Ieskats digitālo prasmju attīstībā – Īrija

2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopojumā cilvēkkapitāla dimensijā Īrija ieņem 3. vietu no 27 ES dalībvalstīm. Laikposmā no 2017. līdz 2022. gadam Īrijas DESI rādītājs pastāvīgi pārsniedz ES vidējo rādītāju un turpina pastāvīgi pieaugt par gandrīz 2 punktiem svērtajos punktos.

Saskaņā ar DESI ziņojumu Īrija ir viena no vadošajām digitālo pamatprasmju jomā, 70% iedzīvotāju Īrijā ir vismaz digitālās pamatprasmes salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 54%. 6,3% darbinieku ir IKT speciālisti, kas arī pārsniedz ES vidējo rādītāju (4,5%). Sievietes IKT speciālistes veido 20 % no kopējā IKT speciālistu skaita Īrijā, kas ir virs ES vidējā rādītāja, bet joprojām ir ievērojama dzimumu atšķirība. Turklāt to absolventu īpatsvars, kuri studē IKT, Īrijā pieaug no 7,8% DESI 2021. gadā līdz 8,6% DESI 2022. gadā.

Ekspertu grupa nākotnes prasmju vajadzību jautājumos 2022. gada maijā publicēja mākslīgā intelekta prasmju sākotnējo novērtējumu par mākslīgā intelekta ieviešanai, pārvaldībai un regulējumam nepieciešamajām prasmēm, apzinot dažādus prasmju līmeņus, kas vajadzīgi MI pieņemšanai.

Ceļā uz digitālu sabiedrību 2022. gada Accenture digitālais indekss liecina par stiprajām pusēm un trūkumiem digitālajā mijiedarbībā, kas kopš pandēmijas sākuma ir pastiprinājusies.  Tajā aplūkots digitālās plaisas stāvoklis Īrijā — plaisu starp digitāli iesaistītajiem un neiesaistītajiem. un atklāj, ka ilgstošie jautājumi par “iesaisti un neiesaisti” jaunajā digitālajā sabiedrībā ir kļuvuši sarežģītāki. Aktivitātes biežums ir palielinājies: 76% cilvēku pārlūko internetu katru dienu, salīdzinot ar 70% pēdējā aptaujā; sociālie mediji palielinājās no 58% līdz 63%; tiešsaistes banku pakalpojumi palielinājās no 22% līdz 28%.

Mobilos tālruņus izmanto 95% aptaujas respondentu. Tos izmanto, lai veiktu iepirkumus, banku pakalpojumus, ziņapmaiņu un straumētu izklaides saturu. Datori, kas ir labāk piemēroti dokumentu sagatavošanai un CV rakstīšanai, ir vismazāk izmantotās ierīces ekonomiski nelabvēlīgā situācijā. Tikai 39% cilvēku ar zemāku sociālekonomisko stāvokli lieto datoru katru dienu, salīdzinot ar 61% augstāko sociālekonomisko kohortu.

Ceturtā daļa respondentu nav ērti sagatavot un rediģēt dokumentus, kas ir aptuveni tādi paši rezultāti kā iepriekšējā aptaujā. Nedaudz vairāk nekā ceturtdaļai (28%) ir grūtības atjaunināt CV un izmantot tīmekļa vietnes darba meklēšanai. Aptuveni trešdaļa cilvēku (35%) nesaskata nepieciešamību uzlabot savas digitālās prasmes, tas ir gandrīz identisks rādītājs iepriekšējam apsekojumam (34%); un aptuveni ceturtā daļa apgalvo, ka nav nekā, kas viņus motivētu uzlabot digitālās prasmes.

Īrijas Digitālo prasmju un darbu koalīcija ir apvienību vadīta daudzu ieinteresēto pušu iniciatīva, kas apvieno 50 partnerus no akadēmiskajām aprindām un izglītības, rūpniecības, sabiedrības un bezpeļņas sektora. Koalīcijas galvenie mērķi ir:

• Stiprināt darbaspēku.
• Uzlabot visu iedzīvotāju digitālo iekļaušanu, īpašu uzmanību pievēršot gados jaunu pieaugušo digitālajām prasmēm modernizētas izglītības sistēmas kontekstā.

Koalīcijas koordinācijas komitejā partneri ir noteikuši vairākas prioritātes, piemēram:

• Veicināt modernu pieeju mācīšanai.
• Veicināt darbaspēka kvalifikācijas celšanu.
• Veicināt profesiju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē (IKT) kā karjeras izvēli.
• Apzināt šķēršļus digitālo prasmju attīstīšanai.
• Palielināt sabiedrības un darba devēju informētību par digitālo prasmju pilnveidi.

