Jaunās tehnoloģijas un Eiropā darba tirgus nākotne

Jauni tehnoloģiskie risinājumi, piemēram, mākslīgais intelekts (MI), lietu internets (IoT), blokķēde, lielie dati, robotika un paplašinātā/virtuālā realitāte (AR/VR), rada izaugsmes un attīstības iespējas, virzot būtiskas pārmaiņas dažādās nozarēs. Lai saglabātu konkurētspēju vidē, kas strauji mainās, ir jāspēj ātri pielāgoties.

Veselības aprūpes jomā progresīvas tehnoloģijas var nodrošināt kvalitatīvāku aprūpi. Finanšu pakalpojumu nozarē inovatīvās tehnoloģija var palīdzēt gan patērētājiem, gan uzņēmumiem, nodrošinot labāku piekļuvi finanšu pakalpojumiem, piedāvājot plašāku izvēli un palielinot darbības efektivitāti.

Tehnoloģijas maina gan to, kā mēs strādājam, gan pieejamo darba vietu veidus. Lai palīdzētu darba ņēmējiem orientēties būtiskās pārmaiņās viņu darba lomās, nepieciešama prasmju pilnveide un pārkvalifikācija.

Padziļinātas digitālās prasmes

2021. gadā aptuveni 86,3 % Eiropas Savienībā nodarbināto darba uzdevumu veikšanai izmantoja digitālās ierīces (piemēram, datorus, planšetdatorus, viedtālruņus vai citas savienotas tehnoloģijas). Paredzams, ka līdz 2035. gadam aptuveni 15 % no visām darbvietām 27 Eiropas Savienības valstīs būs augsto tehnoloģiju nozarēs (CEDEFOP). Pieprasījums pēc darbiniekiem ar padziļinātām digitālām prasmēm ir sasniedzis visu laiku augstāko līmeni.

Tikai 28% Eiropas iedzīvotāju digitālās prasmes ir augstākas par pamatprasmēm, un tikai 9,8 miljoni ir nodarbināti kā IKT speciālisti (DESI 2024). Digitālā plaisa izceļ steidzamo vajadzību pēc pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides iniciatīvām. Digitāli prasmīgs darbaspēks ir būtisks, lai organizācijas varētu ieviest inovatīvus risinājumus un saglabāt konkurētspēju.

2022. gadā vairāk nekā 60% ES uzņēmumu, kas mēģināja pieņemt darbā IKT speciālistus, saskārušies ar izaicinājumiem (2023. gada ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē). Padziļinātu digitālo prasmju trūkums kļuvis par izaicinājumu arī citās profesijās, kas nav saistītas ar IKT. 70 % ES uzņēmumu norāda, ka Eiropa saskaras ar ievērojamu prasmju trūkumu un ir šķērslis ieguldījumiem (Eiropas Komisija).

Progresīvs darbaspēks

Lai gan tehnoloģiju attīstība samazina vajadzību pēc dažām darba lomām, tā arī rada jaunas iespējas. Attīstās jaunas profesijas un nozares, no jauna definējot darba un nodarbinātības būtību. Tiek izstrādāti jauni darba modeļi, un tiem ir raksturīga lielāka elastība, decentralizācija un uzsvars uz darbībām, kas balstītas uz zināšanām. Lai saglabātu konkurētspēju, ir vajadzīgi apjomīgi ieguldījumi digitālo prasmju pilnveidē visās Eiropas valstīs. Par prioritāti ir jānosaka iniciatīvas, kuru mērķis ir pārkvalificēt darba ņēmējus un veicināt digitālo pratību.

Programma “Digitālā Eiropa” (DEP) ir ieguldījusi vairāk nekā 294 miljonus EUR, lai atbalstītu prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iniciatīvas nolūkā uzlabot ES darbaspēka digitālās prasmes. Tā ir ES finansēšanas programma, kas vērsta uz digitālo tehnoloģiju nodrošināšanu uzņēmumiem, iedzīvotājiem un publiskās pārvaldes iestādēm.

Iepazīstieties ar šīm digitālo prasmju pilnveides mācību iespējām:

• CloudCamp4SMEs: High-Skilled Employees – Cloud Security Engineer pathway

• Boost your productivity and work efficiency by using Large Language Models like ChatGPT and Gemini

• Explainable Artificial Intelligence in Medicine (xAIM) Learning Path – Text Mining

• Review of Workforce Upskilling Initiatives for Emerging Technologies in IT

Informatīvs video ir pieejama ŠEIT.