Digitālās desmitgades stratēģiskais ceļvedis Latvijā

Digitālās desmitgades stratēģiskais ceļvedis Latvijai līdz 2030. gadam nosaka valsts turpmāk plānoto virzību uz Eiropas digitālo mērķu sasniegšanu tādās jomās kā digitālās prasmes, digitālā infrastruktūra, uzņēmumu digitalizācija un publisko pakalpojumu digitalizācija. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais dokuments tostarp nosaka arī turpmāko atbildību un jomu sadalījumu, atbilstoši iesaistīto ministriju kompetencēm.

Ceļvedī izmantoti Digitālās dekādes 2023. gada ziņojumā par Latviju apkopotie dati par Digitālās dekādes mērķrādītāju nacionālo bāzes vērtību, Digitālās dekādes mērķrādītāju ES bāzes vērtību 2023. gadā un ES sasniedzamo mērķrādītāju vērtību 2030. gadam.

Saskaņā ar Digitālās dekādes 2023. gada ziņojumu par Latviju rādītājs gan attiecībā uz digitālajām prasmēm vismaz pamatlīmenī, gan digitālajām prasmēm virs pamatlīmeņa ir tikai nedaudz zemāks par ES vidējo rādītāju. 51% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās prasmes vismaz pamatlīmenī un 24% ir digitālās prasmes virs pamatlīmeņa salīdzinājumā ar attiecīgajiem ES vidējiem rādītājiem — 54% un 26%. Latvija, kurā 64% iedzīvotāju ir digitālā satura radīšanas prasmes vismaz pamatlīmenī, ir tuvu ES vidējam rādītājam — 66%.

Stratēģiskajā ceļvedī Latvijai ir atspoguļoti 16 mērķi, sasniedzamie rezultāti un scenāriji to sasniegšanai:

• Vismaz pamata digitālās prasmes
• IKT speciālisti
• Gigabitu savienojamība un 5G pārklājums
• Pusvadītāji
• Perifērijas mezgli
• Kvantiska datošana
• Mākoņdatošana
• Lielie dati
• Mākslīgais intelekts
• Mazie un vidējie uzņēmumi ar vismaz pamata digitālās intensitātes līmeni
• Vienradži
• Galvenie publiskie pakalpojumi iedzīvotājiem
• Galvenie publiskie pakalpojumi uzņēmumiem
• Piekļuve pacienta e-veselības kartei
• Piekļuve elektroniskai identifikācijai

Uzdevumi un prioritātes digitālo prasmju attīstīšanai

Plānots, ka līdz 2030. gadam Latvijā pamata digitālās prasmes būs apguvuši vismaz 70% iedzīvotāju. Ievērojot esošo digitālo prasmju nepietiekamību iedzīvotāju vidū un uzņēmumos, Latvijā digitālo prasmju apguve un pilnveide noteikta kā prioritāte  Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam un Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam. Minētajos plānošanas dokumentos iekļautie pasākumi paredz dažādu līmeņu digitālo prasmju un izglītības attīstīšanu, lai uzņēmumi un iedzīvotāji kļūtu pilnvērtīgi digitālās ekonomikas dalībnieki, komersanti darbā plaši izmantotu digitālos risinājumus savukārt publiskā pārvalde sniegtu ērtus  digitālus pakalpojumus.

Būtiska loma ir ANM plānā paredzētajām investīcijām, lai atbalstītu vismaz pamata digitālo prasmju apgūšanu iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem, piemēram, izmēģinājuma projektam par individuālajiem mācību kontiem un iniciatīvai digitālo pamatprasmju nodrošināšanai vismaz 50 tūkst. cilvēku.

Lai sasniegtu Latvijā izvirzīto mērķrādītāju, ka līdz 2027. gadam 70% iedzīvotāju ir apguvuši vismaz pamata digitālās prasmes, tiek īstenoti sekojoši pasākumi:

