Kā mainīsies iedzīvotāju uzvedība un prasmju vajadzības digitālās pārveides ietekmē?

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra CEDEFOP publicētajā ziņojumā atspoguļoti galvenie secinājumi no otrā Eiropas prasmju un nodarbinātības apsekojuma, kas aptver vairāk nekā 46000 pieaugušo darba ņēmēju 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs, Islandē un Norvēģijā. Apsekojumā ir atspoguļota darbinieku prasmju vajadzību analīze, darba uzdevumi un prasmju neatbilstība.

Digitālā pārveide pirmkārt un galvenokārt ir prasmju pāreja. Dažas darbvietas tiks zaudētas, jo uzdevumu izpilde tiks nodrošināta ar robotu vai citu tehnoloģisko risinājumu palīdzību, bet vienlaikus radīsies jaunas darbvietas ar cita veida veicamajiem uzdevumiem. ES digitalizācijas, profesionālās izglītības un apmācības (PIA) un prasmju politika pamatoti uzsver, cik svarīgi ir, lai Eiropas iedzīvotājiem būtu pieeajams iespējas savu digitālo prasmju attīstīšanai, paaugstināšanai vai pārkvalifikācijai. Lai šāda politika būtu efektīva, būtu jāizmanto jaunas pieejas darba organizācijai un tādejādi tiktu palielinātas iespējas darbiniekiem mācīties darbvietā.

Attālināta darba ieviešana un jaunu digitālo tehnoloģiju izmantošanā palielina digitālo plaisu Eiropas darba tirgū. ES prasmju politika var veicināt to, ka mazāk kvalificētas darbvietas kļūst noturīgākas proaktīvi, lai varētu labāk pārvaldīt krīzes un ārkārtas situācijas. Sistemātiski ir jāveicina un jārealizē digitālo tehnoloģiju potenciāls ilgtspējīgam darbam. Kā parāda labā prakse, uzņēmumiem neaizsargātās nozarēs un profesijās izdevās izdzīvot pandēmijas radīto satricinājumu apstākļos un veiksmīgi turpināt darbu, pateicoties digitālo tehnoloģiju sniegtajām iespējām.

Ziņojumā veiktā datu analīze apstiprina, ka liela nozīme ir pieejām, kurās tiek atzītas reālas pārmaiņas un pasākumi, kuru sākumpunkts ir universālais princips. Veicinot digitālo pamatprasmju pilnveidi pieaugušo darba ņēmēju vidū zemas digitālās intensitātes darbvietās, ievērojamu labumu var būt arī speciālisti augsti kvalificētās darbvietās. Viens no vissvarīgākajiem principiem ir novērst tehnoloģisko novecošanos, kas mazina prasmes, un dot darba ņēmējiem iespēju pilnībā izmantot jauno digitālo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības.

Ziņojums liecina, ka, neraugoties uz pandēmijas radīto digitalizācijas impulsu, daudzās mūsdienu ES darbvietās joprojām pastāv investīciju trūkums digitālajā infrastruktūrā un lēns progress attiecībā uz pielāgošanos jauniem digitālajiem darba veidiem. Palielinot digitāli sarežģītāku darbvietu skaitu, tiktu veicināta darba ņēmēju digitālo prasmju pilnveide uzdevumu izpildes procesā.

Īstenojot digitalizācijas, PIA, prasmju un saistītās politikas, prioritātei vajadzētu būt tam, lai uzrunātu darba ņēmējus, kuriem visvairāk nepieciešama darbinieku digitālo prasmju pilnveide (prioritārs darbs ar zemāku izglītību un gados vecākiem darba ņēmējiem, sievietēm, lauku apvidos dzīvojošiem vai tiem, kas nodarbināti zemās vai daļēji kvalificētas darbvietās). Ir svarīgi novērst informācijas trūkumu, kas izriet no nepietiekamas informācijas tehnoloģiju izmantošanas.

Lai īstenotu efektīvas darbaspēka inovācijas programmas, ir būtiski politikas veidotājus iepazīstināt ar labās prakses piemēriem par cilvēkorientētu darbvietu izstrādi un investīcijām digitālajās tehnoloģijās. Datos balstīti pierādījumi un izstrādātās politikas var palīdzēt uzņēmumiem veidot savas digitālās un inovācijas stratēģijas, īpaši pievēršot uzmanību ieguldījumiem darbinieku prasmju pilnveidē un palīdzēt tiem stiprināt konkurētspēju.

Cedefop norāda, ka darba ņēmēju labjutība un kvalitatīvas darbvietas ir Eiropas digitālās pārveides pamatā.

CEDEFOP ziņojuma pilna versija (angļu valodā) pieejama šeit.