Ieskats digitālo prasmju attīstībā – Francija
Ieskats digitālo prasmju attīstībā – Francija
2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopojumā cilvēkkapitāla dimensijā Francija ieņem 12. vietu no 27 ES dalībvalstīm ar 49,9 punktiem, salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 45,7. Attiecīgi 62% un 31% iedzīvotāju ir pamata un padziļinātas digitālās prasmes, kas ir virs ES vidējā rādītāja. IKT speciālistu nodarbinātības līmenis, kas ir 4,5%, ir tāds pats kā ES vidējais nodarbinātības līmenis, proti, 4,5%, un 2021. gadā speciālistu sieviešu īpatsvars nedaudz palielinājās līdz 21%. 76% Francijas iedzīvotāju var radīt digitālo saturu, kas pārsniedz ES vidējo rādītāju — 66%. Laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam to uzņēmumu īpatsvars, kuri piedāvā IKT apmācību, samazinājās par 6 procentpunktiem — no 15% no visiem uzņēmumiem līdz 20%, kas atbilst ES vidējam rādītājam. IKT absolventu īpatsvars kopš 2018. gada pastāvīgi palielinās, 2020. gadā sasniedzot 3,9%.
France Stratégie 2022. gadā publicēja analīzes paskaidrojumus par prasmju kartēšanu pa profesijām, īpašu uzmanību pievēršot digitālajām prasmēm, jo tās ir iekļautas gan tehniskajās prasmēs (specifiskās profesionālajās situācijās), gan visu profesiju transversālajās prasmēs. Datora izmantojums ir mazs mazkvalificētu darbinieku vidū, bet augsts kvalificētu speciālistu, vadītāju un tehniķu vidū. 56% IT tehniķu un inženieru ir nepieciešamas programmēšanas prasmes; 99,9% izmanto biroja automatizācijas prasmes un 100% izmanto galddatoru vai klēpjdatoru. 82% darbaspēka izmanto biroja prasmes. Nodarbinātajiem Francijas pilsoņiem ir labākas digitālās prasmes nekā vidēji Francijas pilsoņiem. Nedaudzām digitālajām profesijām, proti, datortehniķiem un inženieriem, ir vajadzīgas sarežģītas datorprasmes (programmēšana), taču šīs prasmes joprojām nav plaši izplatītas pārējās profesijās, kas var liecināt par digitālo tehnoloģiju mērenu ieviešanu ekonomikā.
Francijas 2017. gadā izveidotās Digitālo prasmju un darbu koalīcijas mērķis ir apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc digitālās pratības Francijā un atbalstīt tādu digitālo prasmju attīstību, kas ir kļuvušas būtiskas, lai viegli piekļūtu darba tirgum. Francijas Nacionālā koalīcija, ko vada un koordinē MEDEF, apkopo esošās kompetences, iniciatīvas un paraugpraksi digitālo prasmju jomā, kā arī konkrētas darbības visā valstī.
Francija iesaista ieinteresētās puses prasmju attīstības pasākumos kā daļu no nodarbinātības un prasmju attīstības saistību (EDEC) nolīgumiem. Publiskais un privātais sektors ir parakstījuši vairākas partnerības (Engagement développement de l’emploi et des compétences —EDEC) digitālās transformācijas jomā, ļaujot dalībniekiem iesaistīties proaktīvās un prognozējošās darbībās. Piemēram, 2022. gadā tika izveidota partnerība “Digitālā prognozēšana 2025” (EDEC Prospective Numérique 2025), ko izveidoja finanšu pakalpojumu un konsultāciju nozaru pārstāvji. Partnerības mērķis ir analizēt pārmaiņas šajās nozarēs, prognozēt vajadzību pēc digitālajām prasmēm un ļaut darbiniekiem pielāgoties.
EDEC izvirzītie mērķi ir šādi:
- Veikt perspektīvas pētījumus, lai prognozētu profesiju un prasmju attīstību.
- Tādu operatīvo darbību īstenošana, kas ļauj profesionālajām organizācijām pielāgot savus GPEC, apmācības un sertifikācijas instrumentus.
- Strādājošo karjeras iespēju nodrošināšana: stiprināt viņu nodarbināmību, atvieglot karjeras vadību, racionalizēt pieņemšanu darbā un nodrošināt mobilitāti.
- Stiprināt sociālos uzņēmumus un MVU, apzināt prasmju attīstības vajadzības, sagatavot un apvienot prasmes.
- Konsolidēt kvalitatīvu sociālo dialogu par nodarbinātības/apmācības jautājumiem.
Valsts stratēģijas
Stratégie du numérique pour l’éducation 2023.–2027 (Digitālā stratēģija izglītībai 2023.–2027. gadam), ar ko iepazīstināja 2023. gada janvārī, ir balstīta uz virkni pasākumu, kuru mērķis ir stiprināt studentu digitālās prasmes un paātrināt digitālo rīku izmantošanu studentu vidū. Stratēģijas pamatā ir četras jomas, un katrai no tām ir vairākas galvenās darbības:
- Apņēmīga ekosistēma, kas kalpo kopīgai valsts politikai.
- Digitālā izglītība, kas attīsta pilsoniskumu un digitālās prasmes.
- Izglītības kopiena, ko atbalsta ar pamatotu, ilgtspējīgu un iekļaujošu digitālo piedāvājumu.
- Jauni noteikumi par ministrijas informācijas sistēmu tās lietotāju vajadzībām.