• ESF 8.4.1 pasākums “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Pasākums sniegs ieguldījumu KPI “Vismaz pamata digitālās prasmes” plānotās mērķa vērtības sasniegšanā, nodrošinot pieejamību digitālo kompetenču pilnveidošanai. Tiks pilnveidota nodarbināto personu profesionālā kompetence, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu. Projekta laika ietvars 2017.-2023.gads.
• ESF Plus 4.2.4.2. pasākums “Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai”. Pasākums sniegs ieguldījumu KPI “Vismaz pamata digitālās prasmes” plānotās mērķa vērtības sasniegšanā, nodrošinot pieejamību digitālo kompetenču pilnveidošanai. Kopā šajā pasākumā līdz 2029. gada beigām plānots iesaistīt 35 tūkst. nodarbinātas personas. Projekta laika ietvars 01.01.2024.-31.12.2029.
• ANM plāna investīcija 2.3.1.4.i.  “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība”. Pasākums sniegs ieguldījumu KPI “Vismaz pamata digitālās prasmes” plānotās mērķa vērtības sasniegšanā, nodrošinot pieejamību digitālo kompetenču pilnveidošanai. ANM plāna investīcijas 2.3.1.4.i.  ietvarā plānots:
  • attīstīt un aprobēt Latvijas kontekstam atbilstoša individuālo mācību kontu pieeja, kas stiprina indivīda mācību ceļu īstenošanu, pārvaldību un informācijas par mācīšanās rezultātiem uzglabāšanu;
  • sekmēt pieaugušo dalību izglītībā, palīdzot apgūt un pilnveidot pieaugušo digitālās prasmes. Projekta laika ietvars 01.11.2023. – 31.05.2026.
• ANM plāna investīcija 2.3.2.1.i projekts “Sabiedrības digitālo prasmju attīstība”. Projekta īstenošanas rezultātā:
  • pašvaldībās tiks ieviesta sistēmiska pieeja savu iedzīvotāju digitālo prasmju attīstībai;
  • tiks samazināta plaisa starp publisko un privāto elektronisko pakalpojumu piedāvājumu un iedzīvotāju prasmēm to izmantot;
  • tiks izstrādāts un ieviests digitālo pašapkalpošanās prasmju apguves e-mācību kurss;
  • tiks apmācīti 200 pasniedzēji – mentori no visām Latvijas pašvaldībām; 5) tiks palielināts iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir padziļinātas digitālās pašapkalpošanās prasmes (apmācīti 40 tūkst. iedzīvotāju). Projekta laika ietvars 01.11.2023. – 30.04.2026.
• ANM plāna investīcija 3.1.2.5.i. “Prasmju pilnveide pieaugušajiem”. Projekta īstenošanas rezultātā plānots:
  • līdz 31.03.2025. prasmes ir pilnveidojuši 10 tūkst. bezdarbnieki, darba meklētāji, bezdarba riskam pakļautie iedzīvotāji;
  • līdz 30.06.2026. prasmes ir pilnveidojuši 20 450 bezdarbnieki, darba meklētāji, bezdarba riskam pakļautie iedzīvotāji. Projekta laika ietvars 02.09.2023. – 30.06.2026.
• ANM plāna investīcijas  2.3.2.1.i. pasākums “Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem”. Investīcijas pasākuma īstenošanas rezultātā tiks:
  • izstrādātas un īstenotas koordinētas aktivitātes pašvaldību līmenī, kas nodrošina digitālo prasmju apguvi jauniešiem un to lietošanu darbā ar jaunatni tiks izveidota darba ar jaunatni digitālā vide un sekmēta jauniešu līdzdalība vietējās pārvaldes procesos;
  • izstrādātas un īstenotas vienotas tehnoloģiju jaunrades digitālajā darbā ar jaunatni vadlīnijas, lai atbilstoši tām veidotajos pasākumos un aktivitātēs nodrošinātu jaunatnes tehnoloģiju un inovāciju spēju attīstību;
  • izstrādāta digitālo pašapkalpošanās prasmju apguves programma un moduļi (klātienes un tālmācības) iedzīvotājiem, lai veicinātu to spēju izmantot primāros publiskos un privātos pakalpojumus digitālā veidā;
  • veikta iedzīvotāju digitālo pašapkalpošanās prasmju novērtēšana, mācību vajadzību identificēšana, plānošana un mācību īstenošana iedzīvotājiem, kuriem nepiemīt vai ir zemas digitālās pašapkalpošanās prasmes, un līdz ar to ir ierobežota piekļuve publiskajiem un privātajiem pakalpojumiem digitālajā vidē. Projekta laika ietvars 01.01.2023.-30.04.2026.
• DEP projekts “Nacionālais koordinācijas centrs – Latvija”. Projekta īstenošanas rezultātā:
  • tiks nodrošinātas pamata kiberdrošības prasmju apmācības vismaz 100 vispārizglītojošo izglītības iestāžu pedagogiem un pašvaldību izglītības pārvalžu darbiniekiem (paredzot šo zināšanu pārnesi arī pedagoģiskajā darbā);
  • tiks realizēta sabiedrības informēšanas kampaņa par aktuāliem kiberhigiēnas jautājumiem;
  • tiks nodrošināta Latvijas jauniešu dalība un apmācība vietējos un starptautiskos kiberdrošības jomas pasākumos (nometnēs un sacensībās). Projekta laika ietvars 01.09.2023. – 31.08.2025.

Nodaļā KPI “Vismaz pamata digitālās prasmes” minētā politika un pasākumi sniegs ieguldījumu iedzīvotāju digitālo prasmju pilnveidē un definēto mērķu sasniegšanā, tai skaitā sekmējot EK Digitālās dekādes 2023. gada ziņojumā par Latviju norādīto ieteikumu izpildi attiecībā uz izglītības sistēmu.

Īstenojot ceļvedī ietvertos pasākumus plānots veicināt modernu, digitalizētu, izglītotu un labklājīgu sabiedrību un mērķorientētu digitālo pārveidi, kas sniegs ieguldījumu industrijas attīstībā, modernizēs publisko sektoru un uzlabos iedzīvotāju dzīvi, kā arī stiprinās mūsu sabiedrības drošību un noturību.