Ieskats digitālo prasmju attīstībā – Bulgārija

2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopojumā cilvēkkapitāla dimensijā Bulgārija ieņem 26. vietu no 27 ES dalībvalstīm ar 32,6 punktiem, salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju – 45,7 punktiem. Bulgārijā ir labi rādītāji sieviešu IKT speciālistu jomā (28% no visiem IKT speciālistiem salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 19%), savukārt IKT absolventu īpatsvars arī ir augsts. IKT speciālistu īpatsvars darbaspēkā ir 3,5% salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 4,5%. Tikai 8% cilvēku ir padziļinātas digitālās prasmes (salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 26%), un tikai 31% cilvēku ir digitālās pamatprasmes (salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 54%). 2020. gadā tikai 7% uzņēmumu saviem darbiniekiem nodrošināja IKT apmācību, kas ir ievērojami zem ES vidējā rādītāja — 20%.

Saskaņā ar Bulgārijas Valsts statistikas institūta sniegtajiem datiem (2022) 96,1% uzņēmumu ir piekļuve internetam, savukārt 40,2% darbinieku to izmanto. Tikai 9,1% uzņēmumu nodrošina IKT apmācību saviem darbiniekiem. 79% cilvēku vecumā no 16 līdz 74 gadiem regulāri izmanto internetu. Statistikas institūts arī sniedz dažus 2021. gada datus par konkrētām iedzīvotāju digitālajām prasmēm; 39,1% pārzina datņu kopēšanu vai pārvietošanu, 27,9% izmanto teksta apstrādes programmatūru, bet 25% zina, kā lejupielādēt vai instalēt lietotnes.

Nacionālā Digitālā koalīcija (Иигитална ИаИионална коалиИа DNK) ir bezpeļņas apvienība, kas dibināta 2013. gadā dibināta un darbojas kā sabiedriskā labuma organizācija. Organizācija atrodas Sofijā, darbojas valsts līmenī un ir daļa no Eiropas Komisijas Digitālo prasmju un darbu koalīcijas (DSJC) iniciatīvas. Koalīcijas galvenais mērķis ir veicināt starpnozaru debates par problēmām un iespējām, ar ko saskaras Bulgārijas digitālā transformācija, apvienojot privāto sektoru, akadēmiskās iestādes un valsts pārvaldi. NDK apvieno valdību, uzņēmumus, izglītību, mācību organizācijas un industrijas ieinteresētās puses. Tā atbalsta vairāk nekā trīsdesmit alianses biedrus, lai novērstu prasmju trūkumu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā un apmierinātu pieprasījumu pēc IKT speciālistiem Bulgārijā.

Valsts stratēģijas 

Bulgārijas digitālā transformācija 2020.–2030. gadam, kas pieņemta 2020. gadā, definē Bulgārijas digitālās transformācijas redzējumu un politikas mērķus nākamajai desmitgadei kā vispārēju politikas satvaru, kas ietver valsts programmu “Digitālā Bulgārija 2025”, “Valsts attīstības programmas BULGĀRIJA 2030” prioritātes, kā arī vairākus citus valsts stratēģiskos dokumentus ar tehnoloģisku ievirzi laikposmā līdz 2030. gadam. Dokumentā izklāstīti seši mērķi, kas jāsasniedz šajā 10 gadu periodā: Izvērst drošu digitālo infrastruktūru; Nodrošināt plašu piekļuvi tehniskajām zināšanām un digitālajām prasmēm; Palielināt pētniecības un inovācijas spējas; Atbloķēt datu vērtību; Digitalizācija mazoglekļa aprites ekonomikai; Uzlabot valdības efektivitāti un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti.

Stratēģiskajā satvarā izglītības, apmācību un mācīšanās attīstībai Bulgārijas Republikā (2021–2030) ir ņemtas vērā galvenās problēmas sabiedriskajās lietās 21. gadsimtā, ko rada intensīva attīstība visās sabiedriskās dzīves jomās pateicoties masveida digitalizācijai un tehnoloģiju attīstībai. Stratēģijā atzīts izglītības procesa dalībnieku neapmierinošais digitālo prasmju līmenis, taču kā stiprās puses ir uzsvērtas – ieviestā apmācība digitālo prasmju apguvei un nodrošināta piekļuve bezmaksas internetam un digitālajiem resursiem skolās, kā arī prioritārā politika attiecībā uz digitālizāciju izglītībā, tostarp pāreju uz digitālu un zaļu ekonomiku. Izglītības inovācijas, digitālā pārveide un ilgtspējīga attīstība izglītībā ir trīs no deviņām prioritārajām jomām izglītības un mācīšanās attīstībai līdz 2030. gadam. Digitālās prasmes un kompetences ir prioritāte visā izglītības nepārtrauktībā, un 21. gadsimta bērnu piekļuve informācijas un komunikācijas tehnoloģijām tiek uzskatīta par neaizstājamu izglītības sastāvdaļu.