Valsts stratēģijas 

Īrijas valdība 2022. gada februārī uzsāka valsts digitālo stratēģiju “Digitalizācijas iespēju izmantošana — digitālās Īrijas satvars”. Stratēģija atbalsta Īrijas mērķi kļūt par līderi Eiropas un globālajā digitālajā attīstībā, vienlaikus liekot spēcīgu uzsvaru uz iekļautību, kiberdrošību un drošumu. Stratēģija aptver četras dimensijas: uzņēmējdarbības digitālā pārveide, digitālā infrastruktūra, prasmes un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija. Tā ir saskaņota arī ar valsts prioritātēm saskaņā ar Īrijas 2021. gada ekonomikas atveseļošanas plānu un Īrijas atveseļošanas un noturības plānu. 2022. gada decembrī tika publicēts progresa ziņojums “Īrijas digitālās jomas satvars”, kurā norādīts, ka progress ir panākts visās stratēģijas dimensijās.

Lai reaģētu uz digitalizācijas vajadzībām, Īrija turpina rīkoties, lai uzlabotu digitālās prasmes visā izglītības sistēmā: skolas, tālākizglītība un apmācība, augstākā izglītība un mūžizglītība kopumā. Tas galvenokārt ietver: digitālā stratēģija skolām līdz 2027. gadam; 2022.–2026. gada STEM izglītības politika;  Tehnoloģijas 2022. gada Īrijas Trešais IKT rīcības plāns;  Rīcības plāns māceklībai 2021.–2025. gadam;  Skillnet Ireland programmas; un eCollege — tiešsaistes mācību platforma, kas piedāvā bezmaksas tiešsaistes kursus tādās jomās kā datorprogrammēšana, tīmeklis un grafiskais dizains. 2022. gada aprīlī tika publicēta digitālā stratēģija skolām līdz 2027. gadam, kurā liela uzmanība tika pievērsta tam, lai digitālo tehnoloģiju izmantošanu vēl vairāk integrētu visās mācīšanas, mācīšanās un novērtēšanas darbībās, tostarp digitālo prasmju turpmākai attīstīšanai un izpratnes un zināšanu veidošanai par drošu un ētisku interneta izmantošanu. Tas tiks panākts, veicot šādas darbības:

• Pastāvīgi ieguldot, lai uzlabotu digitālās infrastruktūras, savienojamības un digitālā aprīkojuma nodrošināšanu skolās.
• Turpinot nodrošināt augstas kvalitātes digitālo saturu, ko varētu izmantot skolotāji klasē.
• Atbalstot skolas un skolu vadītājus, lai vēl vairāk integrētu efektīvu digitālo spēju plānošanu un attīstību.
• Uzlabojot skolotāju pamatprasmju attīstību, lai nodrošinātu digitāli kompetentu un pārliecinātu mācīšanas darbaspēku, kas savukārt atbalstīs digitālo prasmju attīstību skolēnu vidū.

Valsts iniciatīvas 

Īrija turpina īstenot Valsts tālākizglītības un apmācības (NJT) stratēģiju “Nākotnes FET: “Mācību pārveide” (2020–2024). Šī stratēģija paredz virkni reformu NJT nozarē, lai uzlabotu esošās spējas digitālās iekļaušanas un digitālo prasmju nodrošināšanas jomā. Izglītības un apmācības valdes nodrošina daudzas un dažādas apmācības programmas, kuru mērķis ir uzlabot NJT digitālās prasmes, un tās tiek piedāvātas, izmantojot SOLAS programmas “Prasmju pilnveide nodarbinātības laikā” un “Prasmes konkurences nodrošināšanai” (darba tirgus aktivizēšana).

32% Īrijas ANP ir paredzēti valsts digitālās pārveides paātrināšanai un paplašināšanai. Plānā paredzēts atbalsts cilvēkkapitāla attīstībai, nodrošinot ātrdarbīgu platjoslas savienojamību pamatskolām un finansējot skolu piekļuvi IKT infrastruktūrai. Plānā ir iekļauts arī reformu projekts, kas ietver četrus pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt izglītības digitālo pārveidi Īrijā visos līmeņos (skolā, augstākajā izglītībā, mūžizglītībā):

• Jauna digitālā stratēģija skolām.
• Jauna 10 gadu pieaugušo rakstpratības un digitālās pratības stratēģija.
• Pasākums, lai par 65% palielinātu to absolventu skaitu, kuriem ir augsta līmeņa IKT prasmes.
• Pasākums, kas ļauj tālākām augstākās izglītības iestādēm nodrošināt vairāk nekā 20000 klēpjdatoru nelabvēlīgā situācijā esošiem studentiem.

Šie projekti viens otru papildina, integrē būtiskas digitālās prasmes, un to mērķis ir novērst digitālo plaisu un uzlabot digitālās prasmes kopumā.

