Ieskats digitālo prasmju attīstībā – Horvātija

2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopojumā cilvēkkapitāla dimensijā Horvātija ieņem 9. vietu no 27 ES dalībvalstīm. Laikposmā no 2017. līdz 2022. gadam Horvātijas DESI rādītāji pieauga nedaudz vairāknekā ES rādītāji.

Saskaņā ar DESI ziņojumu 63% Horvātijas iedzīvotāju ir vismaz digitālās pamatprasmes. 3,6% darbinieku ir IKT speciālisti, bet, neraugoties uz IKT speciālistu piedāvājuma pieaugumu, 68% Horvātijas uzņēmumu, kas pieņem darbā vai mēģina pieņemt darbā IKT speciālistus, joprojām ziņo par problēmām atrast piemērotus kandidātus. Tomēr to absolventu īpatsvars, kuri studē IKT Horvātijā (4,7%), joprojām ir augstāks nekā vidēji ES (3,9%). Valsts sniegums ir arī salīdzinoši augsts, kā arī sieviešu īpatsvars IKT speciālistu darbaspēkā (21%).

Microsoft digitālās nākotnes indekss mēra digitalizācijas līmeni 16 Eiropas valstīs, tostarp Dānijā. Indekss sniedz datus par pašreizējo digitalizācijas līmeni valstī un atklāj visveiksmīgākās jomas, kā arī jomas, kurās ir daudz darāmā, lai paātrinātu digitālās pārveides procesu. Digitalizāciju mēra 5 digitālās attīstības kategorijas: Digitālā uzņēmējdarbība, digitālā pārvalde un publiskais sektors, digitālā infrastruktūra, digitālā nozare un cilvēkkapitāls. Horvātijas digitālās attīstības vispārējais līmenis ir 91, kas ir par 9% zemāks nekā Viduseiropas un Austrumeiropas vidējais rādītājs. Salīdzinājumā ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm Horvātija ir ierindota virs vidējā līmeņa tikai cilvēkkapitāla ziņā, kas ievērojami pārsniedz iedzīvotāju digitālo prasmju vidējo rādītāju. Digitālajā nozarē, infrastruktūrā, uzņēmējdarbības un valdības kategorijās Horvātija ir tuvu vidējam rādītājam, bet joprojām ir zemāka par to.

Horvātijā ir digitālo prasmju un darbu valsts koalīcija, kuru 2018. gada decembrī izveidoja Horvātijas Darba devēju asociācija (CEA) ar 20 partneriem no akadēmiskajām aprindām, izglītības, rūpniecības, publiskā un bezpeļņas sektora un kuras galvenās prioritātes ir šādas: palielināt to digitālo speciālistu skaitu, kuri Horvātijā ir apmācīti, nodarbināti un kvalificēti digitālās jomas profesionāļi.

Horvātijas Digitālo prasmju un darbu koalīcija ir iesaistīta arī reģionālos izcilības centros profesionālās izglītības projektos, atbalstot kvalitātes nodrošināšanu, darba tirgus informāciju, darba devēju iesaistīšanos konsultējot skolas mācību programmas uzlabošanai. Horvātijas Valsts digitālo prasmju un darbu koalīcija tika minēta arī Horvātijas 2021. un 2022. gada DESI ziņojumos.

Valsts stratēģijas 

Horvātijas valsts attīstības stratēģija ir valsts stratēģiskais rīcības plāns 2018.–2030. gadam, kura mērķis ir atbalstīt Horvātijas sabiedrības un ekonomikas divējādo digitālo un zaļo transformāciju. Valsts stratēģijā ir izklāstītas četras stratēģiskas prioritāšu kopas:

• Ilgtspējīga ekonomika un sabiedrība
• Noturības pret krīzēm stiprināšana
• Zaļā un digitālā pārkārtošanās
• Līdsvarota reģionālā attīstība

Stratēģijas nodaļā par zaļo un digitālo transformāciju ir sniegts plašāks ieskats konkrētajās darbībās, kas plānotas, lai atbalstītu digitālo prasmju un darbu attīstību visiem iedzīvotājiem, darbaspēkam, izglītības nozarei, tostarp padziļinātām prasmēm digitālajiem ekspertiem.

