Ieskats digitālo prasmju attīstībā – Igaunija

2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopojumā cilvēkkapitāla dimensijā Igaunija  ieņem 8. vietu no 27 ES dalībvalstīm. 56% iedzīvotāju ir vismaz digitālās pamatprasmes, bet 28% iedzīvotāju ir pārsnieguši digitālās pamatprasmes. Attiecībā uz digitālajām prasmēm Igaunija ir nedaudz virs ES vidējā līmeņa digitālo pamatprasmju jomā. Igaunija ir pārspējusi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu īpatsvaru nodarbinātībā, un tajā ir vislielākais IKT absolventu īpatsvars (8,4%) ES. Valsts ieņem trešo vietu ES IKT speciālistu skaita ziņā, jo 6,2% no kopējā darbaspēka ir IKT speciālists (ES vidējais rādītājs ir 4,5%). Neraugoties uz to, ka dzimumu atšķirības ir mazākas par ES vidējo rādītāju, joprojām pastāv, jo tikai 23% IKT speciālistu ir sievietes.

Microsoft digitālās nākotnes indekss mēra digitalizācijas līmeni 16 Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā. Indekss sniedz datus par pašreizējo digitalizācijas līmeni valstī un atklāj visveiksmīgākās jomas, kā arī jomas, kurās ir daudz darāmā, lai paātrinātu digitālās pārveides procesu. Digitalizāciju mēra 5 digitālās attīstības kategorijas: Digitālā uzņēmējdarbība, digitālā pārvalde un publiskais sektors, digitālā infrastruktūra, digitālā nozare un cilvēkkapitāls. Igaunijas kopējais digitālās attīstības rādītājs ir 139, kas ir gandrīz par 40 % augstāks nekā Viduseiropas un Austrumeiropas vidējais rādītājs — 100.

Izglītības un jaunatnes padome (Harno) ir Izglītības un pētniecības ministrijas valdības aģentūra, kuras galvenā funkcija ir īstenot Igaunijas izglītības un jaunatnes politiku. Tās mērķis ir nodrošināt Igaunijas iedzīvotājiem kvalitatīvas, modernas un vienlīdz pieejamas izglītības iespējas. Šī kopīgā iestāde tika izveidota, apvienojot Foundation Innove, Foundation Archimedes, Information Technology Foundation for Education un Estonian Youth Work Center piedāvātos pakalpojumus. Harno piedāvā dažādus pakalpojumus, piemēram, stipendijas studijām un darbam gan ārvalstīs, gan Igaunijā, organizē valsts un starptautiskus eksāmenus, testus un studijas, lai iegūtu objektīvus un salīdzinošus datus par Igaunijas izglītības sistēmu. Tādējādi Harno darbojas kā galvenais instruments, lai īstenotu Igaunijas izglītības politiku un nodrošinātu labvēlīgus apstākļus izglītības jomā.

Valsts stratēģijas

Igaunijas atveseļošanas un noturības plāna (ANP) ietvaros, kas tika ieviests 2021. gada oktobrī, digitalizācijai ir atvēlēti aptuveni 208 miljoni eiro jeb 21,5 % no plāna kopējā budžeta. No sešiem plāna komponentiem divi ir vērsti uz digitālo transformāciju, un trīspadsmit no četrdesmit viena pasākuma attiecas uz digitālajām prioritātēm. Digitālajam komponentam (ar aptuvenu budžetu 86,3 miljoni eiro) galvenais mērķis ir veicināt Igaunijas uzņēmumu digitālo pārveidi, īpašu uzmanību pievēršot nozarēm (kopējā aplēstā vērtība: 58 miljoni eiro) un to eksporta tirgus konkurētspējai. Otrais digitālais komponents, kas veltīts digitālajam stāvoklim (ar budžetu 121,7 miljoni eiro), ierosina uzlabot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Šis komponents arī uzmanību pievērš interneta pamatā esošām digitālajām infrastruktūrām un sistēmām, cenšoties veicināt to noturību un ilgtspējību.

Igaunijas Digitālā programma 2030. gadam ir vērsta uz trim prioritātēm:

• attīstīt turpmākus digitālos publiskos pakalpojumus;
• nacionālā kiberdrošība
• savienojamības uzlabošana visā valstī ar plānoto budžetu aptuveni 1,2 miljardu eiro apmērā desmit gadu laikā.

Mērķis ir panākt, lai Igaunija pilnībā izmantotu digitālos “vägi” (jaudas) pakalpojumus, kas darbojas atbilstoši lietotāju vajadzībām, drošu digitālo telpu, viedus risinājumus, kas atbalsta ikvienu un izveido auglīgu pamatu nākotnes risinājumu radīšanai.

Izglītības stratēģija 2021.–2035. gadam balstās uz priekšnoteikumu, ka turpmākajos gados Igaunijas izglītības mērķu sasniegšanai ir jāuzlabo esošās stiprās puses un jānovērš trūkumi. Šī stratēģija kopumā vēršas uz to, lai nodrošinātu iedzīvotājiem zināšanas, prasmes un attieksmi, kas ļaus viņiem pilnībā izpaust savu potenciālu personīgajā, profesionālajā un sociālajā dzīvē. Tā veicinās dzīves kvalitātes uzlabošanu Igaunijā un veicinās ilgtspējīgu attīstību pasaules mērogā. Stratēģijas pamatā ir trīs galvenie stratēģiskie mērķi:

• Nodrošināt daudzveidīgas un pieejamas mācību iespējas, veicinot vienmērīgu pāreju starp dažādiem izglītības līmeņiem un veidiem.
• Attīstīt kompetentus un motivētus skolotājus un skolu vadītājus, nodrošinot daudzveidīgu mācību vidi un orientējot mācības un mācīšanos uz izglītojamajiem.
• Veidot mācību iespējas, kas atbilst sabiedrības un darba tirgus attīstības vajadzībām.

Pētniecības projektēšanas un uzņēmējdarbības stratēģijas 2021.–2035. gadam mērķis ir veicināt Igaunijas sabiedrības labklājību un ekonomikas produktivitāti, nodrošinot konkurētspējīgus un ilgtspējīgus risinājumus attīstības vajadzībām. Šī stratēģija ir balstīta uz trīs stratēģiskām darbībām:

• Augstas līmeņa, efektīva un daudzveidīga pētniecība.
• Uz pētniecību balstīti un inovatīvi risinājumi attīstības atbalstam.
• Uzņēmējdarbības veicināšana un zināšanu ietilpīgu uzņēmumu izaugsme.

Izveidota 2020. gadā, EdTech Estonia apvieno Igaunijas izglītības tehnoloģiju (EdTech) uzņēmumus un jaunuzņēmumus. Šīs organizācijas galvenie mērķi ietver izglītības kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, kā arī izglītības attīstību, ņemot vērā ilgtspējas un mērogojamības principus. EdTech Estonia stratēģijai 2023.–2027. gadam ir divi pamatmērķi:

• Veicināt jaunu uzņēmumu izveidi izglītības jomā un nodrošināt labvēlīgu vidi straujai izaugsmei tiem uzņēmumiem, kas piedalās vērtības radīšanas pakalpojumu izstrādē.
• Attīstīt EdTech ekosistēmu, lai līdz 2030. gadam Igaunijā būtu reģistrēti vairāk nekā 200 EdTech uzņēmumi, un izglītības pakalpojumu eksporta apjoms sasniegtu 1 miljardu eiro.