Pirmajā posmā Stratégie nationale pour l’intelligence Artificielle (Valsts stratēģija mākslīgā intelekta jomā) centās padarīt Franciju par vienu no pasaules līderiem šajā zinātnes disciplīnu un svarīgu informācijas apstrādes tehnoloģiju kopumā. Sākotnēji tai laikposmā no 2018. līdz 2022. gadam tika piešķirti gandrīz 1,5 miljardi eiro, lai veicinātu starpdisciplināru mākslīgā intelekta institūtu tīkla izveidi un attīstību, atbalstītu mākslīgā intelekta izcilības katedras, finansētu doktorantūras programmas un investīcijas publisko pētniecības iestāžu datošanas spējās, mākslīgā intelekta pētniecības veicināšanā. Otrais posms tika uzsākts 2021. gadā, lai palielinātu šajā jomā apmācīto talantu skaitu un paātrinātu pētniecības un izstrādes potenciālu attiecībā uz ekonomiskiem panākumiem. Paredzams, ka nākamajos piecos gados mākslīgajam intelektam otrajā posmā tiks piešķirti kopā 2,22 miljardi eiro, tostarp 1,5 miljardi eiro no publiskā finansējuma un 506 miljoni eiro privātā līdzfinansējuma. Šā otrā posma mērķis ir izplatīt mākslīgā intelekta tehnoloģijas visā ekonomikā, vienlaikus atbalstot attīstību un inovāciju noteiktās prioritārās jomās, tostarp iegultajā mākslīgajā intelektā, uzticamajā mākslīgajā intelektā un mākslīgajā intelektā, kas kalpo ekoloģiskajai pārejai.
Francija 2030. gadā ir ieguldījusi 54 miljardus eiro uzņēmumos, skolās, universitātēs, pētniecības organizācijās, lai palīdzētu tiem gūt panākumus transformācijā. Programma ir definēta ar diviem transversāliem mērķiem, proti, 50% no saviem izdevumiem veltīt ekonomikas dekarbonizācijai un 50% — jaunajiem dalībniekiem, kas ir inovācijas nesēji, neradot nelabvēlīgus izdevumus videi. Francijas 2030. gada mērķi ir labāka ražošana, labāka dzīve un labāka izpratne par pasauli.
Valsts iniciatīvas
Francijas atveseļošanas un noturības plānā (ANP) digitālajai transformācijai ir piešķirti 8,4 miljardi eiro jeb 21,3%. Francija ieguldīs 1,8 miljardus eiro kritiski svarīgu digitālo tehnoloģiju, tostarp kiberdrošības, kvantu datošanas un mākoņdatošanas, izstrādē un ieviešanā. Būtiskas investīcijas ir arī primāro un sekundāro iestāžu digitalizācija, izmantojot digitālo aprīkojumu (131 miljons eiro), un pastāvīga sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija. Līdz 2025. gadam 100 % mājsaimniecību būs piekļuve ļoti ātrdarbīgiem tīkliem (100% optiskās šķiedras tīkli), pateicoties 240 miljonu eiro investīcijām ātrdarbīgā platjoslā visā teritorijā.
Digitālā iekļautība — digitālo konsultantu ANP iniciatīvas mērķis ir uzlabot Francijas iedzīvotāju digitālās prasmes ar humānu, interaktīvu atbalstu, apmācot un pieņemot darbā 4000 papildu digitālo konsultantu plašai sabiedrībai. Digitālos konsultantus norīko vietējās pašvaldībās, NVO vai sociālajos uzņēmumos, kas veicina sociālo iekļaušanu (piemēram, pilsētu domēs, bibliotēkās, veco ļaužu namos, aprūpes namos, sociālās rīcības centros un vietējās apvienībās). Programma atbalsta to sākotnējo un turpmāko apmācību, lai piedāvātu kvalitatīvus pakalpojumus atbalstītajiem cilvēkiem.
PIX ir 2016. gadā izveidota iniciatīva, kuras mērķis ir novērst digitālo plaisu un uzlabot pēc iespējas plašākas auditorijas digitālās prasmes, izmantojot bezmaksas un vispārēji pieejamu tiešsaistes platformu. Pix platforma ir tīmekļa pakalpojums, kas paredzēts, lai novērtētu, audzētu un sertificētu digitālās prasmes Francijā, Beļģijā un Eiropā. Pēc sešiem pastāvēšanas gadiem tā palīdz vairāk nekā 4,5 miljoniem skolēnu ik gadu uzlabot savas digitālās prasmes, izmantojot izklaides un sarežģītus testus, savukārt skolotāji uzrauga arī skolēnu digitālo pratību. PIX+ÉDU tika ieviesta 2022. gadā kā sertifikācija skolotājiem, kuriem jau ir ierasta prakse un kuri vēlas uzlabot savas profesionālās prasmes, kas saistītas ar digitālo tehnoloģiju pedagoģisko izmantošanu klasē un kopā ar skolēniem.
Finansējuma iespējas
Lai atbalstītu privātpersonu un organizāciju digitālo kompetenci, finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai ir pieejamas gan aizdevumu, dotāciju, gan citu finanšu instrumentu veidā. No 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa digitālās pārveides darbību tiek finansētas ne tikai no Atveseļošanas un noturības mehānisma, bet arī no programmām “Horizon”, “Erasmus+”, Eiropas sociālā fonda (ESI fondu) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dotāciju shēmām. Plašāka informācija pieejama Francijas atveseļošanas un noturības plāna lapas rakstā par Digitālo prasmju un darbu platformu.
Digitālās tehnoloģijas/specializācija:
Digitālo prasmju līmenis:
Vidējs
Augsts
Eksperta