Ieskats digitālo prasmju attīstībā – Vācija

2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopojumā cilvēkkapitāla dimensijā Vācija ieņem 16. vietu no 27 ES dalībvalstīm ar 45 punktiem, salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 45,7. Digitālo pamatprasmju un digitālā satura radīšanas pamatprasmju līmenis ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES. Tomēr informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu īpatsvars pārsniedz ES vidējo rādītāju. 49% cilvēku ir vismaz digitālās pamatprasmes (ES 54%), un 65% ir vismaz digitālās satura radīšanas pamatprasmes (ES 66%). IKT speciālisti veido 4,9% no darbaspēka (salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 4,5%), un 4,9% no visiem absolventiem (salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 3,5%) ir IKT absolventi. IKT speciālistu sieviešu īpatsvars ir vienāds ar ES vidējo rādītāju — 19%. 2020. gadā 24% Vācijas uzņēmumu saviem darbiniekiem nodrošināja specializētu IKT apmācību.

Vācijas digitalizācijas indekss mēra Vācijas ekonomikas digitalizācijas stāvokli, izmantojot 37 rādītājus, kas sniedz visaptverošu priekšstatu par uzņēmumu digitalizācijas statusu un vidi, kurā tie darbojas. Indeksa vērtība tiek aprēķināta, apkopojot rādītāju rezultātus, un tā attiecas uz Vācijas ekonomikas digitalizāciju kopumā. Indekss ir diferencēts atbilstoši federālo zemju grupām, reģionu veidiem, nozarēm un uzņēmumu lielumam. Tas ļauj analizēt, kuras nozares ir īpaši digitalizētas salīdzinājumā ar citām nozarēm vai kurās federālajā zemē uzņēmumu digitalizācija ir īpaši attīstīta. Cilvēkkapitāla kategorijas indeksā redzams pieaugums līdz 116,9 2021. gadā (salīdzinot ar 100 2020. gadā), bet samazinājums 2022. gadā līdz 110,8. Kopš 2020. gada digitalizācijas indekss tiek atjaunināts katru gadu.

Lai gan Vācijā nav valsts digitālo prasmju un darbu koalīcijas, katrā federālajā zemē (Länder) un federālajā līmenī tiek organizētas daudzas publiskas un privātas iniciatīvas. Nationale Weiterbildungsstrategie (Valsts stratēģija izglītības turpināšanai vai iepriekš Valsts prasmju stratēģija) ar saukli “Nepārtrauktība un atmoda” paredz konkrētus pasākumus un jaunas iniciatīvas, lai turpinātu attīstīt tālākizglītības sistēmu un stiprinātu digitālās izglītības kultūru. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) saņem īpašu uzmanību, saņemot piekļuvi konsultācijām, finansējumam un tālākizglītības iespējām.

Valsts stratēģijas 

Nationale Weiterbildungsstrategie (Valsts tālākizglītības stratēģija) tika prezentēta 2022. gada septembrī, lai palielinātu dalību turpmākā apmācībā Vācijā, pārveidojot ekonomiku, darba tirgu un sabiedrību. Jauno stratēģiju mērķi ir šādi:

• Ieviest labākas pieejas, lai vairāk mazkvalificētu cilvēku varētu piedalīties tālākizglītībā.
• Turpināt veicināt un stiprināt uz kvalifikāciju orientētu tālākizglītību.
• Atbalstīt nepieciešamo prasmju attīstīšanu un jebkāda veida pārorientēšanos uz darba dzīvi uzņēmumā (jo īpaši mazākos uzņēmumos).
• Apzināt un izplatīt veiksmīgas pieejas digitālo prasmju stiprināšanai.

Stratēģija ir vērsta uz to, lai katrs varētu attīstīt savas prasmes un spējas atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Tas ļaus cilvēkiem ilgāk palikt aktīviem darba tirgū un gūt labāku dzīves kvalitāti. Stratēģija ir svarīgs solis ceļā uz modernu un konkurētspējīgu Vāciju.

Vācijas federālā valdība 2022. gadā pieņēma digitālo stratēģiju, ar ko iepazīstināja Digitālo lietu un transporta ministrija. Digitālās stratēģijas mērķis ir uzlabot pamatnosacījumus digitalizācijas progresam visās jomās. Pilsoniskajai sabiedrībai, uzņēmējdarbībai, izglītībai un zinātnei vajadzētu būt iespējai izmantot digitalizācijas sniegtās iespējas un digitālo pārmaiņu izstrādes iespējas cilvēku interesēs. Digitālajā stratēģijā ir sniegts pārskats par galvenajiem digitālās politikas projektiem, kurus katra nodaļa ir atbildīga par īstenošanu, un uzskaitīti rezultāti, kas jāsasniedz līdz 2025. gadam Stratēģija ir vērsta uz moderniem, efektīviem un ilgtspējīgiem tīkliem un datu un datu rīku pieejamību, drošām un lietotājdraudzīgām digitālajām identitātēm un mūsdienīgiem reģistriem, starptautiskām vienotām tehniskajām normām un standartiem.

