Ieskats digitālo prasmju attīstībā – Nīderlande

2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopojumā cilvēkkapitāla dimensijā Nīderlande ieņem 2. vietu no 27 ES dalībvalstīm ar 63,1 punktiem. Laikposmā no 2017. līdz 2022. gadam Nīderlandes DESI vērtējums pastāvīgi pārsniedz ES vidējo rādītāju gandrīz par 4 punktiem svērtajā vērtībā un pastāvīgi turpina augt.

Saskaņā ar DESI ziņojumu Nīderlande ir viena no labākajām digitālo pamatprasmju izpildītājām, 79% cilvēku Nīderlandē ir vismaz digitālās pamatprasmes salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 54%. 6,7% darbinieku ir IKT speciālisti, kas arī pārsniedz ES vidējo rādītāju (4,5%). No visiem absolventiem Nīderlandē 3,4% absolventu, kas studējuši IKT, joprojām atpaliek no ES vidējā rādītāja, proti, 3,9%, un tikai 18% no visiem IKT speciālistiem Nīderlandē ir sievietes salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 19%.

Microsoft Digitālās nākotnes indekss mēra digitalizācijas līmeni 16 Eiropas valstīs, tostarp Nīderlandē. Indekss sniedz datus par pašreizējo digitalizācijas līmeni valstī un atklāj visveiksmīgākās jomas, kā arī jomas, kurās ir daudz darāmā, lai paātrinātu digitālās pārveides procesu. Digitalizāciju mēra 5 digitālās attīstības kategorijas: Digitālā uzņēmējdarbība, digitālā pārvalde un publiskais sektors, digitālā infrastruktūra, digitālā nozare un cilvēkkapitāls. Indeksā ir norādītas sekmīgākās jomas, kā arī jomas, kurās nepieciešami papildu centieni, lai paātrinātu digitālās transformācijas procesu. Nīderlandes digitālās attīstības rādītājs ir 150, kas ir par 50 % augstāks nekā vidējais rādītājs Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Nīderlande ir līdere gandrīz visās mērītajās kategorijās, kas to padara par ceturto kopumā aiz Somijas, Dānijas un Zviedrijas.

Nīderlandes mākslīgā intelekta koalīcija tika izveidota 2019. gada oktobrī, lai īstenotu un veicinātu MI darbības Nīderlandē, kā iniciatīva, ko uzņēmās VNO-NCW MKB-Nederland, Nīderlandes MVU rūpniecības un darba devēju konfederācija, Ekonomikas un klimata politikas ministrija, TNO (Nīderlandes Lietišķās zinātniskās pētniecības organizācija), SEEDLink, Philips, Ahold Delhaise, IBM un Nīderlandes Digital Delta Top grupa. NL AIC ir publiskā un privātā sektora partnerība, kurā valdības iestādes, uzņēmējdarbības sektors un izglītības un pētniecības iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas sadarbojas, lai paātrinātu un savienotu MI attīstību un iniciatīvas.

Viedās rūpniecības programmu 2014. gada novembrī izveidoja Ekonomikas ministrija (TNO, Tirdzniecības kamera, Koninklijke Metaalunie, FME, ROM). Gadu gaitā viedā rūpniecība ir radījusi kustību, kas paātrina ražošanas nozares digitalizāciju. Vieda rūpniecība kopā ar partneriem mudina un virza uzņēmumus digitalizēties, ļaujot tiem spert nākamo soli tādās jomās kā pelnīšanas spēja, inovatīvais spēks, stratēģiskā autonomija un nākotnes prasībām atbilstoša nozare.

Valsts stratēģijas 

2018. gadā tika pieņemta Nīderlandes digitalizācijas stratēģija ekonomikas un sabiedrības digitālajai pārveidei. To atjaunina katru gadu. Jaunākais izdevums tika publicēts 2021. gada jūnijā. DDS konsolidē visus Nīderlandes centrālās valdības digitalizācijas politikas virzienus un cita starpā uzsver, cik svarīga ir iekļaujoša digitālā transformācija, kurā piedalās ikviens.

Nīderlandes digitālās ekonomikas stratēģija tika izstrādāta partnerībā ar uzņēmējiem, izglītības iestādēm, sociālajām organizācijām un citiem partneriem. Tajā galvenā uzmanība pievērsta šādiem jautājumiem:  paātrināt MVU digitalizāciju, stimulēt digitālās inovācijas un prasmes, kontrolēt labi funkcionējošus digitālos tirgus un pakalpojumus, paplašināt uzticamu un spēcīgu digitālo infrastruktūru un stiprināt kiberdrošību.

