Ieskats digitālo prasmju attīstībā – Ungārija

2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopojumā cilvēkkapitāla dimensijā Ungārija ieņem 23. vietu no 27 ES dalībvalstīm ar 38,4 punktiem. Salīdzinot ar ES vidējo rādītāju 54%, tikai 49% cilvēku ir vismaz digitālās pamatprasmes. IKT speciālistu īpatsvars darbaspēkā ir palielinājies līdz 3,9%, bet joprojām ir zemāks par ES vidējo rādītāju 4,5%. Ungārijā trūkst IKT speciālistu: 57% uzņēmumu paredz grūtības pieņemt darbā IKT amatus.  IKT speciālistu sieviešu īpatsvars joprojām ir pieticīgs (14%). Turklāt IKT absolventu īpatsvars starp visiem absolventiem ir 3,1%, kas ir zem ES vidējā rādītāja, proti, 3,7%. 2020. gadā 16% uzņēmumu saviem darbiniekiem piedāvās IKT apmācību salīdzinājumā ar 20% visā ES.

Microsoft Digitālās nākotnes indekss mēra digitalizācijas līmeni 16 Eiropas valstīs, tostarp Ungārijā. Indekss sniedz datus par pašreizējo digitalizācijas līmeni valstī un atklāj visveiksmīgākās jomas, kā arī jomas, kurās ir daudz darāmā, lai paātrinātu digitālās pārveides procesu. Digitalizāciju mēra 5 digitālās attīstības kategorijas: Digitālā uzņēmējdarbība, digitālā pārvalde un publiskais sektors, digitālā infrastruktūra, digitālā nozare un cilvēkkapitāls. Indekss sniedz informāciju par valsts pašreizējo digitalizācijas stāvokli un nosaka visveiksmīgākās jomas, kā arī jomas, kurās nepieciešami papildu centieni, lai paātrinātu digitālās pārveides procesu. Ungārijas digitālās attīstības vispārējais līmenis ir 100, kas ir tieši Centrāleiropas un Austrumeiropas vidējais rādītājs. Salīdzinājumā ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm Ungārija vidēji ir ierindota gandrīz visās kategorijās, un digitālās uzņēmējdarbības un digitālās infrastruktūras rādītājs ir nedaudz augstāks par vidējo rādītāju, un zemākais rādītājs ir digitālajā pārvaldē un publiskajā sektorā (80,79).

Reaģējot uz smago stāvokli digitālajā darba tirgū, 2016. gada decembrī tika izveidota Ungārijas Nacionālā koalīcija. Saskaņā ar Eiropas koalīcijas mērķiem Ungārijas iniciatīvas mērķis ir izstrādāt un īstenot dažādus pasākumus un projektus digitālā darbaspēka deficīta mazināšanai. Koalīciju koordinē Távközlési és Elektronikai Vállalkozások Szövetségének IVSZ, kurš cita starpā izveidoja arī Digitālās Ungārijas asociāciju — brīvprātīgu koalīciju digitālās ptransformācijas veicināšanai, pārveidojot izglītības sistēmu un palielinot iedzīvotāju un uzņēmumu digitālās kompetences. Tika definēti četri pīlāri, uz kuru pamata var panākt ātras un efektīvas pārmaiņas:  digitālā sabiedrība, cilvēkresursi; nozaru digitalizācija, MVU tehnoloģiskā attīstība; datu ekonomika, inovācija, jaunuzņēmumu ekosistēma un digitālais reģions, starptautiskā sadarbība.

Valsts stratēģijas 

Valsts digitalizācijas stratēģija (Nemzeti Digitalizációs Stratégia 2021.–2030. gadam) nodrošina digitālās politikas stratēģisko satvaru 2021.–2030. gadam. Tā ir visaptveroša stratēģija, kas sagrupē, precizē un dažos gadījumos papildina daudzos citos stratēģiskajos dokumentos izklāstītos pasākumus. Stratēģijas struktūras pamatā ir četri galvenie digitālā desmitgades kompasa pīlāri: digitālā infrastruktūra, digitālās prasmes, digitālā ekonomika un digitālā pārvaldība. Stratēģijā ir uzskaitītas trīs prioritārās jomas digitālo prasmju jomā:

1. Attīstīt digitālo kompetenci (pamatojoties uz DigComp sistēmu).
2. Palielināt IT speciālistu un inženieru skaitu un kvalifikāciju.
3. Atbalstīt strukturālās pārmaiņas, kas vajadzīgas, lai attīstītu digitālās prasmes izglītībā un profesionālajā apmācībā.

Turklāt tajā ir noteiktas četras būtiskas darbības jomas uzņēmumu digitalizācijai:

1. Palielināt digitālo tehnoloģiju izmantošanu MVU.
2. Attīstīt digitālos jaunuzņēmumus.
3. IKT nozares mērķtiecīga attīstība, izmantojot atbalsta programmas.
4. Valsts datu aktīvu ekonomiska izmantošana.

