Eiropas Komisija pasludina 2023. gadu par Eiropas Prasmju gadu

Pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen)  paziņojuma, kas izskanēja viņas 2022. gada runā par stāvokli Eiropas Savienībā, Eiropas Komisija oficiāli pasludināja 2023. gadu par Eiropas Prasmju gadu.

Zaļā un digitālā pārkārtošanās paver jaunas iespējas cilvēkiem un ES ekonomikai. Cilvēki, kam piemīt vajadzīgās prasmes, spēj sekmīgāk pielāgoties pārmaiņām darba tirgū, kā arī spēj pilnā apjomā iesaistīties pilsoniskajā sabiedrībā un demokrātiskajos procesos. Darbaspēks, kam ir tirgū pieprasītas prasmes, palīdz arī ilgtspējīgai izaugsmei, sekmē inovāciju un uzlabo uzņēmumu konkurētspēju.

Tomēr pašlaik vairāk nekā trīs ceturtdaļas uzņēmumu ES ziņo par grūtībām atrast darbiniekus ar vajadzīgajām prasmēm, un jaunākie Eurostat dati liecina, ka tikai 37% pieaugušo regulāri piedalās mācībās. Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss liecina, ka četriem no desmit pieaugušajiem un katram trešajam iedzīvotājam, kas strādā Eiropā, trūkst digitālo pamatprasmju. Turklāt jau 2021. gadā trūka darbaspēka 28 profesijās, sākot ar būvniecību un veselības aprūpi un beidzot ar inženieriju un IT jomu. Tas liecina par augošu pieprasījumu gan pēc augsti kvalificētiem, gan mazkvalificētiem darbiniekiem. Vēl viena problēma ir zems sieviešu īpatsvars ar tehnoloģijām saistītās profesijās un studiju programmās. Tikai viens no sešiem IT speciālistiem ir sieviete. Bet zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas studiju programmas absolventu vidū sievietes ir tikai katra trešā.

Lai veicinātu mūžizglītību, dalībvalstis ir apstiprinājušas ES 2030. gada sociālos mērķrādītājus. Proti, ka vismaz 60% pieaugušo katru gadu būtu jāpiedalās mācībās, tā sniedzot valsts līmeņa ieguldījumu minētā mērķa sasniegšanā. Turklāt būtu svarīgi līdz 2030. gadam sasniegt mērķi, kas paredz vismaz 78% nodarbinātības līmeni. “Digitālajā kompasā 2030. gadam” ir noteikts ES mērķis līdz 2030. gadam panākt, lai vismaz 80% visu pieaugušo būtu apguvuši vismaz digitālās pamatprasmes, kā arī panākt, ka ES būtu nodarbināti 20 miljoni IKT speciālistu, vienlaikus sekmējot lielāku sieviešu īpatsvaru šādās darbvietās.

Eiropas Prasmju gads — konkurētspējas, līdzdalības un talanta veicināšana

 

Eiropas Prasmju gada ietvaros Komisija sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm, sociālajiem partneriem, valsts un privātajiem nodarbinātības dienestiem. Tirdzniecības un rūpniecības kamerām, izglītības un mācību pakalpojumu sniedzējiem, kā arī darba ņēmējiem un uzņēmumiem ierosina visiem kopā dot jaunu impulsu mūžizglītībai:

• veicināt lielākus, rezultatīvākus un iekļaujošākus ieguldījumus mācībās un prasmju pilnveidē. Ar mērķi pilnībā izmantot Eiropas darbaspēka potenciālu un atbalstītu cilvēkus pārejā no viena darba uz citu;
• nodrošināt prasmju atbilstību darba tirgus pieprasījumam, sadarbojoties arī ar sociālajiem partneriem un uzņēmumiem;
• skaņot cilvēku vēlmes un prasmju kopumu ar iespējām darba tirgū. Jo īpaši attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos un ekonomikas atveseļošanu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai darba tirgū iesaistītu vairāk cilvēku, jo īpaši sievietes un jauniešus, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu;
• piesaistīt tādus cilvēkus no trešām valstīm, kam piemīt ES pieprasītas prasmes. Tai skaitā stiprinot mācību iespējas un mobilitāti un atvieglojot kvalifikāciju atzīšanu.

Lai sasniegtu šos mērķus, Komisija atbalstīs prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas. Piemēram, izceļot attiecīgās ES iniciatīvas, tai skaitā ES finansējuma iespējas, lai atbalstītu to ieviešanu, īstenošanu un izpildi uz vietas. Visā ES tiks organizēti arī pasākumi un izpratnes veicināšanas kampaņas. To mērķis būs atbalstīt partneru savstarpēju mācīšanos prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas jomā. Būtiski ir pilnveidot digitālo prasmju novērtēšanas rīkus, kas nodrošinātu lielāku pārredzamību un atvieglotu kvalifikāciju atzīšanu, tostarp ārpus ES piešķirtu kvalifikāciju atzīšanu.

Lai nodrošinātu attiecīgo darbību koordināciju valsts līmenī, Komisija aicina dalībvalstis iecelt Eiropas Prasmju gada nacionālo koordinatoru.

Priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere sacīja: “Prasmes ir būtiskas, ja vēlamies, lai tehnoloģijas strādātu mūsu labā. Mums kā iedzīvotājiem ir jābūt sagatavotiem digitālai ikdienas pārvaldībai, piemēram, elektroniskai rēķinu apmaksai, autostāvvietu atļauju pieprasīšanai u.tml. Lai radītu šādus sabiedrībai noderīgus tehnoloģiskos risinājumus, kas atvieglo ikdienu, ir vajadzīgas zināšanas un pieredze. Mēs esam nosprauduši mērķus, un tagad ir pienācis laiks rīkoties. Eiropas Prasmju gads mums palīdzēs koncentrēt centienus uz to, lai cilvēki varētu mācīties.”

#SOTEU