OECD nodarbinātības pārskats 2021

OECD nodarbinātības pārskats 2021

  • 8. jūnijs, 2022. gads
  • 0 comments
Pētījumi un ziņojumi

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā publicētajā Nodarbinātības pārskatā par 2021. gadu norādīts, ka lēna nodarbinātības atjaunošanās ir saistīta ar augstu ilgtermiņa bezdarba risku un valdību reakcija ir tikusi balstīta uz prasmju attīstību, lai stabilizētu situāciju.

Dati liecina, ka jo īpaši jauniešu nodarbinātības plaisa 2020. gadā ir krasi palielinājusies — salīdzinājumā ar 2019. gadu gandrīz par 3 miljoniem vairāk jauniešu OECD valstīs nav iesaistīti nodarbinātībā, izglītībā vai mācībās (NEET). Pieaugušie nav labākā situācijā: pašlaik OECD valstīs ir par 14 miljoniem vairāk ekonomiski neaktīvu cilvēku salīdzinājumā ar 2019. gadu – tie ir cilvēki, kuri ne strādā, ne meklē darbu. Vidējais bezdarba ilgums ir palielinājies arī 6 līdz 12 mēnešu bezdarba kategorijā.

Pozitīvā iezīme šajā krasajā pandēmijas situācijā ir valstu valdību reakcija uz krīzi, lielāka izpratne par to, ka šis vēsturiskais brīdis ir unikāla iespēja risināt ieilgušas strukturālās problēmas, kuras saasinājusi Covid-19 krīze. Pašreizējā reakcija, kas ļoti atšķiras no iepriekšējās krīzēs novērotajām, nav bijusi līdzekļu samazināšana: gluži pretēji, valstu valdības ir atvēlējušas vēl nepieredzētu finansējumu ekonomikas atveseļošanai, un ir gatavas 5–10 gadu perioda atjaunošanas darbiem. Viens vērā ņemams piemērs ir ES Atveseļošanas un noturības mehānisms: 723,8 miljardi eiro (2020. gada cenās) aizdevumos (385,8 miljardi EUR) un dotācijās (338 miljardi EUR), kas pieejami, lai atbalstītu Eiropas Savienības dalībvalstu veiktās reformas un investīcijas. OECD veiktais pētījums liecina, ka 53% valstu 2021. gadā ir palielinājušas atbalstu darba meklētājiem un 52% ir palielinājušas atbalstu prasmju pilnveides vajadzību noteikšanai. OECD pētījumā darbaspēka kvalifikācijas celšana un pārkvalifikācija ir skaidri identificēta kā instruments, kas palīdz ātrāk atgūt darba tirgū tos, kuriem ir lielāks ilgstoša bezdarba risks.

Eiropas valstu labās prakses piemēri 

Atsevišķās valstīs valsts nodarbinātības dienesti (VND) īstenojušas konkrētas iniciatīvas. Piemēram, Īrijas Nodarbinātības lietu un sociālās aizsardzības departaments izveidoja vietni, kur darba ņēmējus iepazīstināt ar darbvietām veselības aprūpes, mazumtirdzniecības, IT  un citās nozarēs, kurās ir nepieciešams aktīvāk piesaistīt darbiniekus. Lietuvas VND sadarbojās ar masveida atvērto tiešsaistes kursu (MOOC) pakalpojumu sniedzēju Coursera, lai nodrošinātu bezmaksas kursus pieaugušajiem bezdarbniekiem. Iniciatīvā jau bijuši iesaistīti tūkstošiem bezdarbnieku, kuri piedalījušies tiešsaistes mācībās. Arī Briseles NVD īstenoja kampaņu, lai savā tīmekļa vietnē reklamētu mācību piedāvājumus (jo īpaši digitālo pamatprasmju un valodu mācību programmas) un mudinātu pieaugušos tās izmantot. Itālijas valdība izveidoja tīmekļa vietni, kurā apkopoti dažādi īsi mācību kursi, lai atbalstītu dažādu organizāciju vadītājus un to darbiniekus pilnveidot attālinātam darbam nepieciešamās kompetences.

Vairākas valdības sadarbojās ar izglītības iestādēm, lai panāktu straujāku progresu tiešsaistes mācību nodrošināšanā. Piemēram, Francija uz trim mēnešiem ir sākusi bezmaksas tiešsaistes mācību kursus skolu pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei. Nīderlandē tika organizētas mācības skolēniem ar zemām digitālajām prasmēm.

Arī Portugāles iniciatīvas ir uzskatāmas par labās prakses piemēru. Tā ir sadarbojusies ar privātā sektora ieinteresētajām pusēm, lai ātri apzinātu nepieciešamās prasmes un izveidotu akreditētas mācību programmas gados jauniem bezdarbniekiem un neaizsargātām grupām dažādās jomās. Tā vienlaikus ir ieviesusi “Digitālo garantiju”, lai nodrošinātu, ka līdz 2023. gadam visiem bezdarbniekiem ir pieejams digitālo prasmju pilnveides mācību piedāvājums.

Pašreizējā krīze ir aktualizējusi nepieciešamību uzlabot digitālās prasmes

Krīze ir parādījusi, ka būtiska nozīme būs nepārtrauktai tiešsaistes mācību attīstībai: sociālās distancēšanās politikas dēļ digitalizācijas tendences ir strauji mainījušās, un valstīm ir jāiegulda digitālo prasmju pilveidē.

Tas nozīmē, ka ne tikai digitālās pamatprasmes, bet arī padziļinātas prasmes: dažas valstis, kurās bija pieejami tiešsaistes mācību risinājumi, spēja ātri celt kvalifikāciju visu līmeņu darbiniekiem, un pēdējos mēnešos ir izveidoti masveida atvērtie tiešsaistes kursi (MOOC) visās nozarēs visā pasaulē. Vairāk nekā jebkad agrāk pašreizējā krīze ir uzsvērusi, cik svarīgi ir attīstīt digitālās prasmes, tostarp darba meklēšanai un mācībām tiešsaistē. Daudzas valstis ir izveidojušas programmas, kas paredzētas pieaugušajiem ar ļoti zemām IKT prasmēm.

Ieguldījumi bezdarbnieku un darbu zaudējušo iedzīvotāju prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā ir atzīti par pamatdarbību, lai atbalstītu pāreju uz darbu ekonomikas atveseļošanas periodā un reaģētu uz automatizācijas, digitalizācijas un strukturālo pārmaiņu izraisītajām izmaiņām prasmju pieprasījumā.

Digitālo prasmju līmenis:
Pamata
Vidējs
Augsts
Eksperta
Digitālās tehnoloģijas/specializācija:
Digitālās prasmes
Ģeogrāfiskais tvērums - valsts:
Eiropas savienība
Ārpus ES
Mācību specializācijas virziens:
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
Publikācijas veids:
Pētniecības atskaite
Mērķa auditorija:
Darbaspēka digitālās prasmes.
Digitālās prasmes IKT profesionāļiem un digitālajiem ekspertiem.
Digitālās prasmes izglītībā.
Digitālās prasmes visiem
Informācija tiešsaistē:
Mērķa grupa:
IKT speciālisti un profesionāļi
Dažādās nozarēs strādājošie
Uzņēmēji
Skolotāji; pasniedzēji
Sabiedrība kopumā
Pašvaldību un valsts iestāžu darbinieki
Iniciatīvas veids:
ES institucionālā iniciatīva