Eiropas reģionu loma digitalizācijas un iedzīvotāju digitālo prasmju veicināšanā

Eiropas Reģionu komitejas (RK) Sociālās politikas, izglītības, nodarbinātības, pētniecības un kultūras komisija (SEDEC) komisijas kompetencē ietilpst regulējumi no kultūras, nodarbinātības, prasmju un sociālās jomas līdz pētniecībai, inovācijas atbalstam un tehnoloģijām. Eiropas Savienības (ES) reģioni var veicināt nākotnē nepieciešamo digitālo prasmju pilnveidi un mazināt plaisu starp iedzīvotājiem un politikas veidotājiem.

Paužot vietējo un reģionālo pašvaldību viedokli par ES politikas priekšlikumiem un tiesību aktiem, Reģionu komiteja nesen pieņēma konsultatīvus atzinumus par digitālo izglītību, Prasmju programmu Eiropai, reģionālās inovācijas atbalsta politiku, ētikas pamatnostādnēm mākslīgā intelekta jomā (skatīt RK atzinumu par MI aktu un RK atzinumu par Balto grāmatu par mākslīgo intelektu) un kultūras politiku. RK pauž vietējo un reģionālo pašvaldību viedokli, kuras savu pieredzi un politikas ieteikumus pamato ar tiešu ikdienas saziņu ar iedzīvotājiem.

Reģionu komiteja atbalsta mērķi nodrošināt, ka līdz 2025. gadam 70% pieaugušo iedzīvotāju būs pamatzināšanas digitālajā jomā, un vēlas attīstīt turpmākās labākās prakses vietējo un reģionālo līmenī, lai veicinātu atvērtu, drošu, uzticamu, taisnīgu un iekļaujošu digitālo vidi ES pilsoņiem. Tas ir saskaņā ar stratēģiskajām iniciatīvām, kuru mērķis ir tuvināt Eiropu Digitālās desmitgades mērķim, nodrošinot, ka līdz 2030. gadam 80% eiropiešu būs pamatzināšanas digitālajā jomā.

Digitālā desmitgade: ES reģionu loma prasmju veicināšanā

Progresu virzībā uz Digitālās desmitgades mērķiem varētu uzlabot, nodrošinot reģioniem lielāku redzamību Digitālo prasmju un darbavietu platformā un nodrošinot, ka visiem reģioniem ir iespēja dalīties pieredzē un izaicinājumos saistībā ar galveno digitālo un sociālo ES politiku ieviešanu.

“Vietējiem un reģionāliem projektiem bieži vien ir vajadzīgs rūpīgs un sociāli atbildīgs līdzsvars starp jauno tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, ētiskajiem aspektiem un atbalstu eksperimentiem un inovācijai turpmākai izaugsmei un nodarbinātībai.”

Mākslīgā intelekta regulējumam ir jāizriet no demokrātiski apspriesta un kopīga Eiropas iedzīvotāju redzējuma par vēlamajām turpmākajām attiecībām starp cilvēku un mākslīgo intelektu, vienojoties par to, kā būtu jāorganizē nākotnes informācijas sabiedrība un Eiropas darba tirgus.

Šajā kontekstā svarīgs ētikas un politikas jautājums ir nodrošināt taisnīgu nākotnes perspektīvu cilvēku darbaspēkam. Publiskās iestādes, īpaši vietējā un reģionālā līmenī, visticamāk, tiks aicinātas kompensēt darbavietu, algu samazinājumu un sociālās nevienlīdzības pieaugumu, kas potenciāli saistīts ar efektivitātes pieaugumu automatizācijas un mākslīgā intelekta dēļ. Ar ES un valstu līmeņa atbalstu vietējās un reģionālās pašvaldības var sniegt ieguldījumu pārkvalifikācijā un apmācībā, investējot darbaspēka attīstībā, kā arī nodrošināt reālu sadarbību starp publisko un privāto sektoru.

RK uzskata, ka ir vajadzīgs lielāks ES atbalsts: ne tikai padziļinātām digitālajām prasmēm programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros, bet arī pamatprasmēm, lai iedzīvotāji varētu piedalīties digitālajā ekonomikā un digitālajā pārvaldībā.

Digitālā kohēzija: kā novērst prasmju trūkumu ES reģionos 

Reģionu komiteja varētu ierosināt digitālās kohēzijas ideju, kas ir izstrādāta politiskās diskusijās ar pārstāvjiem no citām ES iestādēm. Reģionu komiteja ir uzsvērusi, ka digitālo centru pieejas paplašināšana varētu samazināt digitālo inovācijas plaisu ES. Turklāt, analoģijā ar to, ideālā situācijā, saskaņā ar Eiropas pētniecības jomas politiku, katrā no NUTS 2 reģioniem visā Eiropā būtu jāizveido inovācijas centri (NUTS līmeņi klasificē reģionus ES statistikas sistēmā, un līmenis 2 ir līmenis, kurā tiek īstenoti ES reģionālo fondu projekti).

Būtu svarīgi arī uzlabot skolotāju kompetenci un prasmes strādāt ar digitālo izglītību kā jaunu iespēju, ko izmantot izglītības procesā. Lai īstenotu šo uzdevumu, reģioniem ir jāsadarbojas ar valsts līmeņa struktūrām un jāgūst labums no pieejamā ES atbalsta. Jo īpaši, uzskatot STEM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas) priekšmetus par reģionālu izglītības prioritāti un atbalstot sadarbības iniciatīvas un ieguldījumus šajā jomā, var samazināt intelektuālā darbaspēka emigrācijas negatīvo ietekmi un piedāvāt karjeras iespējas aktīvajam STEM darbaspēkam.

Autora biogrāfija 

Jenss Zvirgzdgrauds ir Reģionu komitejas SEDEC komisijas sekretariāta nodaļas vadītājs. SEDEC komisijai ir plašas pilnvaras, sākot no inovācijas līdz kultūrai, un tās mērķis ir nodrošināt reģionālo perspektīvu ES politikai šajās jomās. Jensam Zvirgzdgraudam ir maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā un maģistra grāds tiesību zinātnēs. Pēdējā laikā viņš ir bijis iesaistīts tādās politikas jomās kā mākslīgā intelekta regulējums, reģionālās inovācijas partnerības un digitālās izglītības atbalsts. Jens ir īsāku vai ilgāku laiku studējis gan Dānijā, Norvēģijā, Islandē, gan Nīderlandē, gan Apvienotajā Karalistē. Viņš ir arī aktīvi seko līdzi Austrumāzijas un Dienvidaustrumāzijas valstu tehnoloģiju un sabiedrības attīstības jomai un mācās ķīniešu valodu.

Par SEDEC un Reģionu komiteju 

Eiropas Reģionu komiteja (RK) pārstāv reģionus un pilsētas Eiropas Savienībā (ES). Tā pārstāv vietējās un reģionālās pašvaldības visā Eiropas Savienībā un konsultē par jauniem tiesību aktiem, kuri ietekmē reģionus un pilsētas (70% no visiem ES tiesību aktiem). SEDEC ir atbildīga par nodarbinātību, sociālo politiku, izglītību, apmācību (tostarp mūžizglītību), sportu un kultūru saistītiem jautājumiem. SEDEC atbild arī līdztiesības, sociālās ekonomikas un jaunatnes, kā arī pētniecības, inovācijas un mākslīgā intelekta jautājumiem.