Ar I-stratēģiju Rijk 2021–2025 (valsts I stratēģija) Nīderlandes valdība ir akceptējusi uzdevumu maksimāli palielināt digitalizācijas transformatīvo potenciālu virzībā uz drošu, uz cilvēkiem orientētu, pārredzamu un efektīvu digitālo nākotni. Stratēģijas prioritātes ir aprakstītas 10 tēmās: IT katra sirdī, digitālā noturība, IKT vide, vispārējās ērtības, informācijas pārvaldība, dati un algoritmi, I-amatniecība, pārredzamība un ieskats, I-kontrole, tirgus un inovācija.

2023. gadā publicētais rīcības plāns zaļajām un digitālajām darbvietām ietver pasākumus, kuru mērķis ir novērst saspringto situāciju darba tirgū nozarēs, kurās ir darbvietas, kas ir svarīgas klimatam un digitālajai pārejai:

1. Palielināt izglītošanu zinātnes un tehnoloģiju jomā.
2. Saglabāt un palielināt STEM klātbūtni darba tirgū.
3. Darba ražīguma pieaugums.
4. Stiprināt pārvaldību un cīnīties pret sadrumstalotību.

Valsts iniciatīvas 

Nīderlandes atveseļošanas un noturības plāns atbalsta digitālo transformāciju, veicot investīcijas progresīvās tehnoloģijās, piemēram, kvantu tehnoloģijās (263 miljoni eiro) un mākslīgajā intelektā (60 miljoni eiro). 209 miljonu eiro ieguldīšana izglītības sistēmas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūrā un nozaru zināšanu infrastruktūrā atbalsta izglītības digitalizāciju. Viedas mobilitātes risinājumu veicināšana, digitālās infrastruktūras ieviešana vilcienu satiksmes vadības sistēmā un digitālo ceļa staciju izveide tiek atbalstīta ar 149 miljoniem eiro ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai. Turklāt priekšlikumā ir iekļauts finansējums krimināltiesību ķēdes digitalizācijai (75 miljoni eiro) un Aizsardzības ministrijas IT sistēmu modernizācijai (94 miljoni eiro). Plāns veicinās digitālo prasmju attīstību dažādos Nīderlandes izglītības sistēmas līmeņos, kā arī digitālo iekļaušanu izglītībā (329 miljoni eiro) un veselības aprūpē (22 miljoni eiro), izmantojot e-veselības lietojumprogrammas.

Kvantu delta NL, kura tiek atbalstīta ar 264 miljoniem EUR no Atveseļošanas un noturības fonda, izveido pilnībā funkcionējošu valsts ekosistēmu izcilībai kvantu inovācijā, ļaujot augsti kvalificētiem profesionāļiem piegādāt tirgū kvantu datorus, kvantu tīklus un kvantu sensorus. Kvantu tehnoloģijas pielietojums ietver drošu saziņu, katastrofu pārvarēšanu, lai uzlabotu prognozēšanu, skaitļošanu, simulāciju, ķīmiju un veselības aprūpi. Kvantu delta NL ir plaša sadarbība starp izglītības iestādēm, uzņēmumiem un sabiedrības organizācijām. Šo ekosistēmu veido pieci centri, kas atrodas Delftā, Eindhovenā, Leidenē, Tventē un Amsterdamā, un tā aptver visu Nīderlandi. Paredzams, ka ieguldījums tiks pilnībā īstenots līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Publiskā un privātā sektora partnerības profesionālās izglītības subsīdiju shēmā tika izveidotas 2023. gadā kā daļa no Nīderlandes Zaļās un digitālās nodarbinātības rīcības plāna, lai palielinātu uzņēmumu inovatīvo ietekmi un produktivitāti, paplašinot sadarbību starp profesionālo izglītību un darba devējiem. Šiem ieguldījumiem turpmākajos gados tiks piešķirti 210 miljoni eiro.

Finansējuma iespējas 

Lai atbalstītu privātpersonu un organizāciju digitālo kompetenci, finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai ir pieejamas gan aizdevumu, dotāciju, gan citu finanšu instrumentu veidā. No 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa digitālās pārveides darbību tiek finansētas ne tikai no Atveseļošanas un noturības mehānisma, bet arī no programmām “Horizon”, “Erasmus+”, Eiropas sociālā fonda (ESI fondu) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dotāciju shēmām. Plašāka informācija pieejama Viedās rūpniecības lapā, NL MI koalīcijas tīmekļa vietnē, Atveseļošanas un noturības tīmekļa vietnē un rakstā par Digitālo prasmju un darbu platformu.