OECD Prasmju pārskats 2023

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publicējusi Prasmju pārskatu 2023, kurā izvērtētas jaunākās tendences prasmju, nodarbinātības un pasaules ekonomikas jomā. Šī gada izdevumā īpaši akcentēta digitālo prasmju sasaiste ar ekonomisko un sociālo noturību. Digitālās prasmes nozīmē spēju dzīvot un strādāt mūsdienu pasaulē, bet ko darīt, ja mūsu dzīves un darba veids mainās pārāk strauji? Runājot par straujām pārmaiņām, jāņem vērā izaicinājumi, ko rada klimata pārmaiņas, veicinot zaļo pārkārtošanos un uzlabojot ilgtspējas kompetences visos izglītības līmeņos.

OECD Prasmju pārskatā 2023 iekļautas jaunas perspektīvas ar attiecībā uz pieprasījumu pēc prasmēm, lai pēc iespējas veiksmīgāk tikt galā ar klimata pārmaiņu un digitālās pārveides ietekmi. Pētījumi liecina, ka digitalizācija var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņu ietekmi, ja Eiropā ir prasmīgi iedzīvotāji un darbaspēks, kam ir atbilstošas tehniskās zināšanas, lai virzītu ES sabiedrības un ekonomikas digitālo pārveidi. OECD ziņojumā arī atzīts, cik svarīgas ir citas papildu prasmes.

“Ja sabiedrība vēlas efektīvi izmantot mākslīgā intelekta (MI) un robotikas potenciālu, tai ir būtiski jāstiprina izglītības sistēmas, jānodrošina pieaugušo prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visa mūža garumā. Lai veidotu noturīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos, izšķiroša nozīme ir investīcijām prasmēs.”

Ja pieprasījums pēc prasmēm mainās, kā tas ietekmē pasauli un mūsu ikdienas dzīvi? Saskaņā ar OECD Prasmju pārskatu līdz 2030. gadam ievērojami pieaugs nepieciešamība pēc prasmēm strādāt ar datoru, domāt kritiski, rīkoties radoši, analizēt datus un informāciju, kā arī komunikācijas prasmes.

Laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam par aptuveni 33% procentiem palielinājās pieprasījums pēc speciālistiem MI izstrādes un ieviešanas jomā. Tas nozīmē, ka arvien vairāk tiek izstrādāti MI produkti un ieviesti dažādās nozarēs. Zemāk redzamajā attēlā atspoguļoti dati par MI izstrādes un ieviešanas speciālistu vakanču īpatsvaru dažās valstīs.

Visās Eiropas valstīs, izņemot Austriju un Zviedriju, laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam ir palielinājies vakanču īpatsvars, kurās nepieciešamas prasmes izmantot mākslīgo intelektu ikdienas darbā.

Tajā pašā laikā MI parādīšanās un tā potenciāls atšķiras no rūpnieciskās un tehnoloģiskās revolūcijas tādā ziņā, ka MI modeļi arvien vairāk mācās, kā veikt ārpuskārtas uzdevumus. Visticamāk, ka darbaspēkam galvenā uzmanība būs jāpievērš tādu prasmju pilnveidei, kas var papildināt MI programmatūras un rīku sniegtās iespējas, piemēram, lēmumu pieņemšana, riska pārvaldība un ētika. Tajā pašā laikā Prasmju pārskata dati liecina par neatbilstību darba vidē: mazāk nekā 1% mākslīgā intelekta speciālistu darba sludinājumos kā pamatprasības ir minēta ar ētiku saistītie aspekti.

Digitālās pārveides ietvaros Eiropas Savienība vēlas regulēt mākslīgo intelektu MI, lai radītu labākus apstākļus šīs novatoriskās tehnoloģijas attīstībai un izmantošanai. Saskaņā ar Mākslīgā intelekta akta projektu Eiropā izstrādātajam un izmantotajam mākslīgajam intelektam būs pilnībā jāatbilst ES tiesībām un vērtībām, tostarp principam, ka mākslīgo intelektu pārrauga cilvēks.

MI izstrāde un ieviešana strauji attīstās ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Konkrētāk, mūsdienīgāki mākslīgā intelekta modeļi apgrūtina patiesas un nepatiesas informācijas nošķiršanu, un tā rezultātā cilvēkiem arvien vairāk ir vajadzīgas jaunas kompetences, lai varētu orientēties sarežģītajā digitālās informācijas vidē. Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme jeb “spēja novērtēt, analizēt un radīt saturu dažādos kontekstos” ir viena no jaunās paaudzes pamatprasmēm. Šajā kontekstā noteicošās ir tādas prasmes kā kritiskās domāšana, loģiskā domāšana un informācijas apstrādes prasmes.

Šo prasmju sadalījuma kartēšana starp Eiropas valstīm un reģioniem ir būtiska, lai nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas gan cilvēkiem, gan kopienām. Viens piemērs ir Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) integrēšana jaunajos valstu ziņojumos par stāvokli digitālajā desmitgadē. Šajā ziņojumā uzsvērta nepieciešamība paātrināt un padziļināt kopīgos centienus, tostarp izmantojot politikas pasākumus un investīcijas, koncentrējoties uz četriem galvenajiem pīlāriem: digitālās prasmes, digitālā infrastruktūra, uzņēmumu digitalizācija, tostarp mākslīgā intelekta (AI) izmantošana, un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija. Ietvertas arī ziņas par to, kā tiek īstenota Eiropas Deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem, kas atspoguļo ES apņemšanos īstenot drošu, aizsargātu un ilgtspējīgu digitālo pārveidi, kuras centrā izvirzīti cilvēki.

Mašīntulkošanas tehnoloģijas (MT), ir lielisks piemērs tam, cik ātri tiek izstrādāts mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās. Kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem mašīntulkošanas rīki ir būtiski mainījuši veidu, kā cilvēki apmainās ar informāciju, un tos arvien vairāk izmanto dažādās nozarēs. OECD uzsver, ka MT rīki var būt noderīgi tiem, kuriem jau ir labas zināšanas valodu jomā, tikai daļēji automatizējot tulkošanas procesu. Valodu minoritātes reti ir pārstāvētas mākslīgā intelekta izstrādātāju vidū, un, ņemot vērā atšķirīgo resursu apjomu MI apmācībai dažādās valodās, tulkošanas kvalitāte lielā mērā atšķiras.

Cilvēki laika gaitā iegūst un zaudē dažādas prasmes atkarībā no tā, cik bieži tās izmanto, vai arī strauji mainīgo darba apstākļu dēļ. 2021. gadā OECD valstīs mazāk nekā puse pieaugušo (4 no 10) ziņoja, ka pagājušajā gadā ir iesaistījušies formālā vai neformālajā izglītībā. Atzīstot prasmju pilnveides piedāvājumu, būtiski, ka motivētas ir abas puses: no vienas puses darbinieki, kuri vēlas apgūt jaunas vai uzlabo esošās prasmes, no otras puses, darba devēji, kuri spēj saskatīt darbaspēka tūlītējos rezultātus un paātrināt izvirzīto mērķu sasniegšanu. Turklāt, runa nav tikai par darbaspēku, arī mūžizglītības kontekstā ir nepieciešama vienlīdzīgas pieejas nodrošināšana prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējām.