Informātika skolas izglītībā Eiropā

Ziņojums ir sadalīts trīs nodaļās:

• Pirmajā nodaļā ir izskaidrotas mācību pieejas informātikas mācīšanai, jo īpaši attiecībā uz tās statusu kā atsevišķa mācību priekšmeta vai citos mācību priekšmetos integrēta priekšmeta un kā obligāta vai izvēles priekšmeta statusu, kā arī tā statusu attiecībā uz vecumu vai izglītības procesa posmu, kurā to ievieš. Tālāk ir parādīts, kā un kad dažādās izglītības sistēmās informātika ir iekļauta pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās.
• Otrajā nodaļā, analizējot mācību rezultātus, tiek aplūkots informātikas izglītības saturs skolā. Pirmkārt, tajā aprakstītas 10 kopīgas satura jomas, kas iekļautas esošajās kompetenču sistēmās, un to, kā tās ir atspoguļotas skolu mācību programmās visā Eiropā. Otrkārt, tas parāda šo 10 informātikas jomu vispārējo aptvērumu, pamatojoties uz empīriskiem pierādījumiem, kas apkopoti Eurydice tīklā. Tajā analizēts arī mācību rezultātu vispusīgums un progresivitāte katrā izglītības pakāpē no pamatizglītības līdz vispārējai vidējai izglītībai. Nodaļas pēdējā iedaļā sniegts ieskats diskusijā par to, kā panākt līdzsvarotāku vīriešu un sieviešu līdzdalību augstākās izglītības programmās informātikā un informātikas darbaspēkā, sākot ar meiteņu līdzdalības palielināšanu un iesaisti informātikas izglītībā skolās.
• Trešajā nodaļā uzmanība pievērsta skolotājiem. Vispirms tiek analizēti to skolotāju profesionālie profili, kuri māca informātiku skolā. Tālāk tajā aplūkotas profesionālās pilnveides programmas, kas ļauj kļūt par specializētu informātikas skolotāju visā Eiropā (t. i., sākotnējā pedagoģiskā izglītība, alternatīvas iespējas un pārkvalificēšanās iespējas). Šajā nodaļā ir aplūkoti arī galvenie pieejamie pasākumi, kas paredzēti, lai atbalstītu strādājošos informātikas skolotājus sekmīgi īstenot mācību programmas. Visbeidzot, tajā sniegti valstu piemēri par politikas reformām un iniciatīvām, kas attiecas uz profesionālo attīstību un atbalsta pasākumiem skolotājiem.