Ieskats digitālo prasmju attīstībā – Beļģija

2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopojumā cilvēkkapitāla dimensijā Beļģija ieņem 13. vietu no 27 ES valstīm. To Beļģijas iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir digitālās pamatprasmes, un to, kuriem ir padziļinātas digitālās prasmes, ir salīdzināms ar ES vidējo rādītāju, proti, attiecīgi 54% un 26% iedzīvotāju. Tas ir tikai nedaudz labāks nekā ES rādītājs attiecībā uz personām, kurām ir vismaz pamata digitālā satura radīšanas prasmes (67% salīdzinājumā ar 66%). Aptuveni trešdaļa Beļģijas uzņēmumu piedāvā IKT apmācību saviem darbiniekiem. Lai gan tas ir lielāks par ES vidējo rādītāju, šis īpatsvars kopš 2019. gada ir samazinājies. IKT speciālistu īpatsvars Beļģijā nedaudz pārsniedz ES vidējo rādītāju (5,6% salīdzinājumā ar 4,5%), un valstī ir arī lielāks IKT speciālistu īpatsvars.

Flāmu uzņēmumu digitalizācija: 2021. gada uzņēmējdarbības pētījuma ziņojums tika publicēts 2023. gada maijā. SERV (Sabiedriskās ekonomikas, Sociālās politikas un Veselības aprūpes ministrijas) / Inovāciju un darba fonds regulāri veic uzņēmējdarbības pētījumu ik pēc trim gadiem, kurā piedalās vairāk nekā tūkstotis uzņēmumu un organizāciju no Flandrijas un holandiešu valodā runājošās Briseles. Šo rezultāti sniedz unikālu perspektīvu par to, kā uzņēmumi veido savu kompetenču politiku, kā arī risina jautājumus saistībā ar digitalizāciju, personāla elastīgu pielāgošanu un koronavīrusa krīzes ietekmi. 2023. gada maijā publicētajā ziņojumā lielāka uzmanība tiek pievērsta tieši digitalizācijai. Flāmu uzņēmumi aizvien vairāk saprot tiešsaistes klātbūtnes nozīmi. Vairāk nekā deviņi no desmit uzņēmumiem (92%) ir izveidojuši tīmekļa vietni vai ir aktīvi sociālajos medijos, un ceturtdaļa no visiem uzņēmumiem (26%) piedāvā savus produktus vai pakalpojumus tiešsaistē. Digitālās nepiedalīšanās kļūst arvien retāka. 2018. gadā 18% uzņēmumu nebija tīmekļa vietnes vai tīmekļa veikala; līdz 2021. gadam tas samazinājās līdz 8%. Tajā pašā periodā uzņēmumu īpatsvars, kuri apvieno tīmekļa vietni un tīmekļa veikalu, palielinājās no 15% līdz 25 %.

Lai atspoguļotu mainīgo globālo vidi, 2014. gadā tika izveidota un atsākta pirmā Beļģijas Nacionālā digitālo prasmju un darbu koalīcija. Šī daudzpusējā ieinteresēto personu partnerība ir vērsta uz digitālo prasmju trūkuma novēršanu, un tās galvenais mērķis ir uzlabot iedzīvotāju un darba ņēmēju prasmes un pārkvalificēties, lai veicinātu prasmju attīstību visiem un nodrošinātu ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi. Valstu un reģionālie akadēmisko aprindu, izglītības, rūpniecības, publiskā sektora un nevalstisko organizāciju pārstāvji tiek aicināti piedalīties ar vērtīgu ieguldījumu, lai nodrošinātu, ka Beļģija pievienojas Eiropas centieniem gūt labumu no digitalizācijas. “Digiskills Belgium” ir tīmekļa platforma, kuras mērķis ir radīt iniciatīvas un apmācības ekosistēmu visiem Beļģijas iedzīvotājiem, kuri vēlas attīstīt savas digitālās prasmes un kļūt par daļu no digitālās sabiedrības gan šodien, gan nākotnē. “Digiskills Belgium”, ko vada Beļģijas Nacionālā digitālo prasmju un darbu koalīcija, tiecas samazināt digitālo prasmju trūkumu valsts līmenī.

Valsts stratēģijas

Visi pārvaldes līmeņi ir īstenojuši dažādas digitālās stratēģijas un plānus. 2021. gadā tika izveidota federālā digitālā stratēģija #SmartNation. Šī stratēģija aptver piecas jomas, kas sakrīt ar DESI rādītājiem (ekonomikas digitālā pārveide, digitālais cilvēkkapitāls, digitālā pārvaldība, uzticēšanās/pārredzamība/drošība, digitālā infrastruktūra un ekosistēmas). Šo stratēģiju atbalsta darbs, ko veic “Digital Minds” komiteja, kuras sastāvā ir 22 akadēmiskie un uzņēmējdarbības speciālisti.

