Latvijas Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam

Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas digitālās transformācijas (informācijas sabiedrības attīstības) politiku, pieņemts 2021. gada 6. jūlijā. Pamatnostādnes nosaka vienotu valsts pārvaldes, tautsaimniecības un sabiedrības digitālās attīstības politiku.

Pamatnostādnes nodrošinās iespēju apgūt nepieciešamās prasmes katram iedzīvotājam jebkurā dzīves posmā atbilstoši vajadzībai digitālās transformācijas sniegto iespēju izmantošanai. Balstoties uz esošās situācijas analīzi un ņemot vērā nākotnes izaicinājumus un iespējamos attīstības scenārijus, Pamatnostādņu īstenošanai ir noteiktas piecas attīstības jomas:

1. Digitālās prasmes un izglītība.
2. Digitālā drošība un uzticamība.
3. Telekomunikāciju un skaitļošanas pieejamība.
4. Tautsaimniecības (t.sk valsts pārvaldes) digitālā transformācija.
5. Inovācijas, IKT industrija un IKT zinātne.

Attīstības joma “Digitālās prasmes un izglītība” izstrādāta, lai veicinātu digitālo transformāciju sabiedrībā, tautsaimniecībā, valsts pārvaldē un NVO. Tajā ietverti šādi rīcības virzieni:

1. Sabiedrības digitālo prasmju attīstība izglītības procesā.
2. Sabiedrības digitālo prasmju attīstība no pamatprasmēm līdz augsta līmeņa prasmēm.
3. Pakalpojumu un sistēmu veidošana, pakalpojumu sniegšana.
4. Digitālās prasmes inovāciju radīšanai un komercializēšanai.
5. Digitālās prasmes veselības sektorā.

Digitālās prasmes ir starpnozaru caurviju prasmes, no kuru kvalitātes digitālās transformācijas procesā ir atkarīgas indivīda iespējas īstenot savas pamattiesības, izglītoties, konkurēt darba tirgū un pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrības procesos. Turklāt, arvien lielāku nozīmi indivīda dzīves ritmā iegūst mūžizglītība, kas ietver arī digitālo prasmju pilnveidošanu, ļaujot papildināt esošās un apgūt jaunas prasmes un iemaņas.

Kāpēc digitālo prasmju pilnveide ir svarīga Latvijā?

• Latvija būtiski atpaliek digitālajās prasmēs (iedzīvotāju digitālās prasmes vismaz pamatlīmenī – 43%).
• Liela daļa profesiju kļūs digitālas vai tiks automatizētas (līdz 50% strādājošo būs nepieciešama pārkvalifikācija līdz 2025).
• Mainās prasmju paradigma – nepārtraukta mācīšanās un periodiska pārkvalificēšanās.

Kā digitālās transformācijas procesa aktuālos izaicinājumus plānots risināt? 

• Mērķtiecīga sabiedrības visu līmeņu digitālo prasmju attīstība un pilnveide – pamatprasmes, darba prasmes, komercdarbības digitalizācija.
• Pārvaldes digitālo prasmju sistēmiska pilnveide.
• Augsta līmeņa prasmju, inovācijas un ekselences prasmju attīstīšana.
• Digitālo prasmju starpsektoru koordinācijas nostiprināšana un vienota rīcības plāna izveide.

Digitālās transformācijas pamatnostādnēs noteikts, ka Latvijā IKT jomā līdz 2027. gadam plānots sasniegt šādus rezultatīvos rādītājus:

• 70% iedzīvotāji, kam digitālās prasmes ir vismaz pamatlīmenī.
• 45% iedzīvotāji, kam digitālās prasmes ir virs pamatlīmeņa.
• 3% IKT speciālistu īpatsvars.

Ir izstrādātas arī citas pamatnostādnes, kas saskaņotas ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēm konkrētās jomās, t.i. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai”, koncentrējoties uz digitālo prasmju pilnveidi, IKT un digitālo resursu kapacitātes paaugstināšanas aktivitātēm.