Ieskats digitālo prasmju attīstībā – Polija

Ieskats digitālo prasmju attīstībā – Polija

  • 8. augusts, 2023. gads
  • 0 comments

2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopojumā cilvēkkapitāla dimensijā Polija  ieņem 24. vietu starp 27 ES dalībvalstīm, un tas ir zemāk par ES vidējo rādītāju. Tikai 43% cilvēku vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir vismaz digitālās pamatprasmes, salīdzinot ar 54% ES, un tikai 21% iedzīvotāju digitālās prasmes pārsniedz pamatlīmeni. Polijā 57%  iedzīvotāju ir ar digitālā satura radīšanas pamatprasmēm, kas ir zem ES vidējā rādītāja 66%. IKT speciālisti un IKT speciālistes veido mazāku Polijas darbaspēka daļu nekā vidēji ES. Pašlaik 3,7% no visiem absolventiem Polijā ir galvenie IKT darbinieki. Neraugoties uz to, mazāk nekā piektā daļa (18%) Polijas uzņēmumu nodrošināja specializētu IKT apmācību saviem darbiniekiem.

Microsoft digitālās nākotnes indekss mēra digitalizācijas līmeni 16 Eiropas valstīs, tostarp Polijā. Indekss sniedz datus par pašreizējo digitalizācijas līmeni valstī un atklāj visveiksmīgākās jomas, kā arī jomas, kurās ir daudz darāmā, lai paātrinātu digitālās pārveides procesu. Digitalizāciju mēra 5 digitālās attīstības kategorijas: Digitālā uzņēmējdarbība, digitālā pārvalde un publiskais sektors, digitālā infrastruktūra, digitālā nozare un cilvēkkapitāls. Polijas digitālās attīstības kopējais rādītājs ir 98, kas ir nedaudz zem Viduseiropas un Austrumeiropas vidējā rādītāja 100.

Polijas Digitālo prasmju alianse (koalīcija) (Szerokie Porozumienie na Rzecz Umiejętności Cyfrowych w Polsce) ir neformāla, brīvprātīga nevalstisko organizāciju, akadēmisko iestāžu, reģionālo valdību, profesionālo organizāciju un uzņēmumu koalīcija, kas atbalsta tās mērķus un strādā, lai tos sasniegtu.

Koalīcija strādā pie sinerģijas veidošanas starp dažādām īstenotajām iniciatīvām, vācot paraugprakses datus un izplatot tos dažādās vidēs, ieskaitot tās, kur digitālā pārveide vēl nepieskaras. Tās mērķis ir uzlabot zināšanu un informācijas pieejamību plašākā mērogā, lai palielinātu informētību par tehnoloģiju radītajiem labumiem un riskiem.

Valsts stratēģijas

Polijas Ministru padome 2023. gada februārī pieņēma rezolūciju par valdības programmas “Digitālo kompetenču attīstības programma” (Program Rozwoju Kompetencji Cyfrowych) izveidi. Šīs programmas galvenais mērķis ir nepārtraukti paaugstināt digitālo kompetenču līmeni, nodrošinot iespēju ikvienam attīstīt šīs prasmes atbilstoši saviem vajadzībām, neatkarīgi no dzīves posma – gan parasto digitālo tehnoloģiju lietotājiem, gan IKT (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju) speciālistiem. Digitālo kompetenču attīstības programma ietver darbības, kas ir vērstas uz piecām prioritārajām jomām:

  • Digitālās izglītības attīstība.
  • Nodrošināt iespēju ikvienam attīstīt digitālās kompetences.
  • Atbalstīt darba ņēmēju digitālās kompetences.
  • Padziļināta digitālo kompetenču attīstība.
  • Darbības pārvaldības un koordinācijas stiprināšana digitālo kompetenču attīstības jomā.

Polijas Republikas kiberdrošības stratēģijā 2019.–2024. gadam ir izvirzīti svarīgi stratēģiskie mērķi un nepieciešamie politikas un regulatīvie pasākumi, lai nodrošinātu informācijas sistēmu, pamatpakalpojumu sniedzēju, kritiskās infrastruktūras operatoru, digitālo pakalpojumu sniedzēju un publiskās pārvaldes iestāžu noturību pret kiberdraudiem. Šī stratēģija vēršas uz informācijas drošības uzlabošanu un sagatavošanos kiberdraudiem visās nozarēs, ieskaitot publisko, militāro un privāto sektoru.

Stratēģijas galvenais mērķis ir paaugstināt noturību pret kiberdraudiem un nodrošināt informācijas aizsardzības līmeni visās jomās. Informācijas drošību uzlabos arī zināšanu un paraugprakses izplatīšana iedzīvotāju vidū.

Valsts iniciatīvas

Polijas atveseļošanas un noturības plāns ir veidots, lai atbalstītu digitālo transformāciju valstī, ieguldot 420 miljonu EUR digitālās pārvaldes digitalizācijā, tostarp rēķinu izrakstīšanā un administratīvajās procedūrās, kas saistītas ar būvniecību un telpisko plānošanu. Turklāt 2,6 miljardi eiro tiks novirzīti, lai nodrošinātu ātrdarbīgu internetu un izvērstu 5G tīklu Polijā.

Plāns ietver arī reformas izglītības digitalizācijai, kas ietver investīcijas 1,4 miljardu eiro apmērā skolu digitālajā infrastruktūrā un aprīkojumā, kā arī skolotāju digitālajās prasmēs. Plānots, ka Polijas skolas saņems modernu multivides aprīkojumu, tostarp 1,2 miljonus klēpjdatorus, ātrdarbīgus interneta savienojumus un laboratorijas zinātniski pētnieciskajām un mākslīgā intelekta jomām. Šis plāns nodrošinās, ka visām pamatskolām un vidusskolām Polijā ir vienlīdzīga piekļuve digitālajām mācību tehnoloģijām.

Lekcja: Ienākt ar Orange fonda atbalstu, palīdz attīstīt digitālās prasmes un novērst digitālo atstumtību, izmantojot tādas programmas kā Mega misija vai #Superkoderzy. Orange fonds ir arī veicis citas izpratnes veicināšanas un izglītošanas kampaņas, kurās piedalījās vairāk nekā 0,5 miljoni bērnu.

Projekta “Szansa— nowe możliwości dla dorosłych” (Iespēja — Jaunas iespējas pieaugušajiem) galvenais mērķis ir atbalstīt pieaugušo digitālās pamatprasmes, tostarp izpratni un informācijas radīšanu, matemātisko argumentāciju, digitālās prasmes un sociālās kompetences. Pieaugušos ar zemāku izglītības līmeni atbalsta individualizēti modeļi, kas izstrādāti, reaģējot uz atklātu konkursu.

Finansējuma iespējas

Lai atbalstītu privātpersonu un organizāciju digitālo kompetenci, finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai ir pieejamas gan aizdevumu, dotāciju, gan citu finanšu instrumentu veidā. No 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa digitālās pārveides darbību tiek finansētas ne tikai no Atveseļošanas un noturības mehānisma, bet arī no programmām “Horizon”, “Erasmus+”, Eiropas sociālā fonda (ESI fondu) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dotāciju shēmām.  Plašāka informācija pieejama Polijas atveseļošanas un noturības tīmekļa vietnes lapā un rakstā par Digitālo prasmju un darbu platformu.

Digitālās tehnoloģijas/specializācija:
Digitālās prasmes
Digitālo prasmju līmenis:
Pamata
Vidējs
Augsts
Eksperta
Ģeogrāfiskais tvērums - valsts:
Polija
Iniciatīvas veids:
Nacionālā iniciatīva