Beļģijas valsts reformu programma risina galvenās problēmas ekonomikā, darba tirgū un sociālajā kohēzijā, cita starpā koncentrējoties uz uzņēmējdarbību, inovāciju, konkurenci un digitalizāciju.

Flandrijas valdība 2023. gada 31. martā pieņēma zināšanai Flandrijas 2023. gada reformu programmu (FRP 2023). Ar šo FRP Flandrijas valdība formulē atbildi uz galvenajām sociālekonomiskajām problēmām, ar ko saskaras reģions, kā arī rīkojas saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes ieteikumiem. Politikas pasākumi un reformas attiecas uz šādām tēmām: Budžets. Darba tirgus un izglītība, uzņēmējdarbība, konkurence, digitalizācija un inovācija, ilgtspēja, enerģētika un mobilitāte.

Flandrijas valdība, 2023. gada 31. martā, ir apstiprinājusi Flandrijas 2023. gada reformu programmu (FRP 2023). Tajā FRP Flandrijas valdība sniedz risinājumu galvenajām sociālekonomiskajām problēmām, ar kurām reģions saskaras, un to īsteno saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes ieteikumiem. Šie politikas pasākumi un reformas aptver vairākas svarīgas jomas, tostarp budžetu, darba tirgu un izglītību, uzņēmējdarbību, konkurenci, digitalizāciju un inovāciju, ilgtspēju, enerģētiku un mobilitāti.

Viens no septiņiem Flandrijas atveseļošanas plāna pīlāriem (Vlaamse Veerkracht) ir digitālā transformācija. Tās pamatā ir trīs horizontālie pamatprincipi, kas kalpo kā kopīgs elements starp dažādām digitālās pārveides iniciatīvām:

• datu kā izejvielas valorizācija;
• koncentrēšanās uz pašu valdības dienestu;
• digitālo talantu attīstība.

Digitālās Valonijas ietvaros tiek īstenotas iniciatīvas:

1. Kiberdrošības pētniecības, inovācijas un apmācības attīstība.
2. Mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrāde.
3. Prioritāro nozaru, it īpaši būvniecības, digitālā pārveide.
4. Skolu un vietējo pašvaldību digitālā pārveide un platjoslas pakalpojumu nodrošināšana uzņēmējdarbības parkiem.

Valdība arī vēlas stiprināt superdatoru tīklu. Turklāt notiek valsts pārvaldes digitalizācija, kas ietver datu pārvaldības attīstību. Šim nolūkam ir izveidots integrēts digitālais sabiedriskais pakalpojums.

2021. gada jūnijā Briseles galvaspilsētas reģions pieņēma savu reģionālo inovācijas plānu (plāns régional pour l’ Innovation,PRI/Gewestelijk innovatieplan, GIP) uz laikposmu no 2021. līdz 2027. gadam. Šajā plānā investīcijas ir koncentrētas sešās stratēģiskās inovācijas jomās: klimatnoturība, resursu optimizācija, pilsētu plūsmas, veselība, sociālā inovācija un progresīvas digitālās tehnoloģijas un pakalpojumi. Papildus tam, ir izveidots projekts “Digitalisering & Economische transitie/Numériques & Transition économique”, kas veltīts digitālajai transformācijai un ekonomiskajai pārkārtošanai. Šis projekts atbalsta digitālos projektus, kas pozitīvi ietekmē sabiedrību un vidi.

Hub.brussels ir iestāde, kas nodrošina digitālu atbalstu uzņēmumiem, īpaši tiem, kuri vēl nav pilnībā digitalizēti. Šis atbalsts ir kļuvis vēl svarīgāks pēc koronavīrusa krīzes. Augstas digitālās gatavības uzņēmumiem palīdz virkne vadošo organizāciju, piemēram, Mākslīgā intelekta kopējo interešu institūts (FARI), un finansiālu atbalstu sniedz caur Innoviris un Finance & invest.brussels.

Valonijas-Briseles federācijā daļa no augstākās izglītības strukturālās refinansēšanas tiek vērsta uz pētniecības attīstību, īpaši veicinot universitāšu, augstākās izglītības iestāžu un augstākās mākslas skolu pētniecību. Ministrijas un Etnic noslēgto pārvaldības līgumu ietvaros, kas saistīts ar ekoloģiskās pārejas plānu, tiek veikta nozīmīga darbība elektroniskās dokumentu pārvaldības ieviešanai. Šī ieviešana īpaši attiecas uz administratīvo dokumentu dematerializāciju un elektronisko dokumentu apstrādi.

