Eiropas prasmju programma

Eiropas prasmju programma ir Eiropas Komisijas izstrādāta stratēģija prasmju attīstībai dalībvalstīs turpmākajiem pieciem gadiem, kurā izvirzītie mērķi būs balstīti pēctecībā, turpinot 2016. gada Eiropas prasmju programmā iesākto. Jaunajā programmā ir izvirzīti ambiciozi mērķi, vairāk iesaistot cilvēkus mūžizglītības aktivitātēs, ieguldot investīcijās, cilvēkresursos ne tikai ES budžetu, bet arī sekmējot publisko un privāto partnerību ieguldījumiem mūžizglītībā.

Prasmju programmā ir definēti 12 rīcības virzieni, lai kopīgi virzītu un pārvarētu darba tirgus un ekonomikas pārmaiņas. Prasmju programmā liels uzsvars tiek likts uz digitālo prasmju apguvi. Turklāt pandēmija vēl vairāk ir izgaismojusi zemo digitālo prasmju radītos šķēršļus pārmaiņu pārvarēšanā. Taču programma pamatā runā par atbilstošo prasmju apguvi darba tirgus vajadzībām, lai varētu strādāt efektīvāk un izmantot jauno tehnoloģiju radītās priekšrocības. Tas novērsīs galvenos šķēršļus investīcijām, novērsīs darba tirgus neatbilstības un būs pamats izpētei un attīstībai, kā arī inovācijām uzņēmējdarbībā.

Galvenie rīcības virzieni

Viens no rīcības virzieniem ir Prasmju pilnveides pakts, kas ietver galvenos prasmju uzlabošanas un pārkvalifikācijas principus. Tā mērķis ir aktivizēt privātās un publiskās ieinteresētās puses, investēt darbspējīgā vecuma cilvēku kvalifikācijas paaugstināšanā un pārkvalifikācijā.

Cits rīcības virziens ietver pastāvīga tiešsaistes rīka/platformas izveidi, kurā tiktu publicēta pati aktuālākā informācija jeb “reālie dati”. Mērķis ir veicināt tādu aktivitāšu īstenošanu, kuras ļautu identificēt prasmju iztrūkumu pēc iespējas ātrāk un savlaicīgi uzsākt nepieciešamās darbības.

Ņemot vērā, ka augstākā izglītība ir viens no stūrakmeņiem, lai nodrošinātu studentus ar darba tirgum nepieciešamajām prasmēm. Liels uzsvars prasmju programmā tiek likts uz sadarbības starp augstskolām veicināšanu un zinātniekiem nepieciešamo prasmju attīstīšanu. Tāpēc viens no rīcības virzieniem ir veicināt darba vidē balstītu mācību pieejamību un profesionālās izglītības audzēkņu nodarbinātību.

Ievērojot kopējās Eiropas Komisijas stratēģiskās programmas 2019. – 2024. gadam prioritātes, plānotas aktivitātes, kas vērstas uz prasmju attīstīšanu pārējai uz zaļo ekonomiku, piemēram, atbastot tādu zaļo prasmju attīstību, kuras ir būtiskas darba tirgum, kā arī veicinot īsā cikla intensīvas IT mācības, turklāt ar sabalansētu visu dzimumu dalību mācībās.

Dzimumu balansa ievērošana būs svarīga arī rīcības virziena īstenošanā. Tas vērsts uz zināšanu apguvi zinātnes, tehnoloģiju, inženiertehnisko un matemātikas (STEM) nozarēs. Tas ietver arī aktivitātes, kuras vērstas ne tikai uz studentiem, bet arī pasniedzējiem. Eiropas Komisija atbalstīs arī uzņēmējdarbības un transversālo prasmju attīstību (piemēram, transversālo prasmju apstiprināšanas rīku izstrāde). Tādas prasmes kā komandas darbs, kritiskā domāšana un kreatīva problēmu risināšana kļūs arvien aktuālākas.

Jauna iniciatīva ir individuālie mācību konti un mikrodiplomu sistēmas ieviešana. Tas nozīmē, ka katram ir noteikts mācību konts ar konkrētu stundu vai dienu skaitu gadā, kuras strādājošais var izmantot mācību vajadzībām. Ideja paredz sadarbībā ar visām iesaistītajām pusēm. Tai skaitā sociālajiem partneriem, izstrādāt Eiropas standartus, kuri noteiktu minimālās kvalitātes un caurskatāmības prasības, iekļaujot mikrodiplomus arī nacionālajās kvalifikāciju ietvarstruktūras.

Mikrodiplomi kalpotu arī kā sava veida pierādījums par apgūtajām prasmēm. Un to atbilstību noteiktiem kvalitātes standartiem, kuras tālāk var uzkrāt Europass platformā un veidot savu portfolio.

Viens no programmas rīcības virzieniem jau ir izpildīts, proti, ir publiskota jaunā platforma Europass, kurā ir pieejamas norādes par CV sagatavošanu, īpaša informācija par darbavietām un mācību iespējām, kā arī padomi par prasmju tendencēm. Platformā saturs ir pieejams 29 valodās. Līdz ar to katrs platformā Europass var izveidot savu profilu, apkopot informāciju par prasmēm un zināšanām, uzglabāt izglītības dokumentus, t.sk. mikrodiplomus.

Jau 2025. gadā 50% no visiem pieaugušajiem jāpiedalās izglītības aktivitātēs katru gadu. Savukārt attiecībā uz zemu kvalificētajiem strādājošajiem tie būtu 30%, kas katru gadu iesaistītos izglītības aktivitātēs. Eiropas prasmju programmas aktivitātes atbalsta arī Eiropas digitālās desmitgades izvirzītos mērķus. Līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka vismaz 80% visu pieaugušo ir apguvuši digitālās pamatprasmes un ES IKT nozarē ir nodarbināti 20 miljoni speciālistu.

Eiropas prasmju programma papildina ES digitālo stratēģiju, Eiropas industriālo stratēģiju un tā ir saistīta ar Eiropas atveseļošanas plānu. Plānojot un īstenojot aktivitātes, tiek ņemti vērā arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20 principi. Pirmais no šiem principiem ir “Vienādas iespējas un darba tirgus pieejamība”. Princips nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību.

Šīs aktivitātes paredzētas, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū.

#EUSkillsAgenda #DigitalEU2030