Digitālā Horvātijas stratēģija laikposmam līdz 2032. gadam tika publicēta 2022. gada decembrī. Stratēģijas mērķis ir palīdzēt Horvātijai kļūt par digitāli progresīvāku valsti un veicināt digitālo pārveidi sabiedrībā un ekonomikā. Stratēģija ir sadalīta četrās prioritārajās jomās:

• Attīstīta un inovatīva digitālā ekonomika.
• Digitalizēta valsts pārvalde.
• VHCN tiks ieviests, pieejams un apgūts (piemēram, lai veicināt ļoti ātrdarbīgu pakalpojumu ieviešanu).
• Attīstītas digitālās prasmes darbam un dzīvei digitālajā laikmetā.

Stratēģija paredz vairākas darbības, kas tiks veiktas, lai sasniegtu šos mērķus, tostarp:

• Atbalsts digitālās inovācijas centriem.
• Digitālo pakalpojumu un klientu atbalsta veicināšana iedzīvotāju vidū.
• Ļoti ātrdarbīgu pakalpojumu ieviešana.
• IKT speciālistu skaita palielināšana darba tirgū.
• Iedzīvotāju digitālo prasmju attīstība.
• Digitālā pārkārtošanās, kas atbalsta izglītības un pētniecības sistēmas attīstību.

Stratēģija ir svarīgs solis Horvātijas ceļā uz digitālo pārveidi. Tā mērķis ir padarīt Horvātiju konkurētspējīgāku un labklājīgāku valsti.

Attiecībā uz stratēģiskā mērķa “Attīstītas digitālās prasmes darbam un dzīvei digitālajā laikmetā” specifikācijām ir šādas:

• Horvātija būs starp piecām labākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES) DESI cilvēkkapitāla indeksā.
• Nodarbināto IKT speciālistu īpatsvars Horvātijā pieaugs līdz 8%.
• Personu digitālās prasmes Horvātijā būs starp piecām labākajām ES valstīm.

Horvātijas Republikas mākslīgā intelekta attīstības stratēģija joprojām tiek izstrādāta, taču Digitālās Horvātijas stratēģijā ir minēts, ka Nacionālajā mākslīgā intelekta attīstības plānā tiks noteikti plāni, kā palielināt mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešanu, lai pārveidotu Horvātijas ekonomiku. Plāna mērķis ir:

• Uzlabot pētniecību un izstrādāt inovācijas, lai ieviestu MI Horvātijas ekonomikā.
• Attīstīt kompetences un cilvēkresursus.
• Uzlabot piekļuvi datiem, digitālo infrastruktūru un drošību.
• Izstrādāt ētisku un tiesisku regulējumu mākslīgā intelekta izmantošanai.

Valsts iniciatīvas 

Horvātijas atveseļošanas un noturības plāns (RRF) veicina Horvātijas sabiedrības un ekonomikas digitālo pārveidi ar 20,4% no plāna kopējā finansējuma. Pasākumos plānots:

• Palielināt publiskā sektora struktūru efektivitāti un pārredzamību.
• Izveidot pārvaldības un koordinācijas struktūras, lai plānotu un īstenotu sabiedrības un valsts pārvaldes digitālo pārveidi.
• Nodrošināt valsts pārvaldes rīkus un tehnoloģijas, kas vajadzīgas, lai izstrādātu efektīvākus un kvalitatīvākus digitālos pakalpojumus, kas pielāgoti lietotāju vajadzībām.

Valsts platjoslas pārklājuma investīciju palielināšanas mērķis ir palielināt elektronisko sakaru tīklu pieejamību teritorijās, kurās nav komerciālu interešu, nodrošinot gigabitu savienojamību mājsaimniecībām un uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Gigabitu sabiedrības mērķiem. Ieguldījumi platjoslā (133 miljoni eiro) tiks izvērsti fiksētajos tīklos (VHCN) valstī, lauku un pilsētu teritorijās. Ar šīm investīcijām līdz 2023. gada septembrim būtu jāpiešķir atbalsts 20 projektiem platjoslas piekļuves infrastruktūras attīstīšanai, un līdz 2026. gada jūnijam jāaptver vēl vismaz 100 000 mājsaimniecību baltajās NGA zonās ar platjoslas piekļuvi vismaz 100 Mbit/s lejupielādei.

