Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas darba dokumentā ir aplūkotas iniciatīvas, ko finansē no Atveseļošanas un noturības mehānisma, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus digitālās pārveides procesā.
Coursera ir publicējusi ziņojumu “Darba prasmes 2023”, kurā atspoguļotas prognozes par digitālajām un vispārcilvēciskajām prasmēm, pēc kurām tiek prognozēts visstraujāk pieaugušais pieprasījums 2023. gadā.
OECD ikgadējais izglītības politikas pārskats 2022. gadam “Mūžizglītības izvēļu transformācijas” apskata trīs politikas jomas, kurās 2023. gadā jāvirza pārveide.
UNESCO mākslīgā intelekta kapacitātes stiprināšanas darba grupa publicējusi ziņojumu “Mākslīgais intelekts un digitālā pārveide”, kurā izvērtēti būtiskākie priekšnosacījumi publiskā sektora digitālajai pārveidei.
Šī gada 28. septembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomisko un sociālo lietu departaments publicēja pētījuma ziņojumu, kas novērtē e-pārvaldības attīstības līmeni visās dalībvalstīs.
Kopīgais pētniecības centrs publicējis ziņojumu par mākslīgo intelektu un bērnu tiesībām, kurā galvenokārt ieteikts iesaistīt bērnus un viņu aprūpētājus jaunas politikas un iniciatīvu izstrādē pētniecībā, politikā un rūpniecībā, balstot uz mākslīgā intelekta tehnoloģijām.
Vairāk nekā 750 bērnu un jauniešu ieteikumi palīdzējuši #DigitalDecade4YOUth nākt klajā ar rekomendācijām politikas veidotājiem, lai tiešsaistes vide nākotnē būtu ētiska, visiem droša un iekļaujoša.
Pētījums “Eiropas digitālā desmitgade un autonomija” ir neatkarīgu ekspertu novērtējums par 2030. gada mērķrādītājiem, kas noteikti ES digitālās desmitgades programmā “Digitālais kompass” un Eiropas digitālajā stratēģijā.
Latvijā atklāts jaunākais izglītības politikas dokuments, kurā ir formulēta izglītības attīstības vīzija 2050. gadam, par galveno izvirzot izglītības lietderīgumu jeb sabiedrisko labumu.
