CEDEFOP pētījuma pārskats par nodarbinātības tendencēm Eiropā

CEDEFOP pētījuma pārskats par nodarbinātības tendencēm Eiropā

  • 10. jūnijs, 2022. gads
  • 0 comments
Pētījumi un ziņojumi

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs CEDEFOP veicis pētījumā, kurā galvenā uzmanība pievērsta tam, kā Covid-19 ietekmējusi nodarbinātību un pieprasījumu pēc dažādām prasmēm Eiropā. 2019. gadā ES nodarbinātība sasniedza augstāko līmeni ar gandrīz 200 miljoniem darbavietu. Pieaugošais iedzīvotāju skaits un ekonomikas izaugsme kopš 2011. gada ir radījusi darba vietu pieaugumu par vairāk nekā 12 miljoniem.  Covid-19 pandēmija neizbēgami pārtrauca pozitīvās tendences. 2020. gadā tika zaudēti vairāk nekā 2,5 miljoni darbavietu. Palielinājās bezdarbs, pieauga to jauniešu īpatsvars, kuri nav iesaistīti ne nodarbinātībā, ne izglītībā, ne mācībās (NEET), un mazāk pieaugušo piedalījās izglītībā un  profesionālās pilnveides mācībās.

Kamēr 2021. gada vidējie rādītāji vēl tiek apstrādāti, mēneša norišu analīze liecina, ka galvenie darba tirgus rādītāji, visticamāk, uzlabosies. Piemēram, sezonāli izlīdzinātais mēneša bezdarba līmenis 2021. gada decembrī samazinājās līdz 7%, kas ir zemākais rādītājs kopš ekonomiskā uzplaukuma kulminācijas pirms lielās finanšu krīzes. 

Ņemot vērā bezprecedenta problēmas, ko radīja veselības krīze, šķiet, ka tās ietekme uz nodarbinātību un darbavietām ir mazāk nopietna, nekā daudzi sagaidīja. Bezdarba un NEET līmenis ir tikai nedaudz pieaudzis. Dalība izglītībā un mācībās tika ietekmēta smagāk, un tā samazinājās līdz 2013. gada līmenim. 

Darba mainība (to cilvēku īpatsvars, kuri noteiktā gada laikā uzsāk jaunu darbu) ievērojami samazinājās. Palielinātās nenoteiktības rezultātā vairāk cilvēku palika savā esošajā darbā, pat ja viņi nebija apmierināti. Tā kā daudzas organizācijas saskārās ar izaicinājumiem, tās nebija tam gatavas, un, ņemot vērā drūmo perspektīvu pandēmijas tieši skartajās nozarēs, darba devējiem bija jākoncentrējas uz pielāgošanos jauniem apstākļiem, un daudzas pārtrauca vai ievērojami samazināja jaunu darbinieku pieņemšanu darbā. Darbu mainība visvairāk kritās pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem un fiziskajiem strādniekiem rūpniecībā un būvniecībā; darba mainības kritums profesionālajos darbos bija daudz mazāk izteikts. 

Samazinājās to cilvēku īpatsvars, kuriem ir pagaidu līgumi, un nepieauga to cilvēku īpatsvars, kuri ziņoja, ka viņiem ir piespiedu kārtā noslēgti pagaidu līgumi. Lai gan par to ir jāievāc vairāk pierādījumu, šķiet, ka cilvēki ar pagaidu līgumiem bija lieli krīzes upuri, un šīs darbavietas tika samazinātas nesamērīgi salīdzinājumā ar tām, kur darba līgumi tiek slēgti uz nenoteiktu laiku. CEDEFOP darba sludinājumu analīzes tiešsaistes rīka – OVATE datu analīze parāda līdzīgas tendences.

Iespējams, visspilgtākā darba tirgus tendence ir ievērojams to cilvēku skaita pieaugums, kuri parasti strādā no mājām. 2020. gadā tas sasniedza vairāk nekā 12%. Šo pieaugumu galvenokārt noteica darbinieki, jo gandrīz četrkāršojās to cilvēku īpatsvars, kuri strādāja no mājām (no 3% 2019. gadā līdz gandrīz 11 % 2020. gadā). Pašnodarbināto grupā, kur darbs no mājām pirms pandēmijas bija daudz izplatītāks, īpatsvars palielinājās no 19% līdz 22%.

Vairāk par pētījumu, tendencēm ES dalībvalstu un nozaru griezumā lasiet CEDEFOP publikācijā.

Digitālo prasmju līmenis:
Pamata
Vidējs
Augsts
Eksperta
Digitālās tehnoloģijas/specializācija:
Digitālās prasmes
Ģeogrāfiskais tvērums - valsts:
Eiropas savienība
Mācību specializācijas virziens:
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
Publikācijas veids:
Pētījums
Mērķa auditorija:
Darbaspēka digitālās prasmes.
Digitālās prasmes visiem
Informācija tiešsaistē:
Mērķa grupa:
Uzņēmēji
Pašvaldību un valsts iestāžu darbinieki
Dažādās nozarēs strādājošie
Bezdarbnieki un darba meklētāji
Sabiedrība kopumā
Iniciatīvas veids:
ES institucionālā iniciatīva