Valsts iniciatīvas

Igaunijas atveseļošanas un noturības plānā digitālajiem mērķiem tiek piešķirti aptuveni 208 miljoni eiro jeb 21,5 % no plāna kopējā budžeta. No sešiem plāna komponentiem divi veicina digitālo transformāciju, un trīspadsmit (no 41) pasākuma attiecas uz digitālajām prioritātēm. Komponentai digitālajai jomai (86,3 miljoni eiro) mērķis ir veicināt Igaunijas uzņēmumu digitālo pārveidi, galvenokārt pievēršoties nozarēm (kopējā aplēstā vērtība: 58 miljoni ciro) un to eksporta tirgus konkurētspējai. Digitālā stāvokļa komponentas mērķis (121,7 miljoni eiro) ir uzlabot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kā arī padarīt digitālās infrastruktūras un sistēmas, kas balstās uz interneta pamatā, noturīgākas un ilgtspējīgākas.

Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklu izveidošanu atbalsta ar 24 miljoniem eiro, fokusējoties uz tām teritorijām, kur ir tirgus nepilnības, un nodrošinot līdzsvarotu reģionālo pieejamību. Šī iniciatīva vēršas uz plašas joslas platjoslas tīklu izveidi, nodrošinot vismaz 100 Mb/s ātruma savienojumus mājsaimniecībām un sabiedriskām iestādēm, piemēram, slimnīcām, skolām, sabiedriskajiem pakalpojumiem un uzņēmumiem. Līdz 2025. gada beigām vismaz 8000 adreses uzlabos interneta savienojamību.

Līdz 2025. gada beigām Igaunijā tiks izstrādāta programma #Bürokratt un valsts virtuālā asistentu platforma un ekosistēma, kā arī tiks attīstīts runas un teksta ziņā balstīts mākslīgā intelekta virtuālais asistents sabiedriskajiem pakalpojumiem. Šīm iniciatīvām ir piešķirts kopējais Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalsts 53 miljonu eiro apmērā. Šo pasākumu mērķis ir uzlabot Igaunijas sabiedrisko pakalpojumu lietotājiem draudzīgu pieejamību. Lai transformētu digitālos pamatpakalpojumus un nodrošinātu drošu pāreju uz mākoņdatošanas infrastruktūru, tiks izveidota jauna publiska organizācija, kas būs atbildīga par valsts iestāžu IT pamatpakalpojumu un infrastruktūras centrālo pārvaldi.

MI & Robotics Estonia (AIRE) atbalsta Igaunijas rūpniecības uzņēmumus, veicot ieguldījumus viedo digitālo risinājumu ieviešanā mākslīgā intelekta un robotikas jomā. AIRE ir tehnoloģiju centrs, kas apvieno Igaunijas augstākās tehnoloģiskās universitātes, profesionālās apvienības un uzņēmumus. Centrs palīdz uzņēmumiem veikt digitālo transformāciju un izstrādāt demonstrējuma projektus mākslīgā intelekta un robotikas jomā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ražošanas un veselības aprūpes nozarē, lai tie varētu attīstīt zināšanu ietilpīgus mākslīgā intelekta un robotikas risinājumus. AIRE mērķi ietver ražojošo MVU digitālo gatavību, ieguldījumu palielināšanu rūpniecības digitalizācijā, ilgtspējīgas digitālās inovācijas centru ekosistēmas izveidi Igaunijā un ES ieinteresēto personu iesaistīšanos. Tā arī cenšas uzlabot mērķgrupas kompetenci mākslīgā intelekta un robotikas jomā un palielināt Igaunijas inovāciju tirgus nobriešanas potenciālu.

Finansējuma iespējas

Lai atbalstītu privātpersonu un organizāciju digitālo kompetenci, finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai ir pieejamas gan aizdevumu, dotāciju, gan citu finanšu instrumentu veidā. No 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa digitālās pārveides darbību tiek finansētas ne tikai no Atveseļošanas un noturības mehānisma, bet arī no programmām “Horizon”, “Erasmus+”, Eiropas sociālā fonda (ESI fondu) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dotāciju shēmām. Plašāka informācija pieejama Igaunijas atveseļošanas un noturības tīmekļa vietnes lapā un rakstā par Digitālo prasmju un darbu platformu.