ES valstu digitālo prasmju koalīciju koordinatori tiekas Briselē

2023. gada jūnijā klātienes seminārā Briselē pulcējās valstu digitālo prasmju un darbvietu koalīciju pārstāvji no visas Eiropas. Seminārā galvenokārt tika pārrunāti aktuālie jautājumi saistībā ar digitālajām prasmēm gan valstu, gan Eiropas Savienībs (ES) līmenī.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2023. gadu pasludināja par “Prasmju gadu”. Visā Eiropā tiek uzsāktas ES iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt digitālo pamatprasmju un padziļinātu digitālo prasmju pilnveidi. Prasmju gada kampaņas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem, it īpaši MVU, novērst darbinieku prasmju trūkumu, akcentējot mūžizglītības nozīmīgumu, kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju, kā arī nodrošinot piekļuvi kvalitatīvām darbvietām.

Semināru atklāja CNECT Ģenerāldirektorāta nodaļas vadītāja Rehanas Švinningeras-Ladakas (Rehanas Schwinninger-Ladak), kura uzsvēra, cik būtiski ir aktīvi turpināt darbu pie digitālās desmitgades mērķu sasniegšanas. ES mērķis līdz 2030. gadam panākt, lai vismaz 80% visu pieaugušo būtu apguvuši vismaz digitālās pamatprasmes, kā arī panākt, ka ES būtu nodarbināti 20 miljoni IKT speciālistu.

Digitālās prasmes ir viena no Eiropas Komisijas darba kārtības prioritātēm. Pašlaik tiek mobilizēti ievērojami resursi, lai atbalstītu gan pamatprasmju, gan padziļinātu digitālo prasmju pilnveidi, izmantojot programmu “Digitālā Eiropa”. Kā vēl vienu labās prakses piemēru var minēt Eiropas Komisijas izveidoto Kiberdrošības prasmju akadēmiju, kas pieejama Digitālo prasmju un darbvietu platformā.

Eiropas Komisijas CNECT Ģenerāldirektorāta politikas speciāliste Vitis Faure Tilgardsa (Vitis Faure Tilgaard) izcēla dažus no galvenajiem pagājušajā gadā gūtajiem sasniegumiem digitālajā un prasmju jomā. Viņa ar pateicību vērsās pie nacionālo koalīciju pārstāvjiem par viņu nozīmīgo lomu digitālo prasmju plaisas mazināšanā ES dalībvalstīs.

Eiropas skolu tīkla (EUN) projektu vadītāja Barbara Kvarta (Barbara Quarta), prezentēja dažus no svarīgākajiem pēdējo divu gadu darbību rezultātiem Digitālo prasmju un darbvietu platformā. Tas bijis iespējams pateicoties nacionālo koalīciju ieguldījumam digitālo prasmju jomā.

Semināra ietvaros tika organizēts grupu darbs, kurā tika aplūkoti aktuālākie temati digitālo prasmju un darbu jomā. Nacionālo koalīciju pārstāvji tika sadalīti piecās grupās, kuru dalībnieki koncentrējās uz galvenajām problēmām un risinājumiem vairākās tematiskajās jomās: digitālā iekļaušana, IKT iesaiste sievietēm un meitenēm, kiberdrošības prasmes un Kiberdrošības prasmju akadēmija, mākslīgais intelekts MVU un profesionāļiem, digitālās prasmes jauniešiem.

Semināra noslēguma daļa bija veltīta Digitālo prasmju un darbvietas platformas darba grupu rezultātiem. 2022. gada sākumā izveidotās darba grupas sniedza iespēju nacionālo koalīciju pārstāvjiem dalīties zināšanās un pieredzē, lai veiksmīgi īstenotu kopienas veidošanas un komunikācijas pasākumus.

Itālijas un Latvijas nacionālo koalīciju pārstāvji prezentēja Stratēģijas darba grupas rezultātus un ieteikumus visām nacionālajām koalīcijām augstākajā, stratēģiskajā līmenī. Tika apspriesti turpmākie pasākumi un dažādi veidi, kā Eiropas politikas veidotāji var atbalstīt nacionālās koalīcijas šajā procesā. Nacionālās koalīcijas pārstāvji no Maltas, Portugāles un Luksemburgas iepazīstināja ar dažām galvenajām iniciatīvām sieviešu un meiteņu iesaistei IKT jomā.

Ieskats nākotnē

2023. gada Eiropas Digitālo prasmju balvas pasniegšana ir bijusi nozīmīga ieguldījuma daļa, kas ir palīdzējusi atzīmēt digitālās prasmju nozīmību visā Eiropā. Šī balva ir vēl viens veids, kā akcentēt digitālo prasmju jomas nozīmīgumu vidažādākajās mērķgrupās, neatkarīgi no tā, vai runa ir par ES iedzīvotājiem kopumā, darbaspēku, IKT profesionāļiem un digitālajiem ekspertiem, vai arī studentiem, skolotājiem un pedagogiem.

Tika pieteiktas daudz izcilas iniciatīvas, sākot no apmācības iespējām līdz labās prakses piemēriem no visas Eiropas. Valstu digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas loma kvalitatīvu iniciatīvu veicināšanā, lai novērstu digitālo prasmju plaisu un dzimumu nevienlīdzību, kļūst arvien svarīgāka. Daudzās iniciatīvas, kas tiek īstenotas visā Eiropā, apliecina, ka digitālās prasmes ir pieejamas ikvienam neatkarīgi no vecuma, dzimuma, īpašām vajadzībām un atrašanās vietas.