Ieskats digitālo prasmju attīstībā – Grieķija

2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopojumā cilvēkkapitāla dimensijā Grieķija ieņem 22. vietu no 27 ES dalībvalstīm ar 40,1 punktu. Grieķijas DESI rezultāts joprojām ir zemāks par ES vidējo rādītāju, lai gan tās vērtējums cilvēkkapitālā kopš 2019. gada pieaug.

Saskaņā ar DESI ziņojumu Grieķijā 52% cilvēku (16–74 gadu vecumā) ir vismaz digitālās pamatprasmes, kas ir ļoti tuvu ES vidējam rādītājam (54%). Tomēr Grieķija ir viena no līderēm, kurā 88% jauniešiem (16–24 gadi) ir vismaz digitālajās pamatprasmēm, kas ir daudz vairāk nekā vidēji ES (71%). IKT speciālistu īpatsvars nedaudz uzlabojās, bet joprojām ir zems (2,8%) salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju (4,5%). Tomēr IKT speciālistu sieviešu īpatsvars (21%) pārsniedz ES vidējo rādītāju (19%).

Microsoft Digitālās nākotnes indekss mēra digitalizācijas līmeni 16 Eiropas valstīs, tostarp Grieķijā. Indekss sniedz datus par pašreizējo digitalizācijas līmeni valstī un atklāj visveiksmīgākās jomas, kā arī jomas, kurās ir daudz darāmā, lai paātrinātu digitālās pārveides procesu. Digitalizāciju mēra 5 digitālās attīstības kategorijas: Digitālā uzņēmējdarbība, digitālā pārvalde un publiskais sektors, digitālā infrastruktūra, digitālā nozare un cilvēkkapitāls. Grieķijas digitālās attīstības kopējais rādītājs ir 81, kas ir par 17% zemāks nekā CEE vidējais rādītājs. Salīdzinājumā ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm Grieķija ir ierindota zemāk par vidējo rādītāju digitālajā uzņēmējdarbībā, digitālajā pārvaldē un publiskajā sektorā, digitālajā infrastruktūrā un digitālajā nozarē, bet cilvēkkapitālā ir augstāka par vidējo rādītāju (96,94 salīdzinājumā ar 100).

Grieķijas Nacionālā digitālo prasmju un darbu koalīcija ir platforma sadarbībai starp publiskām un nepubliskām struktūrām, kas cenšas uzlabot digitālās prasmes Grieķijas sabiedrībā. Nacionālās koalīcijas mērķi ir sadarbība starp visām ieinteresētajām pusēm, lai īstenotu pasākumus ar mērķi uzlabot digitālās prasmes, novērst digitālo plaisu visās Grieķijas ekonomikas un sabiedrības nozarēs un izplatīt ES digitālo prasmju politiku Grieķijā.

Valsts stratēģijas

Digitālās pārveides Bībele ir galvenais stratēģiskais dokuments, kurā noteiktas prioritātes Grieķijas digitālajai pārveidei laikposmā no 2020. līdz 2025. gadam. Tajā ir izklāstīti pamatprincipi, stratēģiskie virzieni un pasākumi horizontālā un vertikālā līmenī, kuru mērķis ir uzlabot un atbalstīt Grieķijas sabiedrības un ekonomikas digitālo pārveidi. Tajā izklāstīts Grieķijas digitālās pārveides stratēģiskais ceļvedis nākamajiem pieciem gadiem. Stratēģija aptver sešus pīlārus:

• savienojamība;
• digitālās prasmes;
• digitāls stāvoklis;
• digitālā uzņēmējdarbība;
• digitālā inovācija;
• digitālo tehnoloģiju integrācija visās ekonomikas nozarēs.

Prasmju pilnveides mērķi ir noteikti digitālie ieguldījumi cilvēkresursos, valsts digitālo iespēju portāls un digitālo prasmju iniciatīvu izplatīšana Grieķijā, kuras ir saskaņotas ar jaunākajām ES politikas jomām.

Digitālās pārveides programma (PPsiMet) 2021.–2027. gadam, ko finansē no ERAF un EKT+, palīdz īstenot redzējumu par digitālo Grieķiju un veicināt valsts ekonomikas pārveidi: jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu un lietotņu nodrošināšana uzņēmumiem un iedzīvotājiem, digitālo sistēmu un pakalpojumu sadarbspējas nodrošināšana, digitālo platformu izveide uzņēmējdarbības atbalstam, vietējo pašvaldību digitālā pārveide, īpaši ātrdarbīgas savienojamības nodrošināšana, digitālo prasmju vajadzību apmierināšana un progresīvu tehnoloģiju integrācija. PPSiMet budžets 2021.–2027. gadam ir 943 004 309 eiro.

