Eiropas Savienība nodrošina pasaulē pirmo regulējumu mākslīgā intelekta pārvaldībai

Eiropas Savienība ir sekmīgi pabeigusi sarunas par pirmo regulējumu mākslīgā intelekta pārvaldībai, kas pazīstams kā ES Mākslīgā intelekta akts. Šī tiesiskā regulējuma mērķis ir nodrošināt Mākslīgā intelekta (MI) sistēmu drošumu un ētisku izmantošanu, vienlaikus ievērojot ES pamattiesības un vērtības. 2021. gada aprīlī Eiropas Komisija ierosināja pirmo ES normatīvo regulējumu par mākslīgo intelektu. Tajā norādīts, ka MI sistēmas, kuras var izmantot dažādās lietojumprogrammās, jāanalizē un jāiedala atbilstoši riskam, ko tās rada lietotājiem.

MI ir digitālo tehnoloģiju izmantošana, lai radītu sistēmas, kas spēj veikt uzdevumus, par kuriem parasti tiek uzskatīts, ka to paveikšanai nepieciešams cilvēka intelekts. MI jau tiek izmantots daudzos ikdienas dzīves lietojumos, piemēram:

• virtuālie asistenti,
• medicīniskā diagnostika,
• automatizētā tulkošana,
• navigācijas ierīces,
• kvalitātes kontrole ražošanā,
• dabas katastrofu prognozēšana.

MI var palīdzēt veidot inovatīvāku, efektīvāku, ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku ekonomiku, vienlaikus arī uzlabojot iedzīvotāju drošību, izglītību un veselības aprūpi. Tas arī sniedz atbalstu cīņā pret klimata pārmaiņām. Lai gan ES atbalsta MI tehnoloģiju izstrādi, tomēr tā arī apzinās potenciālos riskus un mudina uz ētisku un uz cilvēku vērstu pieeju šai tehnoloģijai.

Jo augstāks risks, jo stingrāki noteikumi

Jaunie noteikumi nosaka konkrētus pienākumus MI sagādātājiem un reglamentē atļauju piešķiršanu MI sistēmām ES vienotajā tirgū. Mākslīgā intelekta akts pievēršas riskiem, kas saistīti ar konkrētiem MI lietojumiem, iedalot tos četros riska līmeņos un attiecīgi izstrādājot atšķirīgus noteikumus.

• Minimāls risks vai riska nav vispār. Lielākā daļa MI sistēmu riskus nerada, tāpēc tās varēs turpināt izmantot un ES Mākslīgā intelekta akts tās neregulēs vai neietekmēs.
• Ierobežots risks. MI sistēmām, kas rada tikai ierobežotu risku, tiks piemēroti ļoti viegli pārredzamības pienākumi, piemēram, būs jānorāda, ka to saturu ir radījis MI, lai lietotāji varētu pieņemt apzinātu lēmumu par turpmāku izmantošanu.
• Augsts risks. Būs atļauts plašs augsta riska MI sistēmu klāsts, taču, lai piekļūtu ES tirgum, tām būs jāievēro prasību un pienākumu kopums.
• Nepieņemams risks. Ar dažiem mākslīgā intelekta lietojumiem saistītie riski tiek uzskatīti par nepieņemamiem, tāpēc attiecīgo sistēmu izmantošana ES būs aizliegta. Pie šādiem lietojumiem jāmin kognitīva uzvedības manipulācija, kriminoloģiskā prognozēšana, emociju uztveršana darbavietā un izglītības iestādēs un sociālā vērtēšana. Tiks aizliegtas arī biometriskās tālidentifikācijas sistēmas, piemēram, sejas atpazīšana, ar dažiem ierobežotiem izņēmumiem.

Mākslīgā intelekta akta mērķi nav tikai uzlabot pārvaldību un spēkā esošo tiesību aktu par pamattiesībām un drošību efektīvu izpildi. ES likumdevēju nodoms ir arī veicināt investīcijas un inovācijas mākslīgajā intelektā Eiropas Savienībā, kā arī veicināt MI lietojumu vienotā tirgus attīstību.

Attiecīgi Mākslīgā intelekta aktā ir iekļauti papildu noteikumi MI inovāciju atbalstam Eiropas Savienībā. Tas ir arī cieši saistīts ar citām iniciatīvām, tostarp ES Koordinēto mākslīgā intelekta plānu, kura mērķis ir Eiropā paātrināt investīcijas mākslīgajā intelektā.

ES Mākslīgā intelekta akta izstrādes hronoloģisks pārskats

• 2020. gada 1.-2. oktobris: Eiropadome apspriež digitālo pārkārtošanos un aicina palielināt investīcijas mākslīgā intelekta pētniecībā.
• 2021. gada 21. aprīlis: Eiropas Komisija ierosina MI aktu, kura mērķis ir saskaņot noteikumus un vairot uzticēšanos mākslīgajam intelektam.
• 2022. gada 6. decembris: Padome vienojas par nostāju attiecībā uz MI aktu, uzsverot drošu un likumīgu MI sistēmu nozīmi.
• 2023. gada 9. decembris: Padome un Parlaments panāk vienošanos par MI aktu.

Galīgais teksts ir oficiāli jāpieņem ES likumdevējiestādēm Padomei un Parlamentam. MI akts būtu jāpiemēro no 2026. gada.

#EU #AIAct