Attiecībā uz izglītības ekosistēmu stratēģijas mērķis ir panākt digitālo vienošanos starp federālajām zemēm, rīcības plānu STEM attīstībai, turpmāku iniciatīvu īstenošanu meitenēm un sievietēm, valsts izglītības platformu, kas piedāvā tālākizglītību visiem, un atbalsta pasākumu pastāvīgu uzraudzību un uzlabošanu.

Valsts iniciatīvas 

Vairākas investīcijas un reformas ir iekļautas digitālajā transformācijā kā daļa no Vācijas atveseļošanas un noturības plāna. Svarīgi plāna pasākumi ietver investīcijas Eiropas mēroga iniciatīvā mikroelektronikas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, kuru kopējais apjoms ir 1,5 miljardi eiro; investīcijas Eiropas mēroga iniciatīvā par nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūrām un pakalpojumiem par kopējo summu 750 miljoni eiro; un līdz 2022. gadam darīt digitāli pieejamus vairāk nekā 115 federālos un 100 reģionālos publiskos pakalpojumus saskaņā ar Tiešsaistes piekļuves aktu (3 miljardi eiro). Turklāt plāns modernizēs un savienos reģistrus, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un iedzīvotājiem (275 miljoni eiro), un izveidos pirmo valsts tiešsaistes izglītības platformu, lai palīdzētu izglītojamajiem apgūt kompetences, pamatojoties uz viņu individuālajiem mācību ceļiem (630 miljoni eiro).

Attiecībā uz digitālajām prasmēm plānā ir ietvertas investīcijas četrās komponentēs: digitālo ierīču nodrošināšana skolotājiem (500 miljoni eiro); valsts prasmju platformas izveide (630 miljoni eiro); 3) izglītības kompetences centru izveide (205 miljoni eiro); valsts militāro iestāžu modernizācija (100 miljoni eiro). Investīcijas, kas saistītas ar uzņēmumu digitalizāciju un progresīvu digitālo tehnoloģiju izstrādi un integrāciju, ir iekļautas vairākos pasākumos.

Federālā programma “Turpmākās izglītības un apmācības tīklu (CET tīklu) veidošana” veicina apmācības pasākumu organizēšanu, jo īpaši MVU darbiniekiem. Šī pasākuma mērķis ir atbalstīt tādu profesionālās attīstības tīklu izveidi vai stiprināšanu, kuros uzņēmumi var gūt labumu no citu uzņēmumu pieredzes, kā arī no konsultāciju un izglītības centriem un iestādēm. Izmantojot tīklus un konsultācijas, uzņēmumiem ir iespēja izstrādāt savus stratēģiskos personāla attīstības plānus un atrast vai izveidot optimālus apmācības pasākumus. Turklāt CET tīkli stimulēs un atbalstīs apmācības sniedzējus, lai tie pielāgotu savu piedāvājumu uzņēmumu vajadzībām. Kopumā līdz 2024. gada decembrim visā Vācijā tiks finansēti 38 CET tīkli.

Izglītības izcilības centrus izveido Federālās izglītības un pētniecības ministrija (BMBF) vadībā un sadarbībā ar federālajām zemēm. Līdz 2026. gadam finansējums tiks piešķirts pētniecībai un ar digitalizāciju saistītu padziļinātas apmācības kursu izstrādei skolotājiem, kā arī tīklu izveidei un paplašināšanai ieinteresēto personu vidū. Pasākums sastāv no četriem tematiskajiem izcilības centriem un tīklošanas un pārneses iniciatīvas, ko virza zinātne un kas koncentrējas uz STEM priekšmetiem, valodām, sociālajām zinātnēm un ekonomiku, radošajiem priekšmetiem un sportu un digitālo skolu attīstību.

Ar DigitalPakt Schule (Digitālais skolu pakts) federālā valdība atbalsta federālo zemju un pašvaldību ieguldījumus digitālās izglītības infrastruktūrā. Digitālā pakta mērķi ir valsts mērogā attīstīt modernu digitālo izglītības infrastruktūru, par prioritāti izvirzot pedagoģiju. Federālā valdība un federālās zemes vienojās paktam laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam piešķirt federālo finansējumu 5 miljardu eiro apmērā. Mērķis ir nodrošināt visas vispārējās un profesionālās izglītības iestādes ar modernu digitālo infrastruktūru. 2019.–2022. gadā skolās jau tika ieguldīti aptuveni 985 miljoni eiro.

Finansējuma iespējas 

Lai atbalstītu privātpersonu un organizāciju digitālo kompetenci, finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai ir pieejamas gan aizdevumu, dotāciju, gan citu finanšu instrumentu veidā. No 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa digitālās pārveides darbību tiek finansētas ne tikai no Atveseļošanas un noturības mehānisma, bet arī no programmām “Horizon”, “Erasmus+”, Eiropas sociālā fonda (ESI fondu) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dotāciju shēmām. Plašāka informācija pieejama Vācijas atveseļošanas un noturības plāna lapas rakstā par Digitālo prasmju un darbu platformu.