Digitālās izglītības saturs Eiropas Savienībā

Pieejamā digitālā satura piedāvājums kļūst arvien daudzveidīgāks, sākot ar digitālajām mācību grāmatām un beidzot ar izglītojošām spēlēm, virtuālās realitātes (VR) vai paplašinātās realitātes (XR) pieredzi, kā arī mākslīgā intelekta (MI) radīto saturu. Vienlaikus mainās galveno ieinteresēto personu lomas un jāņem vērā, ka pārmaiņu procesā nozīmīgas ir visas šīs dimensijas –  tehnoloģiskās, juridiskās, ekonomiskās un pedagoģiskās.

Pētījuma mērķis ir padziļināta analīze par digitālās izglītības satura piedāvājumu un pieprasījumu. Izstrādāt atjauninātas definīcijas un saistīto terminoloģiju, kā arī noteikt galvenos izaicinājumus stabilas digitālās izglītības satura sistēmas izstrādei Eiropas Savienības (ES) līmenī.

Pašreizējais stāvoklis ES dalībvalstīs

Starp ES dalībvalstīm pastāv lielas atšķirības digitālās izglītības satura izstrādes pārvaldībā, izplatīšanā un izmantošanā. Šo politiku veido vairāki faktori, tostarp:

• strukturālas atšķirības starp valstu izglītības sistēmām — digitālās izglītības satura pieejamība, izvēle un publiskā iepirkuma organizācija.
• izglītības tehnoloģiju tirgu ģeogrāfiskais sadalījums — Rietumeiropa, Centrāleiropa un Ziemeļeiropa
  turpina dominēt tirgū EdTech un izdevējdarbības nozarēs.
• ieinteresēto pušu iesaiste izglītībā  — publiskā un privātā sektora sadarbība.

Pētījuma galvenie problēmjautājumi:

1. Definīciju, pamatprincipu un kvalitātes kritēriju konsekvence
2. Sadarbspēja un metadatu minimālie standarti
3. Eiropas digitālās izglītības satura ekosistēmas sarežģītība
4. Digitālās izglītības satura finansējuma pieejamība un ilgtspēja
5. Iepirkuma modeļu un procesu piemērotība
6. Minimālā datu vākšana un salīdzinošā novērtēšana
7. Iekļaujoša skolotāju un izglītojamo pārvaldība
8. Droša un ētiska datu apstrāde, ievērojot pamattiesības
9. Nelabvēlīgā situācijā esošu izglītojamo iekļaušana
10. Autortiesību un intelektuālā īpašuma saistību izpilde

Pētījumā ieteikts ES atbalstīt kolektīvu rīcību augstas kvalitātes digitālā izglītības satura izstrādē un izmantošanā, vienlaikus respektējot dalībvalstu kompetenci izglītības jomā.