Valsts un starpnozaru stratēģija “Sievietes digitālajā jomā” ir vērsta pret vīriešu un sieviešu nevienlīdzīgo klātbūtni digitālajā jomā, galveno uzmanību pievēršot pieciem stratēģiskajiem mērķiem:

• nodrošināt, ka vairāk sieviešu absolvē digitālo nozari
• veicināt sieviešu integrāciju digitālā darba pasaulē un/vai digitālajā nozarē
• veicināt sieviešu paturēšanu digitālajā nozarē.
• cīņa pret stereotipiem, veidojot priekšstatus
• novērst dzimumu nevienlīdzību konkrētās mērķgrupās.

Valsts iniciatīvas

Beļģijas atveseļošanas un noturības digitālais aspekts galvenokārt koncentrējas uz prasmju attīstību un e-pārvaldi. Nākamajos 12 mēnešos galvenie plānotie rezultāti ietver 5G tehnoloģijas ieviešanu, tiesu sistēmas digitalizācijas sākšanu un skolu aprīkošanu ar nepieciešamo IT infrastruktūru un ierīcēm.

“Vāciski runājošās kopienas izglītības digitālā transformācija” mērķis ir uzlabot izglītības sistēmas kopējo efektivitāti, nodrošinot visiem vāciski runājošo skolu skolotājiem Beļģijā klēpjdatorus un IT atbalstu. Līdz 2024. gadam plānots nodrošināt klēpjdatorus visiem vāciski runājošo vidusskolu skolēniem. Šis pasākums tiks īstenots arī skolēnu un skolotāju digitālo prasmju attīstības un apmācību veicināšanai. Šīs investīcijas tiks nodrošinātas ar 5,5 miljonu eiro finansējumu no Atveseļošanas un noturības mehānisma.

Federālās valsts digitalizācijas federālie publiskie dienesti, kuri tiek finansēti no Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem 218 miljonu eiro apmērā, mērķē uz paātrinātu dažādu federālās pārvaldes pakalpojumu digitalizāciju, gan iekšēji, gan attiecībā uz mijiedarbību ar iedzīvotājiem. Būtiska finansējuma daļa ir vērsta uz civiltiesu, komerctiesu un krimināltiesu digitālo pārveidi, ietverot esošās aparatūras infrastruktūras un aprīkojuma modernizāciju, videokonferenču spēju paplašināšanu un digitālu lietu materiālu ieviešanu.

Mācību konta Beļģijā dod katram darba ņēmējam individuālas tiesības uz piecām mācību dienām gadā. Tā arī ievieš nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, lai veicinātu apmācības stundu skaita palielināšanu darbiniekiem un stimulētu tos piedalīties apmācībās. Turklāt tā uzlabos sadarbību starp Valsts nodarbinātības biroju (ONEM) un reģionālajiem nodarbinātības dienestiem. Šī reforma plānotajā rezultātā veicinās apmēram 25,000 bezdarbnieku apmācību un reintegrāciju darba tirgū.

Ar Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) atbalstu Flandrija izveidoja vietējās “Digibanks“, lai mazinātu digitālās atstumtības risku neaizsargātās grupās. Šīs iniciatīvas mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi digitālajām tehnoloģijām, stiprināt personiskās un tehniskās digitālās prasmes caur apmācībām un zināšanu apmaiņu, kā arī uzlabot digitālo piekļuvi pamatpakalpojumiem, piemēram, digitālās pārvaldes pakalpojumiem, sniedzot norādījumus par to izmantošanu. Digibanks ir paredzētas pieaugušajiem Flandrijā, kuriem pastāv riska faktori digitālās atstumtības ziņā, piemēram, nabadzībā dzīvojoši cilvēki, zemu rakstpratības līmeni izrādījoši indivīdi, vientuļie vecāka gadagājuma cilvēki un darba meklētāji. Šai programmai ir piešķirts kopējais budžets 50 miljonu eiro apmērā, un tā ir veids, kā uzlabot digitālo ievērojamo sabiedrības daļu līdzdalību un prasmes.

Finansējuma iespējas

Lai atbalstītu privātpersonu un organizāciju digitālo kompetenci, finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai ir pieejamas gan aizdevumu, dotāciju, gan citu finanšu instrumentu veidā. No 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa digitālās pārveides darbību tiek finansētas ne tikai no Atveseļošanas un noturības mehānisma, bet arī no programmām “Horizon”, “Erasmus+”, Eiropas sociālā fonda (ESI fondu) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dotāciju shēmām.  Plašāka informācija pieejama Beļģijas Digitālo prasmju un darbu koalīcijas lapā un rakstā par Digitālo prasmju un darbu platformu.