Ieskats digitālo prasmju attīstībā – Lietuva

2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopojumā cilvēkkapitāla dimensijā Lietuva ieņem 20. vietu no 27 ES dalībvalstīm. Lietuva pastāvīgi pārsniedz ES vidējo rādītāju attiecībā uz dzimumu vienlīdzību IKT speciālistu vidū, un tas palīdz sasniegt digitālās desmitgades mērķi. Tā kā 24% IKT amatu ieņem sievietes, valsts pašlaik ieņem ceturto vietu Eiropas Savienībā (ES vidējais rādītājs ir 19%).

Gandrīz pusei Lietuvas iedzīvotāju ir digitālās pamatprasmes, un ES vidējais rādītājs pārsniedz šo rādītāju (54% salīdzinājumā ar 49%). Dati par digitālajām prasmēm, kas pārsniedz pamatlīmeni, liecina par līdzīgu atšķirību (23% pret 26%). Pašlaik IKT absolventi veido 4% no visiem absolventiem Lietuvā, un 14% Lietuvas uzņēmumu saviem darbiniekiem piedāvā specializētas IKT apmācības salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 20%.

IMD Pasaules konkurētspējas 2022. gada ziņojumā Lietuva ir otrā (63 valstu vidū) digitālo/tehnoloģisko prasmju jomā (2 punkti virs vidējā), un desmitajā vietā digitālo rīku un tehnoloģiju izmantošanā (7,55 salīdzinājumā ar vidēji 6,29). Tas liecina, ka uzņēmumi ļoti labi izmanto digitālos rīkus snieguma uzlabošanai. Ziņojumā arī norādīts, ka digitālā pārveide uzņēmumos kopumā ir labi īstenota (6,79 salīdzinājumā ar vidēji 5,95) un finansējums tehnoloģiju attīstībai ir viegli pieejams (25. vieta).

2013. gadā tika organizēta Lietuvas Nacionālās digitālās koalīcijas veidošana (Nacionalinės skaitmeninės koalicijos), kuras mērķis bija samazināt IKT speciālistu trūkumu, uzlabot apstākļus privātā un publiskā sektora darbiniekiem un visiem iedzīvotājiem, lai viņi varētu apgūt un pastāvīgi uzlabot IKT un vispārējās prasmes, kas vajadzīgas darbam, atbalstīt IT uzņēmumu izveidi un attīstīt digitālo tirgu, lai piesaistītu vairāk jauniešu izvēlēties IKT un citas eksaktās zinātnes studijas un karjeras virzienus; nodrošināt darbam nepieciešamo digitālo un universālo prasmju apguvi. Sešas asociācijas un Izglītības un zinātnes, Komunikācijas, Sociālā nodrošinājuma un Darba ministrijas, Viļņas Universitāte un Kauņas Tehnoloģiju universitāte ir Nacionālās digitālās koalīcijas dibinātāji, un asociācija “Langas ateiti” darbojas kā iniciatīvas grupas koordinators.

Valsts stratēģijas

Progresa stratēģija “Lietuva 2030” ir vispārējs dokuments, kas ļauj pārvaldīt stratēģiskos mērķus un optimizēt vairākus citus stratēģiskās plānošanas dokumentus. Stratēģijas mērķis ir veicināt progresam orientētas vērtības ekonomikā, valdībā un sabiedrībā. Tās mērķis ir arī konsolidēt progresīvās vērtības un veicināt ilgtspējīgas attīstības principus. Būtiskas pārmaiņas viedās sabiedrības jomā ietver individuālo talantu attīstību, piemērošanu un atzīšanu.

ESAO prasmju stratēģija Lietuvai tika sagatavota 2020. gadā sadarbībā ar Lietuvas ministrijām, lai izstrādātu politikas risinājumus, kas atbilst valsts konkrētajām prasmju vajadzībām. Tajā ir apzinātas iespējas un sniegti ieteikumi Lietuvai, lai labāk sagatavotu jauniešus darbam un dzīvei nepieciešamajās prasmēs, palielinātu pieaugušo un uzņēmumu iesaisti mācībās, efektīvāk izmantotu cilvēku prasmes darba tirgū un stiprinātu prasmju politikas pārvaldību.