Valsts iniciatīvas

Grieķijas atveseļošanas un noturības plāns atbalsta digitālo transformāciju veicot investīcijas un reformas publiskajā pārvaldē un privātā sektorā, kas attiecas uz digitalizāciju, savienojamību un digitālajām prasmēm. Plāns ietver 160 miljonus eiro investīcijām 5G tīklu attīstībā, 1,3 miljardus eiro publiskā sektora digitālajā transformācijā, un vēl 375 miljonus eiro uzņēmumu digitalizācijai, veicinot digitālo tehnoloģiju integrāciju mazo un vidējo uzņēmumu vidē.

Turklāt plāns ietver ieguldījumu vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā, lai veicinātu izglītības un veselības aprūpes sistēmu digitālo modernizāciju, kā arī gandrīz 750 miljonus eiro, lai pilnveidotu digitālās prasmes. 2022. gadā jau tika sākti vairāki pasākumi publiskā sektora modernizācijai un digitalizācijai, tostarp arhīvu un saistīto pakalpojumu digitalizācijas projekti (598 miljoni eiro), sadarbības un tīmekļa pakalpojumu attīstība, kā arī valsts pārvaldes modernizācija un reformas, lai īstenotu publiskā sektora kiberdrošības stratēģiju un uzlabotu savienojamību.

MVU digitālā pārveide tiek īstenota, ieviešot atbalsta shēmu, kas nodrošina kuponus mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijai, kas var tikt izmantoti digitālo tehnoloģiju un saistīto pakalpojumu iegādei. Izmantojot tiešsaistes platformu, MVU var viegli pieteikties atbalstam un izvēlēties digitālās transformācijas risinājumu, kas atbilst to vajadzībām. Šis projekts arī ietver konsultatīvu atbalstu jaunu digitālo risinājumu izstrādē. Paredzams, ka pēc projekta pabeigšanas tas sniegs digitālās pārveides atbalstu vismaz 100 000 MVU, izmantojot kuponu shēmu, un palīdzēs vismaz 1000 MVU izstrādāt jaunus digitālos risinājumus.

Vairāk nekā 500,000 skolēnu vecumā no 4 līdz 24 gadiem, kuri nāk no ģimenēm ar zemiem ienākumiem, un vairāk nekā 150,000 pamatskolas un vidusskolas skolotāju tika piešķirti kuponi 200 eiro vērtībā, kas varēja tikt izmantoti planšetdatora, klēpjdatora vai galddatora iegādei. Pasākums “Kupons skolēniem klēpjdatoru un citu IT līdzekļu izmantošanai” tika vērsts uz maznodrošinātām personām, vienlaikus veicinot izglītības sistēmas digitālo transformāciju. Šāda iniciatīva kļuva īpaši vērtīga pandēmijas laikā, kad skolas bija slēgtas un nodarbības tika rīkotas tikai tiešsaistē, prasot izmantot IT ierīces. Tas atviegloja skolēniem piekļuvi e-mācībām un palīdzēja nodrošināt vienlīdzīgas iespējas izglītības procesā.

2023. gadā bezdarbnieku un privātā sektora darbinieku apmācības programmu ir vērsta uz vēl 150,000 privātā sektora darbinieku, tostarp MVU darbiniekiem, lai apmācītu viņus digitālajā, vides un finanšu jomā. Apmācības sniedzēji ir gan publiskais, gan privātais sektors, un visi atbilst noteiktiem kvalitātes nodrošināšanas kritērijiem. Valsts mūžizglītības sistēmas reforma un ieguldījumi uzlaboja prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmu īstenošanas modeli. Tika izstrādāti prasmju apzināšanas rīki, kas palīdzēja prognozēt prasmju vajadzības un uzlaboja sistēmas spēju nodrošināt kvalitatīvas un darba tirgum atbilstošas apmācības tiem, kuriem tās ir nepieciešamas. Plašāka informācija.

Finansējuma iespējas

Lai atbalstītu privātpersonu un organizāciju digitālo kompetenci, finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai ir pieejamas gan aizdevumu, dotāciju, gan citu finanšu instrumentu veidā. No 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa digitālās pārveides darbību tiek finansētas ne tikai no Atveseļošanas un noturības mehānisma, bet arī no programmām “Horizon”, “Erasmus+”, Eiropas sociālā fonda (ESI fondu) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dotāciju shēmām. Plašāka informācija pieejama Grieķijas Valsts digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas lapā un rakstā par Digitālo prasmju un darbvietu platformu.