Datortehnikas asociācija (ACM) un Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts (IEEE) ir 2 šādas organizācijas, kas saviem biedriem piedāvā IT nozares sertifikāciju un mūžizglītības rīkus un resursus. Turklāt IKT produktu specifiskā apmācība bieži ir pieejama atsevišķiem programmatūras vai aparatūras pārdevējiem, piemēram, Oracle universitāte, Cisco Networking Academy, Google Professional Certifications, Nvidia Deep Learning Institute un Microsoft. Eiropas Komisijas Digitālo prasmju un darbavietu platforma ir galvenā ES iniciatīva, kuras mērķis ir atbalstīt prasmju attīstību, piedāvājot plašu informācijas un resursu klāstu par digitālajām prasmēm. Digitālie eksperti savu profesionālo prasmju pilnveidei vai pārkvalifikācijai var izmantot pieejamās nozares atzītās sertifikācijas vai pārsertifikācijas un veidot paši savu apmācību ceļu.

Pašmācība

Digitālās jomas ekspertiem jāmācās un jāpilnveidojas nepārtraukti par jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem savā jomā, izmantojot dažādus līdzekļus: veidot kontaktus ar kolēģiem, pievienoties tiešsaistes kopienām, sadarboties ar sociālo mediju platformām, apmeklēt darbseminārus, seminārus tiešsaistē un citas profesionālās pilnveides programmas (piemēram, EIT digitālos profesionālos kursus). Arī brīvi un publiski pieejami MOOC (piemēram, EIT kopienas MOOC, MIT Open Courseware, Khan Academy, Coursera u. c.) piedāvā resursus prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai. Turklāt līdztekus tehniskajām prasmēm ļoti svarīga ir arī vispārīgo prasmju attīstīšana, piemēram, efektīva komunikācija, darbs komandā, analītiskā un radošā domāšana. Šķiet, ka pašmācība nākotnē kļūs par dominējošu iespēju, ja ārpakalpojumu, ārštata un līgumdarbs turpinās pieaugt, un šādu formu darba ņēmēji ir atbildīgi par savām mācībām un prasmju attīstību (Margaryan, 2019).

Kad vajadzīgās prasmes ir attīstītas, trešais posms ir zināšanu un prasmju pārnese uz darba tirgu. Paredzams, ka pāreja no prasmju izglītības uz prasmju aktivizēšanu uzlabos uzņēmējdarbības ražīgumu, veicinās konkurētspēju, atbalstīs inovāciju un, protams, turpinās attīstīt digitālo ekspertu profesionālos profilus un darba priekšrocības.

Procesa pēdējais posms ir monitorings un novērtēšana, cik efektīva ir pāreja no prasmju izglītības posma uz prasmju aktivizācijas posmu. Pastāvīga pārraudzība nodrošinās nepieciešamo atgriezenisko saiti uz pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides programmas nākamiem posmiem.

Epilogs

Jaunās revolucionārās tehnoloģijas un nepieredzētais digitālās revolūcijas temps paver jaunas iespējas cilvēkiem un ES ekonomikai. Lai maksimāli izmantotu šīs digitālās nākotnes sniegtās iespējas, Eiropai ir vajadzīgi kompetenti un kvalificēti digitālās jomas eksperti visās dalībvalstīs, reģionos un pilsētās. Digitālo prasmju attīstīšana ir ļoti svarīga. Ir uzsāktas dažādas ES mēroga un valstu iniciatīvas, kuru mērķis ir iesaistīt vairāk cilvēku IKT apmācībā, un ievērojams finansējums tādām programmām kā DIGITAL, kur mērķis ir veicināt padziļinātas un specializētas IKT prasmes. ES digitālie mērķrādītāji 2030. gadam ietver digitālās pārejas virzīšanu, izmantojot prasmes, valdību, infrastruktūru un uzņēmējdarbību. Eiropa cenšas dot iespējas uzņēmumiem un privātpersonām “uz cilvēku orientētā, ilgtspējīgā un pārticīgākā digitālajā nākotnē”. Progress ir daudzsološs: IKT speciālistu īpatsvars ES pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājies — Eurostat dati liecina, ka digitālo ekspertu skaits ES ir palielinājies par 57,8 %, kas ir vairāk nekā sešas reizes vairāk nekā nodarbinātības pieauguma temps. Lai veicinātu kvalitatīvu, pieejamu, iekļaujošu un efektīvu digitālo ekspertu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, ļoti svarīga ir visas valdības pieeja, veidojot partnerattiecības starp IKT nozari un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī izglītības jomas ieinteresētajām personām. Būtu jāoptimizē sadarbība starp universitātēm un rūpniecību: nozares zināšanas, kas integrētas mācību programmās, un akadēmiskās zināšanas, kas iekļaujas nozares vadītos projektos. Kursi un apmācību piedāvājumi IKT jomā būtu vēl vairāk jāsaskaņo ar nozares pieprasījumu; process, kura rezultātā tiktu veicināta inovācija un spēju veidošana starp disciplīnām. Lai veicinātu digitālos talantu attīstību Eiropā un nodrošinātu, ka digitālā pārkārtošanās integrē mūsu Eiropas pamatvērtības, būtiski ir arī plašāka zināšanu apmaiņa un uzlabots IKT apmācības piedāvājums visā ES.

Par autoru

Stavros Α. Nikou ir digitālās izglītības lektors Stračlīdas Izglītības institūtā, Stračlīdas Universitātē, Skotijā, Apvienotajā Karalistē. Viņam ir doktora grāds informācijas sistēmās, datorzinātnēs un bakalaura grāds fizikā. Viņš vada pēcdiploma mācību programmu “Tehnoloģiju uzlabota mācīšana un mācīšanās” (digitālā izglītība) Stračlīdas Universitātē. Viņa galvenās pētniecības jomas ir mācību tehnoloģijas, vieda mācību vide un digitālās kompetences.  Viņa darbs tiek publicēts starptautiskos žurnālos un konferencēs. Viņš ir Augstākās izglītības akadēmijas (SFHEA) vecākais līdzstrādnieks un IEEE (SMIEEE) vecākais loceklis.