Lietuvas Rūpniecības digitalizācijas ceļvedī 2020.–2030. gadam ir ierosināti galvenie vidēja termiņa pasākumi, kas jāīsteno līdz 2027. gadam, un ilgtermiņa pasākumi, kas jāīsteno līdz 2030. gadam. Uzsvars tiek likts uz iegūtās pieredzes izmantošanu un korektīviem pasākumiem laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam. Plānots koncentrēties uz tehnoloģijām, kurām līdz 2030. gadam būs vislielākā ietekme uz Lietuvas rūpniecības digitalizāciju. Šādas tehnoloģijas ietver aditīvo ražošanu, automatizāciju, robotiku, mehatroniku, viedos sensorus, fotoniku, lietu internetu, kiberdrošību, mākoņdatošanas ražošanu, automatizētās noliktavu pārvaldības sistēmas, mākslīgo intelektu un paplašināto realitāti, kā arī uzņēmējdarbības pārvaldības sistēmas.

Valstu iniciatīvas

Lietuvas atveseļošanas un noturības plānā digitālajai pārveidei atvēlēti 31,5% no kopējā budžeta. Tās galvenie mērķi nākamajiem 12 mēnešiem veidos pamatu inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem uzņēmējdarbībā un ikdienas dzīvē, sabiedrisko pakalpojumu efektivitātei, publisko informācijas tehnoloģiju pārvaldības pārveidei un pasākumiem virzībā uz 5G.

Plānā 32% no tā resursiem ir piešķirti digitālajai pārveidei, tostarp 117 miljoni eiro lietuviešu valodas tehnoloģijām. Tās mērķis ir veicināt vispārēju piekļuvi digitālajiem resursiem un ļaut akadēmiskajām aprindām un rūpniecībai izstrādāt pielāgotas tehnoloģijas. Piemēram, 35 miljonu eiro vērtā projekta mērķis ir attīstīt valodu resursus, lai uzlabotu valstu valodu MI sistēmas un palīdzētu saglabāt lietuviešu valodu. Plāns atbalsta valsts mākoņdatošanas pakalpojumu infrastruktūras izveidi (95 miljoni eiro), un 5G izvēršana ir viens no tās galvenajiem mērķiem (73,5 miljoni eiro).

Digitālās izglītības pārveides “EdTech” mērķis ir veicināt digitālās izglītības inovāciju ieviešanu skolās un uzlabot pedagogu digitālās prasmes. Šī iniciatīva ietver digitālo mācību rīku izstrādi, mācību satura digitalizāciju un aprīkojuma iegādi tālmācībai un hibrīdmācībām. Tiks izveidots pedagogu novatoru tīkls un digitālās izglītības inovāciju testēšanas vide. Nodrošinot pedagogiem iespēju iegūt maģistra grādu IT jomā, tiks uzlabotas digitālās pedagoģiskās kompetences. Šī iniciatīva, ko vadīs Valsts izglītības aģentūra sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm, tika uzsākta 2022. gadā un tā noslēgsies 2024. gadā.

Tūkstošgades skolu attīstības programmas mērķis ir reorganizēt un uzlabot skolu infrastruktūru, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai visiem Lietuvas bērniem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas vai sociālekonomiskā statusa. Programma sniedz atbalstu skolu pasākumiem, skolotāju apmācībai un infrastruktūras attīstībai, iekļaujot prasības pašvaldībām, kas vēlas saņemt atbalstu. Programma saņem 210 miljonus eiro no Atveseļošanas un noturības mehānisma un tika uzsākta 2022. gada janvārī. Vairākas pašvaldības jau ir izvēlējušās skolas dalībai programmā, un tās saņem konsultācijas, lai izstrādātu kvalitatīvus ieguldījumu plānus. Plānots, ka līdz 2026. gada jūnija beigām vismaz 80% Lietuvas pašvaldību būs īstenojušas Tūkstošgades skolu programmu, kas nodrošinās atbalstu 150 skolām.

Vecāka gadagājuma pilsoņu tiešsaistes dienas Lietuvā ir ikgadēja kampaņa, ko apvienība “Langas ateiti” organizē no 2018. gada. Tā aicina seniorus būt ieinteresētiem elektronisko pakalpojumu inovācijās, mācīties kritiski izvērtēt informāciju un uzlabot viņu digitālās prasmes.

Finansējuma iespējas

Lai atbalstītu privātpersonu un organizāciju digitālo kompetenci, finansējuma iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai ir pieejamas gan aizdevumu, dotāciju, gan citu finanšu instrumentu veidā. No 2021. līdz 2026. gadam lielākā daļa digitālās pārveides darbību tiek finansētas ne tikai no Atveseļošanas un noturības mehānisma, bet arī no programmām “Horizon”, “Erasmus+”, Eiropas sociālā fonda (ESI fondu) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dotāciju shēmām. Plašāka informācija pieejama Lietuvas Valsts digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas lapā un rakstā par Digitālo prasmju un darbvietu platformu.