Ieskats digitālo prasmju attīstībā – Zviedrija

2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopojumā cilvēkkapitāla dimensijā Zviedrija ieņem 4. vietu no 27 ES dalībvalstīm. Kopumā Zviedrijas sniegums ir labs (kā tas ir bijis pēdējos pāris gadus) un rādītāji pārsniedz kopējo ES vidējo rādītāju, lai gan progress nav tik straujš kā iepriekš. Valsts ierindojas 4. vietā cilvēkkapitāla dimensijā, un tas joprojām ir spēcīgs sniegums salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Iedzīvotājiem kopumā ir gan augsts digitālo pamatprasmju līmenis (67%), gan digitālās pamatprasmes padziļināta līmenī (36%), kas liecina, ka Zviedrija virzās pareizajā virzienā, lai līdz 2030. gadam sasniegtu digitālās desmitgades mērķrādītāju, proti, 80% iedzīvotāju ar vismaz pamata digitālajām prasmēm. Savienojamības jomā Zviedrija ir nokritusi līdz 9. vietai un 5G pārklājumā ir zemāka par ES vidējo rādītāju. Konkrētāķ, Zviedrijas rādītāji ir daudz zemāki par ES vidējo rādītāju (66%) apdzīvoto teritoriju 5G aptvērumā, proti, 18%. Turklāt Zviedrija digitālo publisko pakalpojumu jomā ieņem 9. vietu. Zviedrijas iedzīvotāji, uzņēmumi un publiskais sektors ir ļoti digitāli nobrieduši. Zviedrijā kopā ar Somiju ir visdigitalizētākie MVU (attiecīgi 86% ir digitālās intensitātes pamatlīmenis). Turklāt Somija, Dānija un Zviedrija kopumā ieņem augstāko vietu uzņēmumu digitālajā pārveidē.

Microsoft Digitālās nākotnes indekss mēra digitalizācijas līmeni 16 Eiropas valstīs, tostarp Dānijā. Indekss sniedz datus par pašreizējo digitalizācijas līmeni valstī un atklāj visveiksmīgākās jomas, kā arī jomas, kurās ir daudz darāmā, lai paātrinātu digitālās pārveides procesu. Digitalizāciju mēra 5 digitālās attīstības kategorijas: Digitālā uzņēmējdarbība, digitālā pārvalde un publiskais sektors, digitālā infrastruktūra, digitālā nozare un cilvēkkapitāls. Zviedrijas digitālās attīstības kopējais rādītājs ir 159, savukārt Viduseiropas un Austrumeiropas vidējais rādītājs ir 100. Tas padara Zviedriju par vienu no līderēm digitālajā attīstībā.

2018. gadā tika izveidota Zviedrijas Nacionālā digitālo prasmju un darbvietu koalīcija, kuras dalībnieku skaits 2019. un 2020. gadā ir pastāvīgi pieaudzis. Koalīcija tagad ir daudzu ieinteresēto pušu partnerība, kas aktīvi iesaistās digitālo prasmju un kompetences veicināšanā Zviedrijā. Koalīcija darbojas kā uz dalībniekiem orientēts tīkls, un tās mērķis ir radīt uz sadarbību vērstu un iekļaujošu vidi, kurā tās dalībnieki varētu tikties un diskutēt. Koalīcija ar aptuveni 30 dalīborganizācijām pārstāv dažādas nozares, tostarp valdības aģentūras, universitātes, nozares apvienības, privātā sektora pārstāvjus un nevalstiskās organizācijas (NVO).

Valsts stratēģijas 

Zviedrijas pašreizējā digitalizācijas stratēģija Zviedrijas digitalizācijas stratēģija pieņemta 2017. gadā. Šo sākotnējo stratēģiju papildina citas stratēģijas, piemēram, valsts pieeja mākslīgajam intelektam (2019. gads) un Datu stratēģija (2021). Lai gan stratēģija ir pieņemta pirms pieciem gadiem, tās mērķis ir padarīt Zviedriju par līderi digitālās pārveides potenciāla attīstīšanā, un tai ir attiecīgas papildu stratēģijas. Zviedrija ir arī pieņēmusi skolu sistēmas digitalizācijas valsts stratēģiju (2017. gads), kam sekoja rīcības plāns (2019. gads). No 18 iniciatīvām, kas ierosinātas rīcības plānā, tiek īstenotas 13 iniciatīvas.

