Digitālo prasmju nākotne Latvijā – ekspertu diskusija

12. oktobrī notika tiešsaistes seminārs “Prasmju nākotne!”, ko organizēja digitālo prasmju partnerības koordinators LIKTA (Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas EPALE Nacionālo atbalsta centru. Ar aktualitātēm digitālo prasmju jomā un nākotnes redzējumu dalījās eksperti no EPALE kopienas, LIKTA, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un CERT.LV.

Seminārā piedalījās gandrīz 300 interesenti no visas Latvijas, kas iesaistīti digitālo prasmju veicināšanā, tai skaitā pieaugušo izglītotāji, profesionālo izglītības iestāžu un reģionālo digitālo inovāciju centru pārstāvji, kā arī darba devēji un darba ņēmēji. 

Seminārā tika analizēti Latvijas rādītāji un mērķi, saistībā ar 2023. gada ziņojumu par stāvokli digitālajā desmitgadē. Ziņojumā ir izvērtēts ES progress virzībā uz sekmīgu digitālo pārveidi, kā izklāstīts Eiropas Digitālās desmitgades politikas programmā 2030. gadam. 

Saskaņā ar DESI rādītājiem, cilvēkkapitāla ziņā Latvijas sniegums ir zemāks par ES vidējo rādītāju, 27 ES valstu vidū ierindojoties 18. vietā. Latvijas rādītājs gan attiecībā uz digitālajām prasmēm vismaz pamatlīmenī, gan digitālajām prasmēm virs pamatlīmeņa ir tikai nedaudz zemāks par ES vidējo rādītāju. 51% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās prasmes vismaz pamatlīmenī un 24% ir digitālās prasmes virs pamatlīmeņa salīdzinājumā ar attiecīgajiem ES vidējiem rādītājiem — 54% un 26%. Latvija, kurā 64 % iedzīvotāju ir digitālā satura radīšanas prasmes vismaz pamatlīmenī, ir tuvu ES vidējam rādītājam — 66%.

Semināra eksperti izvirzīja mērķus par to, kā uzlabot Latvijas situāciju digitālo prasmju jomā gan nodarbinātajiem, gan visiem iedzīvotājiem:

1. Būs jāstrādā gudrāk un ilgāk! Jādzīvo veselīgāk! Izglītības iespējas jānodrošina visiem! 
   • Turpmākās sociāli ekonomiskās attīstības gaitā arvien lielāku lomu iegūs kvalitatīvie iedzīvotāju sastāvu raksturojošie rādītāji (izglītība, profesionālā kvalifikācija, veselība, labklājība u.c.) salīdzinājumā ar kvantitatīvajiem, un nevienlīdzības mazināšana starp iedzīvotāju grupām (Krūmiņš, 2023).
2. Profesiju saturs mainās 
   • Profesionālā pilnveide – pieaugušo un darba devēju ikdiena.
   • Jauna un pilnveidota mācību satura ieviešana, vecāka mērķagrupa – izglītības iestāžu realitāte.
3. “Izdzīvošanas” komplekts
   • Profesionālā izglītība vai augstākā izglītībā (prioritāte – STEM).
   • Turpināt profesionālo izaugsmi, prasmju un zināšanu apguvi mūža garumā. Gan tehniskās, gan vispārējās prasmes!
   • Rūpēties var veselību un darba drošību darba vietā.

Lai veicinātu digitālo prasmju straujāku attīstību Latvijā, svarīga ir mācību programmu kvalitāte un sadarbība digitālo prasmju īstenotāju un politikas veidotāju starpā, tai skaitā:

•       Eiropas digitālo prasmju ietvaru izmantošana Digitālo prasmju attīstībai.
•       Sākotnējā prasmju līmeņa novērtēšana/profilēšana un iesaiste atbilstoša līmeņa/satura mācību programmās.
•       Esošo resursu metodoloģiju un materiālu atkal izmantošana un mērogošana.
•       Digitālo prasmju sertifikācija digitālo prasmju un kompetenču  līmeņu atzīšanai.
•       Pārkvalificēšana un kvalifikācijas paaugstināšana.
•       Mikrokredītu sistēma atsevišķu kompetenču, moduļu atzīšanai un apliecināšanai, individuālie mācību konti.

Semināra ieraksts ir pieejams LIKTA FB lapā, EPALE Latvija FB lapā un Youtube kanālā.

Semināra prezentācijas pieejamas ŠEIT.

Tiešsaistes seminārs rīkots Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā Eiropas Komisijas Erasmus+ projekta „EPALE Nacionālais atbalsta dienests” (Eiropas Komisijas Granta līgums Nr. 101074777—EPALE NSS LV) un LIKTA īstenotā Eiropas Komisijas pasūtījuma Nr. 2020-LV-IA-0217 “European Platform for Digital Skills and Jobs in Latvia” ietvaros.

#EiropasKomisija #LIKTA #EPALE #EuropeanYearOfSkills