Digitālās plaisas novēršanas un digitālo prasmju reformas uzlabošanas mērķis ir atbalstīt izglītības un apmācības digitālo transformāciju visos līmeņos (skolās, augstskolās, mūžizglītībā), integrēt būtiskas digitālās prasmes visās vidēs un novērst digitālās plaisas risku. Reforma ietver Digitālās stratēģijas skolām 2021.–2027. gadam publicēšanu, desmit gadu pieaugušo prasmju, prasmju un digitālās pratības stratēģijas publicēšanu, lai palīdzētu cilvēkiem veidot digitālās prasmes, palielināt to absolventu skaitu, kuriem ir augsta līmeņa IKT prasmes, kā arī atvieglota piekļuve IKT ierīcēm, ļaujot izglītības iestādēm nodrošināt klēpjdatorus nelabvēlīgā situācijā esošiem studentiem.

Valsts lielo problēmu programmas fonds ir 65 miljonu eiro pētniecības fonds, ko finansē no Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām un kura mērķis ir izstrādāt risinājumus galvenajām problēmām zaļās un digitālās transformācijas jomā. Fondu koordinē un pārvalda Science Foundation Ireland. Tā ir prestiža, augsta līmeņa valsts nozīmes pētniecības iniciatīva, kas finansēs 90 pētniecības grupas, lai pētniecības darbības virzītu uz neatliekamām sociālām un ekonomiskām problēmām. Valsts problēmu risināšanas fonds veicina sadarbību starp akadēmiskās pētniecības aprindām, valdības departamentiem, aģentūrām, uzņēmumiem un sabiedrības ieinteresētajām personām, lai apzinātu problēmas un dotu iespēju rīkoties zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai.

Īrijas atveseļošanas un noturības plānā programmā ir paredzēti 67 miljoni eiro, lai nodrošinātu digitālo infrastruktūru un finansējumu skolām nolūkā nodrošināt, ka pamatskolas un vidusskolas skolēniem ir pienācīgas digitālās prasmes. Interneta nodrošināšana skolām visā valstī ir būtiska, lai nodrošinātu taisnīgu digitālo transformāciju. Šis projekts dos labumu kopienām visā Īrijā un ir tieši saistīts ar nākamo paaudzi. Ieguldījums nodrošinās ātrdarbīgu platjoslas savienojamību, uzstādot maršrutētājus vismaz 990 pamatskolās. Ātrdarbīgas savienojamības nodrošināšana visām skolām nodrošinās pamatu digitālo prasmju agrīnai attīstībai un ļaus jauniešiem kļūt par iesaistītiem domātājiem, aktīviem izglītojamajiem, zināšanu veidotājiem un pasaules iedzīvotājiem pilnībā piedalīties sabiedrības dzīvē un ekonomikā. Ieguldījums atbalstīs arī skolas, nodrošinot digitālās ierīces un programmatūru nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem. Pirmais 50 miljonu eiro finansējums pamatskolām un vidusskolas skolām digitālās plaisas novēršanai tika piešķirts 2021. gada decembrī. Paredzams, ka viss pasākums tiks īstenots līdz 2023. gada 30. septembrim.

Jauns valdības datu centrs, kas veicinās tehnoloģiju ekoloģiski efektīvāku izmantošanu visā valdībā, saņems dotāciju finansējumu 40 miljonu eiro apmērā. Valdības datu centra mērķis ir nodrošināt augstas kvalitātes datu centra aprīkojumu, kas atbilst paredzētajam mērķim un spēj apmierināt valdības prasības gan tagad, gan nākotnē. Jaunā īpašā datu centra iekārta būtu vismaz divreiz efektīvāka nekā lielākā daļa esošo sabiedrisko pakalpojumu serveru telpu un datu centru telpu. Kopīgais valdības datu centrs tiks izveidots Backweston Campus, un tas darbosies videi draudzīgākā veidā, tostarp paredzot iespēju atkārtoti izmantot datu centra atlikumsiltumu citām ēkām pilsētiņā. Datu apstrādes rezultātā tiek pierādīts būtisks aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums. Paredzams, ka viss pasākums tiks īstenots līdz 2025. gada 31. decembrim.

Finansējuma iespējas 

Lai atbalstītu privātpersonu un organizāciju digitālo kompetenci, finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai ir pieejamas gan aizdevumu, dotāciju, gan citu finanšu instrumentu veidā. No 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa digitālās pārveides darbību tiek finansētas ne tikai no Atveseļošanas un noturības mehānisma, bet arī no programmām “Horizon”, “Erasmus+”, Eiropas sociālā fonda (ESI fondu) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dotāciju shēmām. Plašāka informācija pieejama Īrijas Digitālo prasmju un darbvu koalīcijas lapā un rakstā par Digitālo prasmju un darbu platformu.