Digitālo prasmju pilnveides izaicinājumi un iespējas ar IKT nesaistītās nozarēs

No 2024. gada februāra līdz septembrim Digitālo prasmju un darbvietu platforma (DSJP) organizēja tiešsaistes darba grupas sarunas ar mērķi pilnveidot digitālās prasmes profesijās, kas tiešā veidā nav saistītas ar jomu. Darba grupā aktīvi iesaistījās un virknē tiešsaistes sesiju diskutēja 18 eksperti no visas Eiropas, tostarp Iren Bencze, Martina Bekeová, Anhelina Bykova, Artis Gustovskis, Robert Farell, Luis Fernandez- Sanz, Marija Renić, Mario Lelovsky, Manuel León Urrutia, Kamakshi Rajagopal, Philipp Ramin, Alessandro Tomasi. Eksperti apkopoja dažādas politikas, pētīja izaicinājumus un iespējas, kas saistītas ar Eiropas Prasmju programmu.

2024. gada ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē dati liecina par to, ka digitālās pamatprasmes vajadzīgas vairāk nekā 90% darbvietu, taču 2023. gadā tās ir tikai 56% eiropiešu vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Eiropas digitālās desmitgades mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 80% visu pieaugušo ir apguvuši digitālās pamatprasmes un IKT nozarē ir nodarbināti 20 miljoni speciālistu. Pašreizējās prognozes liecina par, ka noteiktajā periodā tikai 59% iedzīvotāju būs apguvuši digitālās pamatprasmes. Lai vēl aktīvāk pievērstos digitālo prasmju veicināšanas jautājumiem, ir veiktas ievērojamas investīcijas, tostarp 23 miljardi eiro no Atveseļošanas un noturības mehānisma un vēl 580 miljoni eiro no programmas “Digitālā Eiropa”.

Gan Ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē, gan Eiropas Komisijas darba dokumentā par digitālās desmitgades kardināliem punktiem ir uzsvērta kritiskā vajadzība pēc digitālajām prasmēm visās nozarēs, ne tikai ar IKT saistītajās.  Īpaši tas attiecas uz tādām svarīgām nozarēm kā veselības aprūpe un lauksaimniecība, kur pieaug pieprasījums pēc speciālistiem ar padziļinātām digitālajām prasmēm. Šiem speciālistiem ir izšķiroša nozīme tādu tehnoloģiju izmantošanā kā mākslīgais intelekts (MI), paplašinātā realitāte un datu analīze, lai uzlabotu rezultātus, piemēram, precīzākas medicīniskās diagnozes vai optimizēti ražošanas procesi lauksaimniecībā.

Ekspertu darba grupas izstrādātais ceļvedis paredzēts politikas veidotājiem, izglītotājiem, publiskā un privātā sektora darbiniekiem, lai veicinātu noturīgu darbaspēku, kas spēj risināt Eiropas digitālās pārveides radītos izaicinājumus un tuvināt līdz 2030. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanai. Ceļvedī uzsvērts, cik svarīgi ir veicināt nepārtrauktas mācīšanās kultūru, kurā organizācijas vadībai ir būtiska nozīme darbaspēka sagatavošanā nākotnes prasībām.

Ceļvedis digitālo prasmju pilnveidei ar IKT nesaistītās nozarēs pieejams ŠEIT.

Vairāk informācijas pieejama ŠEIT.