IKT prasmju trūkums kavē izaugsmi ES dalībvalstīs
IKT prasmju trūkums kavē izaugsmi ES dalībvalstīs
Nesenā Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat apsekojumā tika aplūkoti daži galvenie šķēršļi, ar kuriem saskaras mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un lielāki uzņēmumi, pieņemot darbā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistus, un kā tas ir ietekmējis ekonomikas izaugsmi un pašreizējo situāciju darba tirgū. Apsekojuma rezultāti liecina par negatīvu tendenci: 2019. gadā 55% uzņēmumu saskārās ar grūtībām aizpildīt vakances IKT jomā. Gan MVU, gan lielākiem uzņēmumiem ir kopīgi tādi iemesli kā pieteikumu trūkums, atbilstošas kvalifikācijas trūkums un gaidas pēc lielākas algas. Šīs tendences ietekmējušas nodarbinātību jomu, padarot darbā pieņemšanas procesu sarežģītāku vai pat nesekmīgu. Šīs norises ne tikai var ietekmēt ES dalībvalstu konkurētspēju, bet arī tieši ietekmē Eiropas digitālās desmitgades mērķi līdz 2030. gadam sasniegt 20 miljonus IKT speciālistu skaitu.
Prasmju trūkuma novērtēšana uzņēmumos
Dati par IKT speciālistiem — statistika par grūti aizpildāmām vakancēm uzņēmumos tika vākti 2020. gada apsekojumā par IKT izmantošanu un e-komerciju uzņēmumos, lai labāk izprastu pašreizējo prasmju trūkumu atsevišķās ekonomikas nozarēs:
- ražošana un būvniecība;
- elektroenerģijas, gāzes, tvaika apgāde, gaisa kondicionēšana un ūdensapgāde;
- vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība;
- transports un loģistika;
- tūrisms un izmitināšana;
- informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
- profesionālā, zinātniskās un tehniskās darbības;
- nekustamie īpašumi u.c.
Apsekojumā galvenā uzmanība tika pievērsta speciālistu prasmēm ES uzņēmumos, kuros tika pieņemti darbā speciālisti ar dažādu veidu IKT prasmēm un organizētas IKT prasmju pilnveides mācības darbiniekiem.
Eurostat IKT speciālistu definīcija šim konkrētajam apsekojumam bija “darbinieki, kuriem IKT ir ikdienas darba sastāvdaļa, tai skaitā spēj izmantot un uzturēt IKT sistēmas”. Profesionāļiem, kas ir šī pētījuma objekts, ir būtiska nozīme uzņēmējdarbības procesu (e-uzņēmējdarbības) un komercdarījumu, kas tiek veikti elektroniski (e-komercijas), digitālajā pārveidē.
Vairāk nekā pusei aptaujāto uzņēmumu bija grūtības aizpildīt vakances IKT jomā
2020. gadā 19% ES uzņēmumu nodarbināja IKT speciālistus dažādās nozarēs: visaugstākais īpatsvars bija informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē — 2020. gadā 72% uzņēmumu bija nodarbināti IKT speciālisti, kam sekoja “profesionālo, zinātnisko un tehnisko darbību” nozare (30%), “elektroenerģijas, gāzes, tvaika apgādes, gaisa kondicionēšanas un ūdensapgādes” nozare (26%) un “nekustamie īpašumi” (23%). Būvniecības nozarē ar 8% bija zemākais to uzņēmumu īpatsvars, kuri šajā laikposmā nodarbināja IKT speciālistus.
To lielo uzņēmumu īpatsvars, kuri nodarbina IKT speciālistus (76%), 2020. gadā bija vairāk nekā piecas reizes lielāks nekā to MVU īpatsvars, kuri nodarbina IKT speciālistus (14%): šāda situācija radusies arī tāpēc, ka MVU ir grūti atrast piemērotus IKT speciālistus. 2020. gadā 8% ES uzņēmumu ziņoja, ka 2019. gadā tie pieņēma darbā vai mēģināja pieņemt darbā IKT speciālistus, un 5% bija grūtības aizpildīt šīs vakances. Turklāt 55% uzņēmumu 2019. gadā bija grūtības aizpildīt IKT vakances šādu iemeslu dēļ: pieteikumu trūkums, atbilstošas kvalifikācijas un pieredzes trūkums un gaidas pēc augstas algas. Šie bija galvenie faktori, kas padarīja pieņemšanu darbā sarežģītāku un/vai neveiksmīgu. Pēdējais minētais faktors, proti, paredzamās algas, ir arī spēcīgs elements, kas apgrūtina IKT speciālistu pieņemšanu darbā MVU salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem.
Darbaspēka IKT prasmju pilveide un ārpakalpojumi digitālās pārveides un produktivitātes veicināšanai
Ir pierādīts, ka arī darbaspēka IKT prasmju pilnveide visos līmeņos, lai gan tas ir būtisks instruments digitālajā pārveidē, MVU vidū ir sarežģīts jautājums: 2019. gadā 20% ES uzņēmumu nodrošināja mācības visam savam personālam, lai uzlabotu ar IKT saistītās prasmes, un 68% lielo uzņēmumu, kas bija četras reizes vairāk nekā maziem uzņēmumiem (15%). To uzņēmumu īpatsvars, kuri nodrošina mācības IKT speciālistiem, svārstījās no 3% būvniecības līdz 51% informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.
Viena no sekām, ko rada IKT prasmju trūkums un grūtības pieņemt darbā kvalificētus speciālistus, ir ļoti lielais IKT pakalpojumu ārpakalpojumu īpatsvars, jo īpaši dažās ES valstīs, piemēram, Kiprā un Latvijā, kur IKT ārpakalpojumu īpatsvars sasniedz 84%. 2019. gadā to uzņēmumu īpatsvars, kuri savu IKT funkciju uzticēja ārpakalpojumu sniedzējiem, lielo uzņēmumu vidū sasniedza 81% salīdzinājumā ar 69% mazo uzņēmumu.
Informācija tiešsaistē:
Digitālās tehnoloģijas/specializācija:
Digitālās prasmes
Digitālo prasmju līmenis:
Vidējs
Augsts
Eksperta