Zviedrijas Valsts izglītības aģentūra ir iesniegusi valdībai priekšlikumu par jaunu valsts digitalizācijas stratēģiju skolu sistēmai 2023.–2027. gadam. Šis priekšlikums tika iesniegts 2022. gada 19. decembrī, un Zviedrijas Izglītības valsts aģentūra cita starpā norāda, ka stratēģijas mērķis ir norādīt uz kopīgu ievirzi turpmākajam darbam un tādējādi palielināt līdzvērtību pirmsskolas, skolas un pieaugušo izglītībā.

Valsts iniciatīvas  

Zviedrijai atveseļošanas un noturības plānā piešķirti 3,3 miljardi eiro dotāciju veidā. Finansējums tiek izmantots, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar zaļo un digitālo transformāciju un cilvēkkapitālu. Viena no Zviedrijas digitālajām problēmām ir nepieciešamība īstenot digitalizācijas transformācijas potenciālu. Lai to panāktu, valdība plāno palielināt studiju vietu skaitu augstākajā profesionālajā izglītībā un paplašināt izglītību universitātēs un citās augstākās izglītības iestādēs. Tas ir nepieciešams, lai novērstu pašreizējo ekspertu trūkumu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Ikgadējais valsts pasākums “Digitalidag” jeb “Digitaltoday” ir vērsts uz ikdienas dzīves digitālajiem aspektiem. Pasākums pulcē publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas no dažādām sabiedrības nozarēm, lai mudinātu cilvēkus piedalīties digitālajā attīstībā. 2022. gada 14. oktobrī “Digitalidag” tika organizēts jau ceturto reizi. Tajā piedalījās 250 ieinteresētās personas no uzņēmēju aprindām, pašvaldībām, iestādēm, bibliotēkām, akadēmiskajām aprindām, pilsoniskās sabiedrības un citiem sabiedrības dalībniekiem. Kopīgi viņi organizēja 1000 pasākumus 215 vietās visā Zviedrijā.

Zviedrijas digitālo prasmju iniciatīva ir izveidojusi vairākus ziņojumus, kas aptver dažādus ar digitālajām prasmēm saistītus aspektus. Šajos ziņojumos ir iekļauta šāda informācija:

• Analīze par to, ka līdz 2024. gadam trūks 70 000 kompetentu IKT speciālistu.
• Definīcija digitālajai izcilībai.
• Analīze darba sludinājumiem.
• Nākotnes scenāriji par to, kā digitālās izcilības pieejamība var būt atkarīga no dažādiem politikas lēmumiem.
• Tendenču analīze.
• Provizorisks priekšlikums digitālo prasmju piedāvājuma veicināšanai. Šis priekšlikums ietver tādus pasākumus kā izglītības un pētniecības veicināšana, specializētas sadarbības padomes izveide un statistikas un prognožu pieejamības uzlabošana.

Gala ziņojums tika publicēts 2022. gada 31. oktobrī.

Finansējuma iespējas 

Lai atbalstītu privātpersonu un organizāciju digitālo kompetenci, finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai ir pieejamas gan aizdevumu, dotāciju, gan citu finanšu instrumentu veidā. No 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa digitālās pārveides darbību tiek finansētas ne tikai no Atveseļošanas un noturības mehānisma, bet arī no programmām “Horizon”, “Erasmus+”, Eiropas sociālā fonda (ESI fondu) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dotāciju shēmām. Plašāka informācija pieejama Zviedrijas Digitālo prasmju un darbu koalīcijas lapā un rakstā par Digitālo prasmju un darbu platformu.