Mākslīgā intelekta attīstības koncepcija Bulgārijā līdz 2030. gadam sniedz visaptverošu redzējumu par mākslīgā intelekta attīstību un izmantošanu Bulgārijā. Tās pamatā ir Eiropas Komisijas stratēģijas un programmu dokumenti, kur mākslīgais intelekts tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem digitālās pārveides virzītājspēkiem Eiropā. Šīs koncepcijas galvenais mērķis ir izveidot zinātniskās, ekspertu, uzņēmējdarbības un pārvaldības spējas attiecībā uz mākslīgā intelekta sistēmu izstrādi un īstenošanu. Tā ir paredzēta, lai nodrošinātu modernu komunikācijas un zinātnisko infrastruktūru nākamās paaudzes digitālo tehnoloģiju attīstībai. Tiks uzlabota izglītības un mūžizglītības sistēma. Tiks sniegts atbalsts zinātniskās pētniecības attīstībai un inovāciju ieviešanai galvenajās nozarēs, un tiks pieliktas pūles, lai izveidotu ētisku un atbilstošu tiesisko regulējumu, kas bauda sabiedrības uzticību.

Valsts iniciatīvas 

Bulgārijas atveseļošanas un noturības plāna kopējais budžets ir gandrīz 6,9 miljardi eiro, un digitālās transformācijas budžets ir 1,6 miljardi eiro (25,8% 4 no plāna kopējā budžeta). Kopumā plāns sastāv no divpadsmit komponentēm četros politikas pīlāros:

1. inovatīva Bulgārija;
2. zaļa Bulgārija;
3. savienota Bulgārija;
4. taisnīga Bulgārija.

Digitālā transformācija tiek atbalstīta ar reformām un investīcijām, kuru mērķis ir palielināt ļoti augstas veiktspējas tīklu pārklājumu visā valstī, tostarp lauku apvidos un mazapdzīvotos apgabalos (270 miljoni eiro); digitālo prasmju uzlabošana (319 miljoni eiro); uzlabot valsts pārvaldes digitalizāciju un digitālo publisko pakalpojumu sniegšanu tādās svarīgās jomās kā tieslietas, pasta pakalpojumi, veselība, nodarbinātība un sociālā aizsardzība (297 miljoni eiro); atbalstīt uzņēmumu digitalizāciju (15,7 miljoni eiro), kā arī transporta (202,6 miljoni eiro) un enerģētikas nozaru (75,7 miljoni eiro) digitalizāciju.

Digitālo prasmju apmācības nodrošināšana un pieaugušo izglītības platformas izveide tiks finansēta ar gandrīz 165 miljoniem eiro no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kura mērķis ir uzlabot darbaspēka prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, īpašu uzmanību pievēršot digitālajām prasmēm. Tas tiks panākts, izveidojot pilnībā funkcionējošu digitālo platformu, kas nodrošina piekļuvi tiešsaistes kursiem un mācību resursiem, lai palielinātu pieaugušo iesaistīšanos tālmācībā. Turklāt visā valstī tiks izveidots 760 digitālo kopienu tīkls, lai nodrošinātu brīvu piekļuvi apmācības platformai. Aptuveni 500,000 bezdarbnieku un nodarbināto personu saņems digitālo pamatprasmju un/vai vidēja līmeņa apmācību, un 100,000 bezdarbnieku un nodarbināto personu ar šī ieguldījuma palīdzību validēs savas digitālās pamatprasmes un/vai vidēja līmeņa zināšanas digitālajās prasmēs.

Sociālās ekonomikas ieguldījumu attīstības mērķis ir veicināt sociālo ekonomiku, sniedzot atbalstu sociālās un solidaritātes ekonomikas uzņēmumu un organizāciju izaugsmei. Investīcijas ietver sociālās un solidaritātes ekonomikas fokusa centru izveidi, kas palīdzēs uzņēmumiem un organizācijām, kuri darbojas šajā jomā. Tas tiks panākts, sniedzot konsultāciju pakalpojumus un tehnisko palīdzību, tostarp palīdzot ar šo uzņēmumu procesu digitalizāciju. Investīcijas ietver arī digitālo platformu izveidi, lai popularizētu sociālajā un solidārajā ekonomikā iesaistīto uzņēmumu un organizāciju produktus un pakalpojumus.

Finansējuma iespējas 

Lai atbalstītu privātpersonu un organizāciju digitālo kompetenci, finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai ir pieejamas gan aizdevumu, dotāciju, gan citu finanšu instrumentu veidā. No 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa digitālās pārveides darbību tiek finansētas ne tikai no Atveseļošanas un noturības mehānisma, bet arī no programmām “Horizon”, “Erasmus+”, Eiropas sociālā fonda (ESI fondu) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dotāciju shēmām.  Plašāka informācija pieejama Bulgārijas Digitālās nacionālās koalīcijas lapā un rakstā par Digitālo prasmju un darbu platformu.