Eiropas digitālā desmitgade un autonomija

Eiropas digitālā desmitgade un autonomija

  • 20. jūnijs, 2022. gads
  • 0 comments
Pētījumi un ziņojumi

Pētījuma “Eiropas digitālā desmitgade un autonomijamērķis ir sniegt neatkarīgu ekspertu novērtējumu un atzinumu par ES digitālās desmitgades programmu “Digitālais kompass” un Eiropas digitālo stratēģiju kopumā. Dokumentu sagatavojis Ekonomikas, zinātnes un dzīves kvalitātes departaments. Galvenais atzinums par digitālajām prasmēm ir uzskats, ka digitālās desmitgades mērķrādītāji ir pārāk vērienīgi, proti, vismaz 80% iedzīvotāju ir apguvuši digitālās pamatprasmes. Turklāt Covid-19 krīzes dēļ pastāv arī risks, ka turpmākajos gados palielināsies plaisa starp IKT sektorā nodarbināto vīriešu un sieviešu skaitu.

Attiecībā uz uzņēmumu digitālo pārveidi, mērķis mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitālās intensitātes pamatlīmenim ir ambiciozs, taču tam varētu būt liela ietekme uz ekonomiku, ņemot vērā to, ka Eiropas ekonomikā dominē MVU. Pētījumā minēts, ka starp MVU un lielajiem uzņēmumiem joprojām pastāv liela digitālās intensitātes plaisa, norādot uz 2019. gada rādītājiem, kad tikai 20% uzņēmumu nodrošināja darbiniekiem apmācību digitālo prasmju jomā, no kuriem 68% bija lieli uzņēmumi un tikai 15% — MVU. 

Pētījumā iztirzāts arī tas, cik svarīgas iedzīvotājiem ir digitālās prasmes, lai viņi varētu iesaistīties sabiedrības līdzdalības aktivitātēs un sadarboties ar iestādēm, un prasmes, kas vajadzīgas, lai piekļūtu darba tirgum un gūtu panākumus karjerā. 

Lai pilnībā kļūtu par “digitālo pilsoni”, papildus fiziskajai piekļuvei internetam, svarīgas ir arī pamata digitālās prasmes. Tās ir kļuvušas par priekšnoteikumu pilnvērtīgai līdzdalībai sabiedrībā digitālo tehnoloģiju izplatības, tehnoloģiju un digitālo pakalpojumu, un pandēmijas izraisītā digitālā uzplaukuma dēļ. Tomēr joprojām pastāv vairākas problēmas, ko raksturo šie dati:

  • Lai gan 2019. gadā internetu izmantoja 85% iedzīvotāju, pirms Covid-19 krīzes tikai 58% bija vismaz pamata digitālajās iemaņas.
  • 2020. gadā bija 184 miljoni pieaugušo ar pamatprasmēm, un šim skaitlim saskaņā ar Eiropas prasmju programmu vajadzētu pieaugt par 25% un sasniegt 230 miljonus.
  • Vismaz katrs piektais jaunietis ES nesasniedz digitālo prasmju pamatlīmeni.

Pētījumā iezīmēti arī pasākumi, kas nepieciešami papildus pašlaik īstenotajiem, lai nodrošinātu visu digitālo prasmju mērķu sasniegšanu. Ar pētījumu detalizēti iespējams iepazīties šeit.

Mērķa auditorija:
Darbaspēka digitālās prasmes.
Digitālās prasmes IKT profesionāļiem un digitālajiem ekspertiem.
Digitālās prasmes izglītībā.
Digitālās prasmes visiem
Mērķa grupa:
Dažādās nozarēs strādājošie
IKT speciālisti un profesionāļi
Skolotāji; pasniedzēji
Pašvaldību un valsts iestāžu darbinieki
Uzņēmēji
Politikas veidotāji
Sabiedrība kopumā
Digitālās tehnoloģijas/specializācija:
Digitālās prasmes
Digitālo prasmju līmenis:
Pamata
Vidējs
Augsts
Eksperta
Ģeogrāfiskais tvērums - valsts:
Eiropas savienība
Mācību specializācijas virziens:
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
Iniciatīvas veids:
ES institucionālā iniciatīva
Publikācijas veids:
Pētījums