Latvijas Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam

• Cilvēkkapitāla stiprināšana. Jeb konkurētspējīgas un ilgtspējīgas ekonomiskas izaugsmei atbilstošs darbaspēks veidošana. Tai skaitā veicinot STEM un caurviju prasmju veicināšana skolās, bāzes zināšanu stiprināšana eksaktajos priekšmetos, ārpusskolas interešu izglītībā, jaunrades pulciņos. Piemēram, atbalsts nozaru iniciētiem jaunatnes piesaistes un motivācijas projektiem (piemēram, TehnoBuss), esošā darbaspēka prasmju pilnveide tūrisma nozarē, straujāka pārkvalifikācija, augstākajā izglītībā.
• Uzņēmējdarbības vides sakārtošana. Lai radītu labāko vietu, kur uzsākt un īstenot uzņēmējdarbību, kā arī uzņēmumu eksportspējas pieauguma veicināšana, jeb uzņēmēju eksportspējas pieauguma veicināšana (eksporta aktivitāšu veicināšana ar mērķi iesaistīt lielāku skaitu uzņēmumu globālās vērtības ķēdēs). Atbalstīt esošās infrastruktūras atjaunošanu, kura fokusēta uz eksportu un kura rada produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.
• Infrastruktūras veidošana, publiskās infrastruktūras efektīvāka pārvaldība un stiprināšana. Jeb pāreja uz tīrāku ekonomikas izaugsmi, ražošanas jaudas palielināšanai izmantojot digitālus, inovatīvus un ražošanai draudzīgus risinājumus.
• Inovācijas kapacitātes paaugstināšana. Jeb inovācijas kapacitātes pieaugums (inovāciju atbalsts, nodrošinot nepieciešamo pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla un infrastruktūras, uzņēmējdarbības un institucionālās vides kapacitāti pārejai uz augstākas pievienotās vērtības aktivitātēm globālajās vērtību ķēdēs).
• Finanšu pieejamības nodrošināšana. Jeb finanšu pieejamība uzņēmumu darbības saglabāšanai un attīstībai, tostarp rodot risinājumu pakalpojumu nozaru negatīvo risku novēršanai.

Darba ņēmēju ar atbilstošu kvalifikāciju trūkums kļūst par galveno problēmu, kas ierobežo Latvijas konkurētspēju pasaulē kopumā. Straujās tehnoloģiskās pārmaiņas, iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās rada apstākļus, kuros var droši prognozēt, turpmāku kvalificēta darbaspēka trūkuma pieaugumu. Vienlīdz jākoncentrējas arī uz Covid-19 iespaidā radītos seku mazināšanu, efektīvi nodrošinot augošās nozares ar nepieciešamo cilvēkkapitālu, īstenojot apsteidzošu rīcībpolitiku – tendenču apzināšanu un analīzi, lai ātrāk un elastīgāk reaģētu uz izmaiņām un seku novēršanu.

Galvenie uzdevumi izvirzītā rīcības virziena “Cilvēkkapitāla stiprināšana” īstenošanai

• Darbaspēka piedāvājuma atbilstības tautsaimniecības pieprasījumam veicināšana. Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Latvijas reģionos palielinot nodarbinātību reģionos, iedzīvotāju mobilitātes un investīcijām labvēlīgas vides veidošanā. Ir nepieciešami IKT risinājumi, kas nodrošinātu datu iegūšanu un apstrādi par esošo situāciju, efektīvai attīstības prognozēšanai un komunikācijai starp iesaistītajām struktūrām, kā arī kvalificēti speciālisti, kas būtu spējīgi efektīvi ieviest šos risinājumus un projektus.
• Augsti kvalificētu speciālistu sagatavošana/piesaiste. IKT augstskolas programmas turpināšana un replicēšana uz pārējiem izglītības līmeņiem, tai skaitā STEM mācību priekšmetu apguve skolās un profesionālas izglītības mācību iestādēs. Augsti kvalificēto IT speciālistu sagatavošana, augstas kvalitātes vadītāju sagatavošana ar prasmēm pārmaiņu vadībā. Īpaši ražošanas procesu un tehnoloģiju optimizācijas jomā, kā arī progresīvo vadības metožu pielietošanā un ieviešanā. Profesionālās izglītības prestiža celšana. Turpināt atbalstīt skolēnu un jauniešu iniciatīvas un projektus tehnoloģiju jomā, veicināt studentu iesaisti inovāciju procesos uzņēmumā.
• Īstenot pasākumus darbaspēka apmācībām. Informācijas un tehnoloģijas (IT) un digitālo prasmju paaugstināšanai, kas sniedz ieguldījumu komersantu produktivitātes un eksportspējas paaugstināšanā. Kā arī jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādē, kā arī netehnoloģisko inovāciju jomā (marketings, procesu vadība, biznesa modeļi u.c.). Nodrošināt profesionālā izglītības programmu mācībspēku stažēšanās iespējas Rietumeiropas tirgos, kā arī veicināt pakāpenisku to atalgojuma pietuvināšanas nozares speciālistu līmenim. Turpināt un stiprināt nozaru nodarbināto apmācību projektu, kas nozaru pārstāvju skatījumā tiek vērtēts kā kvalitatīvs un atbilstošs faktiskajām uzņēmējdarbības vides vajadzībām.
• Atbalsts pirmspensijas vecuma iedzīvotāju nodarbinātībai. Veicināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanos darba tirgū.
• Nozaru prasmju fondu attīstīšana Latvijā. Atblsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai, primārais informācijas avots “Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam”.

Aktivitāšu rezultātā plānots paaugstināt pieaugušo zināšanu un prasmju kapacitāti tautsaimniecības attīstībai nepieciešamajās nozarēs. Tiks veicināta augsti kvalificētu speciālistu sagatavošana eksaktajās zinātnēs, IT nozarēs, kā arī STEM jomās. Paaugstināta karjeras attīstības atbalsta kapacitāte un talantu attīstības atbalsta instrumentu pilnveide profesionālajā un pieaugušo izglītībā, kā arī attīstīta mūžizglītība. Tiks nodrošināta savstarpēji koordinēta, kvalitatīva informācijas apmaiņa starp aktivitātēs iesaistītajām institūcijām.