Kuponu ieviešanas zaļo un digitālo prasmju attīstīšanai iniciatīvas mērķis ir palielināt darba ņēmēju nodarbināmību un labāk saskaņot darba tirgus piedāvājumu un pieprasījumu, atbalstot mūžizglītību un jaunu prasmju, jo īpaši zaļo un digitālo prasmju, apguvi. Tā finansē tikai dalību izglītības programmās, kas izstrādātas, pamatojoties uz Horvātijas kvalifikāciju ietvarstruktūru (CROQF), un to īsteno ar akreditētu iestāžu starpniecību saskaņā ar jauno Pieaugušo izglītības likumu. Kuponus izmanto gan darba ņēmēji, gan bezdarbnieki, lai gan īpaša uzmanība tiek pievērsta neaizsargātām grupām (ilgtermiņa bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīviem vai jauniešiem, kas nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu). 70% no kopējā 40 miljonu ciro finansējuma tiek piešķirti programmām, kas saistītas ar zaļajām prasmēm, savukārt 30% tiek piešķirti programmām, kas saistītas ar digitālajām prasmēm. Kopš iniciatīvas darbības sākuma 2022. gada aprīlī ir apstiprināti vairāk nekā 9000 pieteikumu, un vairāk nekā 4200 atbalsta saņēmēju jau ir apmācīti. Mērķis ir līdz 2026. gada jūnija beigām saņēmējiem piešķirt 30,000 kuponus, no kuriem vismaz 12,000 vajadzētu būt ilgstošiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīviem vai jauniešiem, kas nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu.

Programma “Horvātijas izaugsme ar Google” ir sasniegusi ievērojamus rezultātus kopš programmas uzsākšanas 2017. gadā. Laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam programma “Horvātijas izaugsme ar Google” jau ir palīdzējusi 37.000 cilvēkiem visā Horvātijā iegūt digitālās prasmes, kas vajadzīgas, lai būtu pārliecināti darba pasaules dalībnieki. Laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam programma palīdzēja vēl 10.000 MVU izmantot digitālos rīkus un apmācības, lai paātrinātu savu uzņēmumu digitālo transformāciju un saņemtu jaunas zināšanas un rīkus, tas atvieglo uzņēmumu darbu un palīdz atgriezties tirgū vēl spēcīgākiem pēc krīzes.

E-skolu programmas, ko atbalsta Horvātijas Akadēmiskais un pētniecības tīkls (CARNET), mērķis ir līdz 2023. gada septembra beigām digitāli pārveidot mācību un izglītības procesus visās Horvātijas skolās. Projekts “e-School” uzlabos skolu stratēģisko vadību, lai palielinātu to digitālo briedumu un stiprinātu skolotāju digitālās kompetences. Projekts nodrošinās uzticamu un drošu IKT vidi, kas piemērota skolu vajadzībām, un nodrošinās, ka visas skolas ir savienotas ar ātrdarbīgu internetu. Horvātija ir arī izstrādājusi stratēģisku satvaru skolu izglītības digitālajai briedumam Horvātijas Republikā (2030. gads). Šis stratēģiskais satvars pirmo reizi tika publicēts 2020. gadā, un pašlaik tā darbības tiek finansētas no Eiropas Sociālā fonda (ESF) un valsts budžeta līdzekļiem.

Nākotnes skola (Škola budućnosti) ir iniciatīva, kas saista skolas ar tehnoloģiju nozari. Projekta, kas ilgs līdz 2025. gadam, ietvaros izraudzītajās skolās tiks nodrošināts praktisks darbs ar tehnoloģiju projektiem. Turklāt notiks ikgadējas tehnoloģiju konferences un tiešsaistes mentoringa programma. 2021./2022. gada izaicinājums bija vērsts uz mākslīgā intelekta sarunbotu izstrādi, un 2022./23. gadā mērķjomas ir mākslīgais intelekts, robotika un zaļās tehnoloģijas. Līdz šim projekts ir sasniedzis vairāk nekā 4000 skolēnu vairāk nekā 200 skolās.

Finansējuma iespējas 

Lai atbalstītu privātpersonu un organizāciju digitālo kompetenci, finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai ir pieejamas gan aizdevumu, dotāciju, gan citu finanšu instrumentu veidā. No 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa digitālās pārveides darbību tiek finansētas ne tikai no Atveseļošanas un noturības mehānisma, bet arī no programmām “Horizon”, “Erasmus+”, Eiropas sociālā fonda (ESI fondu) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dotāciju shēmām. Plašāka informācija pieejama Horvātijas Digitālo prasmju un darbu koalīcijas lapā un rakstā par Digitālo prasmju un darbu platformu.