Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai”

Turpmākajos gados Latvijas izglītībā turpināsies un tiks nostiprinātas dažāda mēroga pārmaiņas. Tās primāri saistītas ar sabiedrības nākotnes vajadzībām, nepieciešamo zināšanu un prasmju pilnveidi. To paredz Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kas Latvijas valdībā tika apstiprinātas 2021. gada 22. jūnijā.

Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam virsmērķis ir nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem. Ar mērķi veicināt viņu potenciāla attīstību un īstenošanu visa mūža garumā un lai veidotu viņu spēju mainīties un atbildīgi vadīt pastāvīgās pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā.

Pamatnostādnes ir izstrādātas, ievērojot:

• valsts attīstības stratēģiskos mērķus un prioritātes, kas noteiktas Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.‒2027. gadam (turpmāk – NAP2027) un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam;
• esošās situācijas analīzi par būtiskākajiem Latvijas izglītībai risināmajiem problēmjautājumiem;
• Latvijai saistošas Baltijas un Eiropas reģiona, kā arī pasaulē dominējošās izglītības attīstības tendences.

Lai risinātu noteiktos izaicinājumus un īstenotu vīziju par izglītību 2027. gadā, pamatnostādnēs noteikti četri izglītības attīstības mērķi:

• augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls;
• mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums;
• atbalsts ikviena izaugsmei;
• ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība.

Izglītībā sasniedzamie mērķi noteikti, respektējot globālās attīstības tendences, piemēram, digitālo transformāciju, demogrāfiskās pārmaiņas un izmaiņas nodarbinātības struktūrā. Tāpat ņemti vērā Latvijai īpaši aktuāli risināmie jautājumi. Tai skaitā nepietiekamā pedagoga profesijas konkurētspēja, vājā pedagogu un akadēmiskā personāla ataudze, nevienlīdzīgās izglītības iespējas starp pilsētu un lauku skolām, zema motivācija līdzdalībai pieaugušo izglītībā un citi aspekti.

Nozīmīgākās pārmaiņas digitālās transformācijas jautājumos:

• e-mācību piedāvājuma palielināšana profesionālajā, augstākajā un pieaugušo izglītībā;
• digitālo mācību līdzekļu un atbalsta materiālu attīstība; digitālu mācīšanās platformu attīstīšana;
• digitālo prasmju kā caurviju kompetences attīstība – kritiskā domāšana un problēmrisināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība, digitālā pratība.

Starptautiskas organizācijas – OECD, UNESCO, Pasaules Ekonomikas forums, kā arī ES institūcijas, un citas organizācijas savos ziņojumos iezīmē nākotni, kuru raksturo šādas būtiskas galvenās tehnoloģiju un digitālo prasmju pilnveides tendences, kas ir aktuālas arī Latvijas situācijā.

Nākotnes kontekstā digitālās prasmes pēc to nozīmīguma tiek pielīdzinātas lasītprasmei un rēķināšanai, uzsverot, ka vismaz pamata līmenī tās ir un būs nepieciešamas ikvienam, neskatoties uz darbības jomu. Turklāt digitālās prasmes ir svarīgas ne tikai profesionālā, darba vidē, bet arī ikdienas darbību veikšanai. To nosaka vispārēja procesu un ekonomikas digitalizācija, tajā skaitā dažādu e-pakalpojumu strauja attīstība. Tajā pašā laikā tuvāko nākotni iezīmē nevienlīdzība jeb t.s. “digitālā plaisa” starp dažādām sabiedrības grupām, domājot par digitālo prasmju attīstības līmeni un attīstības iespējām. Lai to novērstu, īpaša uzmanība jāpievērš grupām ar zemām digitālajām prasmēm vai nepietiekamām iespējām tās attīstīt (pieaugušie vecumā pēc 50, iedzīvotāji lauku reģionos u.c.).

Izglītības procesā digitāli mācību līdzekļi un rīki, kā arī mācīšanās tiešsaistē un attālināti kļūs par arvien ierastāku ikdienas praksi. Nākotnē paredzama arī arvien plašāka virtuālās realitātes tehnoloģiju izmantošana izglītībā, gan veidojot virtuālas klases, virtuālas laboratorijas, virtuālas tikšanās un diskusijas. Tādējādi mainīsies arī nepieciešamība pēc noteikta veida resursiem un infrastruktūras – būtiskāk par ieguldījumiem ēku attīstībā būs ieguldījumi telekomunikāciju, ātrdarbīga interneta platjoslas pieslēguma un digitālu rīku, resursu nodrošināšanā.

Tehnoloģiju attīstība ietekmēs ne tikai izglītības procesu, bet arī izglītības sistēmas pārvaldību. Aktuāli kļūs mākslīgā intelekta un automatizācijas risinājumu gan izglītības sistēmas monitoringa, gan pārvaldības nolūkiem. Tāpat aktuāla kļūst blokķēžu tehnoloģiju izmantošana, jo īpaši kvalifikāciju salīdzināšanas un atzīšanas kontekstā.

Pamatnostādnēm dots nosaukums “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai”, uzsverot zināšanu izmantojamības un prasmju kā izglītības rezultāta nozīmīgumu, kā arī atsaucoties uz aktuālām reģionālām un globālām attīstības plānošanas iniciatīvām – OECD Nacionālo prasmju stratēģiju projektu un EK Eiropas Prasmju programmu 2025. gadam.

Īsumā par pašu galveno attiecībā uz Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam uzzināsiet valsts sekretāra vietnieces, politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktores Ilzes Salenieces prezentācijā ŠEIT.