Saskaņā ar valsts digitalizācijas stratēģiju ir izvirzītas šādas piecas prioritātes:

1. Koordinēta, uz lietotāju vērsta centrālo un reģionālo pārvaldes iestāžu un profesionālo sistēmu digitālā attīstība visās platformās.
2. Uz datiem balstītas administrācijas izveide, vēl vairāk uzlabojot sadarbspējīgas datu saiknes starp publiskajiem reģistriem un attiecīgajām aizmugursistēmām, kā arī e-pārvaldes pakalpojumiem.
3. Attīstīt viedas apdzīvotas vietas un viedas zonas.
4. Valdības sistēmu informācijas drošības uzlabošana.

Valsts sociālās integrācijas stratēģija 2030. gadam (Magyar Nemzeti Társadalmi Felzárkózási Stratégia 2030) tika pieņemta 2021. gadā ar trim galvenajiem horizontālajiem mērķiem: vienlīdzīga piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem, romu sieviešu stāvokļa uzlabošana un digitalizācija. Stratēģijā ir noteikti vairāki digitālie mērķi. Jo īpaši tās mērķis ir uzlabot studentu, vecāku un skolotāju digitālo pratību; turpināt attīstīt digitālo infrastruktūru mazāk attīstītos reģionos; samazināt tiešsaistes riskus (piemēram, iebiedēšanu tiešsaistē, atkarību, naida runu un datu drošību); un uzlabot IT infrastruktūru skolās, lai efektīvi cīnītos pret mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu.

Valsts iniciatīvas 

Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna (ANP) mērķi digitālās transformācijas jomā ir attīstīt augsti kvalificētu un konkurētspējīgu darbaspēku, digitāli transformējot izglītību un pētniecību, veicinot mācīšanu un pētniecību digitālajā vidē un izveidojot digitālo mācību programmu. 29,8% no kopējā 5,8 miljardu eiro budžeta tiek attiecināti uz digitālo transformāciju.

Augsti kvalificēta un konkurētspējīga darbaspēka komponenta Ungārijas ANP mērķis ir modernizēt augstāko izglītību un palielināt sadarbību starp universitātēm un uzņēmumiem, attīstot pētniecības un izstrādes un inovācijas spējas, modernizējot augstākās izglītības kursus pa nozarēm un attīstot infrastruktūru un prasmes uz praksi orientētiem augstākās izglītības kursiem. Pieaugušo izglītības stiprināšana augstākajā izglītībā ir paredzēta, lai palielinātu līdzdalību pieaugušo izglītībā, kas ir viens no galvenajiem Ungārijas ekonomikas un sabiedrības uzdevumiem. Svarīgs komponenta elements ir 21. gadsimta profesionālās izglītības un apmācības iestāžu un valstu centrālo akreditēto eksaminācijas centru tīkla izveide, kā arī digitālo mācību programmu izstrāde profesionālajai izglītībai un apmācībai.

IT atbilstības pārbaude ir visjaunākā un visaptverošākā IKT prasmju pārbaude Ungārijā. Sākotnēji Slovākijā rīkotais IT atbilstības tests 2022. gadā pirmo reizi tika organizēts četrās valstīs un piecās valodās, kurās bija vairāk nekā 100,000 respondentu. Pārbaudījums bija pieejams slovāku, čehu, ungāru un poļu valodā, un angļu valodas versija bija pieejama kā bonuss. 2022. gadā gandrīz 5000 dalībnieku no Ungārijas pārbaudīja savas prasmes kā sagatavošanos turpmākiem pētījumiem un IT prasmju praktiskai izmantošanai darba dzīvē. IT atbilstības pārbaude galvenokārt ir vērsta uz praktiskām zināšanām IT jomā, ir sagatavots atsevišķs 20 jautājumu kopums tiešsaistē augstākās klases pamatskolas skolēniem, savukārt vidusskolēniem un augstskolu studentiem ir jāatrisina sarežģītāks 25 jautājumu kopums, ko var aizpildīt aptuveni 45–60 minūšu laikā. 2022. gadā iniciatīvai pievienojās tūkstošiem skolēnu un skolotāju no gandrīz 150 Ungārijas skolām, gandrīz 29% skolēnu un vairāk nekā 61% skolotāju pārsniedza 50% rezultātu robežu. Iniciatīva turpināsies arī 2023. gadā.

Finansējuma iespējas 

Lai atbalstītu privātpersonu un organizāciju digitālo kompetenci, finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai ir pieejamas gan aizdevumu, dotāciju, gan citu finanšu instrumentu veidā. No 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa digitālās pārveides darbību tiek finansētas ne tikai no Atveseļošanas un noturības mehānisma, bet arī no programmām “Horizon”, “Erasmus+”, Eiropas sociālā fonda (ESI fondu) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dotāciju shēmām. Plašāka informācija pieejama Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna lapā, iepirkumu portāla Palyazat.gov.hu lapā un rakstā par Digitālo prasmju un darbvietu platformu.